Solidaritātes iemaksas paredzētas Saeimā trešdien, 4. decembrī, pieņemtajā likumā, kas ir daļa no nākamā gada budžeta paketes.
Par likumu otrajā, galīgajā lasījumā balsoja 80 deputāti, bet 9 balsoja pret.
ĪSUMĀ:
Jāmaksā, ja peļņa būtiski virs vidējās
Solidaritātes iemaksa jeb virspeļņas nodoklis attieksies uz kredītiestādēm, kurām starpība starp procentu ieņēmumiem un procentu izdevumiem vairāk nekā par 50% pārsniedz vidējo šādu ienākumu par 5 finanšu gadiem no 2018. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim.
Finanšu ministrija iepriekš skaidroja, ka šādas
solidaritātes iemaksas budžetā nodrošinās finansējumu tuvākajos gados pieaugošajām nacionālās drošības vajadzībām.
Iemaksu likme būs 60% apmērā no maksāšanas perioda neto procentu ienākuma daļas, kas būtiski pārsniedz vidējo gada neto procentu ienākumu pirms “Euribor” likmes straujā pieauguma, kā rezultātā kredītiestādes joprojām gūst būtisku ārpuskārtas peļņu.
Atlaides par nasku kreditēšanu
Vienlaikus tiek piedāvāts arī atlaižu modelis, kas piesaistīts kredītiestāžu kreditēšanas pieauguma rādītājam.
Paredzēts, ka atlaide var sasniegt pat 100% no iemaksas, ja kredītiestādes kreditēšanas apjomi būtiski pieaug.
Solidaritātes iemaksas atlaide 100% apmērā būs paredzēta, ja kredītiestādes kreditēšanas pieauguma rādītājs maksāšanas periodā sasniedz vai pārsniedz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempu, kas reizināts ar 2,5.
Atlaide būs 75%, ja kreditēšanas pieauguma rādītājs sasniedz vai pārsniedz IKP pieauguma tempu, kas reizināts ar 2,25; 50% apmērā – ja kreditēšanas pieauguma rādītājs sasniedz vai pārsniedz IKP pieauguma tempu, kas reizināts ar 2; 25% – ja kreditēšanas pieauguma rādītājs sasniedz vai pārsniedz IKP pieauguma tempu, kas reizināts ar 1,75.
Budžetā plāno iegūt papildu 93 miljonus eiro
Likums solidaritātes iemaksas noteic kā avansa ceturkšņa maksājumus, un kredītiestādēm tās būs jāveic par 2025., 2026. un 2027.gadu. Ņemot vērā solidaritātes iemaksas, budžeta ieņēmumus 2025.gadā plānots palielināt par 93 miljoniem, 2026.gadā par 106,3 miljoniem, 2027.gadā par 106,7 miljoniem, bet 2028.gadā par 27,2 miljoniem eiro.
Šādi papildu ieņēmumi nodrošinās iespēju novirzīt šos ieņēmumus nacionālās drošības stiprināšanai, iepriekš norādīja Finanšu ministrija.
“Solidaritātes iemaksu ideja nav radusies no vieglas dzīves,” iepriekš atzina finanšu ministrs Arvils Ašeradens no “Jaunās Vienotības”, taču norādīja uz diviem mērķiem – papildu naudu drošības pasākumiem un naskāku kreditēšanu, jo bankām pienāksies iemaksu atlaides par kreditēšanas veicināšanu.
Bankas skeptiskas par kreditēšanas veicināšanu
Lēna ekonomikas izaugsme, nepietiekamas investīcijas pētniecībā un viduvēji kvalificēta darbaspēka piesaistes rādītāji neļauj domāt, ka kreditēšana būtiski attīstīsies.
Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps vērtēja, ka kreditēšanas izaugsmes iespējas saistāmas ar Latvijas ekonomikas attīstību, un šobrīd tā ir lēna. “Lai bankas varētu saņemt maksimāli iespējamo atlaidi, tām jāaudzē kredītportfelis par 13%. Šā brīža ekonomiskajā situācijā tas ir maz ticams,” vērtēja Cērps.
Uz nebanku kreditētājiem solidaritātes iemaksu neattiecinās
Opozīcijā esošā Nacionālā apvienība (NA) aicināja līdzīgu solidaritātes maksājumu ieviest arī nebanku kreditētājiem. Deputāts Artūrs Butāns debatēs retoriski jautāja, kāpēc bankām un nebanku kreditētājiem ir dažādi nosacījumi, jo šis opozīcijas priekšlikums ir fiskāli pozitīvs – var paņemt vairākus desmitus miljonus eiro.
Bijušais ekonomikas ministrs, opozīcijas deputāts Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) arī mudināja atbalstīt ieceri šo iemaksu attiecināt arī uz nebanku kredītdevējiem, jo to kredīti ir dārgāki un tur naudas esot vēl vairāk.
Tomēr Saeimas vairākums šo priekšlikumu neatbalstīja.
Tāpat noraidīta opozīcijas ideja šādu maksājumu attiecināt uz Latvijas pārtikas veikaliem, “kuriem gada peļņas rādītāji pārsniedz miljonu eiro un gada apgrozījuma rādītājos palielinās no citām valstīm importēto preču apgrozījuma procentuālais īpatsvars”. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka par vietējo pārtikas ražotāju aizsardzību un pārtikas cenu samazināšanu ir jādomā, dažādus priekšlikumus var izvērtēt, bet tas nav jādara šajā likumā.
