100. priekšlikuma atbalstīšanu bez debatēm Saeimas zālē uzņēma ar aplausiem un uzmundrinošiem izsaucieniem. Deputāte Aiva Vīksna, pēc 100 priekšlikumu izskatīšanas pārņemot no Andreja Šuvajeva pienākumus ziņot par priekšlikumiem, aicināja: “Un tagad dinamiski turpināsim!”.
Nepilnas stundas laikā parlaments izskatīja vēl 38 jautājumus. Bet piecas minūtes līdz sēdes beigām zālē bija tāds troksnis, ka nevarēja turpināt darbu un priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība) apsauca deputātus: “Kolēģi, nu bet tiešām, nu vēl drusciņ ir palicis!” Debatētājs Juris Viļums ironiski piebalsoja, ka “varam kopā skaitīt sekundes, cik vēl palicis”.
Saeima darbu pie budžeta turpinās piektdien pulksten 9.00.
ĪSUMĀ:
Par pirmo priekšlikumu debatē gandrīz divas stundas
Daži no priekšlikumiem bija tehniski, par kuriem nekādu diskusiju nebija, savukārt par citiem deputāti bija gatavi debatēt pat stundām ilgi. Tāds bija arī pats pirmais priekšlikums, kas paredzēja pie budžeta atslēgas frāzēm iekļaut vārdus “ekonomikas izaugsme”. Tā kā priekšlikums bija pietiekami vispārīgs, tas deva vaļu Saeimas tribīnē kāpt vairāk nekā 30 runātājiem. Opozīcija kritizēja pārlieku optimistiskās prognozes, kuru neizpildīšanās gadījumā valstij būtu vēl vairāk jāaudzē valsts parāds. Pozīcija savukārt uzstājīgi budžetu aizstāvēja.
Garākā runa no tribīnes bija premjerei Evikai Siliņai (“Jaunā Vienotība”), kura, komentējot konkrēti šo priekšlikumu, ka budžetu vajadzētu pārdēvēt par ekonomikas izaugsmes budžetu, norādīja, ka valdība to nodēvējusi par drošības un konkurētspējas budžetu, lai spētu izskaidrot Eiropas Komisijai, kādēļ tik daudz ieguldīts aizsardzībā.
“Nebūsim naivi, ne visi kolēģi Eiropā saprot, cik ļoti sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos mēs esam. Un mēs ļoti labi zinām, ka mēs daudz runājam par to, ka Latvija, Igaunija un Lietuva tērē aizsardzībai vairāk nekā 3% [no iekšzemes kopprodukta],” sacīja premjere.
Un, lai gan Saeimas debatēs par budžetu opozīcija tradicionāli velta kritiku un neglaimojošus vārdus koalīcijai, šoreiz pārmetumi tika raidīti arī opozīcijas kolēģiem – Nacionālā apvienība bija neapmierināta ar šo pirmo priekšlikumu, kuru iesniedza “Latvija pirmajā vietā” (LPV), jo tas nepiedāvājot izaugsmi, bet “ir tikai viens teikums”.
Kā sauksim 2025. gada budžetu?
Tālāk nosaukumu budžetam centās dot vairāki deputāti. Valdība, iesniedzot parlamentā nākamā gada budžetu, to nodēvēja par drošības un konkurētspējas celšanas budžetu.
Bet Saeimā debatēs tas tika nodēvēts arī par “tukšmuldēšanas budžetu”, Nacionālās apvienības deputāts, bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis to nodēvēja par “nepamatotas augstprātības budžetu”.
Opozīcijā esošā “Apvienota saraksta” deputāts Didzis Šmits savukārt apgalvoja, ka tas ir “maksātnespējas budžets”, jo budžeta deficīts ir bīstami tuvu Eiropas Savienības (ES) noteiktajai maksimālajai robežai – 3% no iekšzemes kopprodukta, kuru pārkāpjot valstij būtu jāievieš stingrāka taupība.
Tas ir “savdabīgs maksātnespējas pieteikums nākamajam gadam, bāzējoties uz nereālajām ekonomikas prognozēm”, apgalvoja Šmits, piebilstot – ja koalīcija būtu 52% akciju turētājs uzņēmumā, tad “nākamgad ap šo laiku tai būtu jāstājas tiesas priekšā, jo novešana līdz maksātnespējai nolaidības dēļ ir sodāma darbība”.
Savukārt aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”) uzsvēra, ka šis budžets ir “par drošību un atbildību”, jo ir jāapzinās riski un izaicinājumi, uz kuriem jāreaģē adekvāti, atbilstoši un nekavējoties.
Debatēs deputāti neatslābst
Saeima jau trešdien nolēma, ka deputāti par katru priekšlikumu var debatēt 3 minūtes pirmo reizi un vienu minūti otro reizi.
Lai gan lielākoties debatēs iesaistījās opozīcijas pārstāvji, viens no tiem, “Apvienotā saraksta” deputāts Ingmārs Līdaka, aicināja deputātus debatēt ne ilgāk par vienu minūti, jo tikai tā var paspēt budžetu pieņemt jau ceturtdien.
Taču šis aicinājums nerada īpaši daudz dzirdīgo ausu, un daudzi tautas kalpi turpināja izmantot maksimālo laiku.
Debatēs atšķirībā no citiem gadiem aktīvi iesaistījās arī koalīcijas pārstāvji un ministri, aizstāvot savas nozares un galveno valsts finanšu dokumentu kopumā.
Budžeta apspriešanā neiztiek bez kritikas “Rail Baltica” projektam
Saeimas deputāti debatēja, piemēram, par valdības plāniem vairāk saņemt dividendēs no “Latvenergo”, “Augstsprieguma tīkla” un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra, opozīcijas pārstāvjiem norādot, ka šos uzņēmumus izsūks tukšus kā liellopus ganībās odu bari, bet rezultātā maksāt vairāk nāksies visiem iedzīvotājiem, jo augs tarifi.
Vairāki deputāti vēlējās izteikties arī par priekšlikumu noteikt, ka pašlaik grūtībās nonākušais “Rail Baltica” projekts būtu valdības uzraudzītais projekts. Ainārs Šlesers (“Latvija pirmajā vietā”) aicināja satiksmes ministru Kasparu Briškenu (“Progresīvie”) “beigt ņaudēt” vai arī “nākt un demisionēt”.
Izskanēja arī aicinājumi pateikt, ka naudas projektam nav, un to nerealizēt, vai arī valdībai kopīgi uzņemties atbildību, jo “nauda nav Satiksmes ministrijā, tā ir Finanšu ministrijā”. Izskanēja salīdzinājumi, ka Briškens atstāts kā jērs upurēšanai uz vientuļas salas, lai gan neveiksme ar projektu ir arī “Jaunās Vienotības” atbildība.
Satiksmes ministrs debatēs atbildēja, ka pēc būtības piekrīt priekšlikumam, ka projekts ir uzraugāms visas valdības līmenī, un norādīja, ka viņš par to jau runājis iepriekš. Briškens solīja cīnīties, lai projekts būtu ekonomiski saprātīgs, un sacīja, ka viņam bija tas nepateicīgais darbs paziņot sabiedrībai, “kādās auzās esam iebraukuši un cik tas maksās”, lai gan to zināja arī iepriekšējā valdība.
Bet pašlaik, viņaprāt, daži “mēģina izmantot situāciju, lai šo stratēģiski svarīgo projektu nolaistu no sliedēm”.
Uz izsaucieniem no Saeimas zāles pēc viņa uzrunas ministrs apņēmīgi noteica: “Naudu atradīsim!”
Bet opozīcijas priekšlikums tika noraidīts.
Bezmaksas aviobiļetes ārzemniekiem?
Strīdus raisīja arī Šlesera priekšlikums pārdalīt 50 miljonus eiro no budžeta, lai 100% kompensētu aviobiļetes uz Rīgu tūristiem, kuri Latvijā norezervējuši viesnīcu vismaz divām dienām un samaksājuši par to avansā. Par to gribēja izteikties vairāk nekā 10 deputāti.
Šlesers skaidroja, ka valsts pirktu biļetes nesezonā, kad “airBaltic” lidmašīnas nav piepildītas, un biļetes tāpat pārdod par pāris desmitiem eiro. Viņš pauda, ka 50 miljoni eiro būtu kā kredītlīnija un tie ne obligāti būtu jāiztērē visi, turklāt uz šādu atbalstu konkursā varētu pieteikties visas lidsabiedrības, ne tikai “airBaltic”.
Deputāte Jana Simanovska (“Progresīvie”) gan vērtēja, ka šis piedāvājums ir “absurdu priekšlikumu topā pirmajā vieta”, jo valstij būs jāsamaksā par biļetēm, un atpakaļ nodokļos tā saņemšot mazāk. Viņa pauda, ka šis priekšlikums ir “slēpts aviokompānijas atbalsts”.
Tikmēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) atzina, ka “airBaltic” vadītājs Martins Gauss viņam esot izklāstījis šo ideju, taču, pēc ministra teiktā, tā neglābs “airBaltic”.
“Parunājiet ar savu draugu Gausa kungu,” Šleseru aicināja ministrs, “”airBaltic” no šī priekšlikuma neiegūs neko, [..] šādi ieguldīt 50 miljonus nav efektīvākais veids, kā piesaistīt tūristus”.
Valainis pauda, ka šāda aviobiļešu kompensācija neļaus piesaistīt jaunus tūristus, bet gan liks piemaksāt tiem, kuri tāpat uz Latviju brauktu. Savukārt lielo pasākumu rīkošana, piemēram Pasaules rallija čempionāts, kas šovasar notika Latvijā, prasīja no valsts 2 miljonu eiro ieguldījumu, atveda 10 000 cilvēku, kuri iztērēja vidēji 230 eiro dienā, un šāda veida tūristu piesaistīšana būtu atbalstāma, sacīja Valainis.
Un arī šis Šlesera priekšlikums tika noraidīts.
KONTEKSTS:
Trešdien Saeima paspēja izskatīt visus 31 budžetu pavadošos likumprojektus, pieņemot iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformu, palielinot auto ikgadējo nodokli, akcīzi degvielai, dabasgāzei un citiem produktiem un akceptējot citas izmaiņas.
2025. gada budžeta likumprojektam iesniegti 311 priekšlikumi, savukārt to pavadošajā 31 likumprojektā – 212 priekšlikumi. Saeima vienojusies neatkārtot budžeta nakts praksi, kāda tā bija pirms diviem gadiem. Budžetu tātad neskatīs naktī, un sēdes organizēs no plkst. 10 rītā līdz 9 vakarā. Tam laiks paredzēts arī ceturtdien un piektdien.
Saeimas sēde ilgs ilgāk par vienu dienu, jo ierasti par saviem priekšlikumiem vēlēsies izteikties opozīcijas deputāti. Lai debates padarītu kompaktākas, Saeima sēdi sāka ar balsojumu par debašu laika ierobežošanu līdz 3 minūtēm, runājot par kādu no priekšlikumiem pirmo reizi, un līdz vienai minūtei – otrajā reizē, pret ko iebilda opozīcijas frakciju pārstāvji.
