ĪSUMĀ:
Reģionos dzīvojamais fonds galvenokārt sastāv no padomju laika daudzdzīvokļu namiem
Uzņēmums “Dinex Latvia” Jelgavā ir starptautisks uzņēmums, kurā ražo izplūdes sistēmas komerctransportam, un 95% no saražotā eksportē. Uzņēmuma vadošā personāla speciāliste Lauma Štube stāstīja, ka darbiniekus piesaista arī no citiem Latvijas reģioniem, tāpēc uzņēmums izveidojis dienesta viesnīcu.
“Šobrīd mums ir 366 darbinieki. Pagājušogad, kad mums vērās vaļā jaunas ražošanas līnijas, mums bija ļoti, ļoti nepieciešami metinātāji, operatori, mēs nodrošinājām transportu darbinieku vadāšanai no attālākiem reģioniem. Mums arī dzīvo [dienesta viesnīcā] no Daugavpils, mums dzīvo no Liepājas, no Bauskas darbinieki, kuri nedēļu strādā, pēc tam dodas mājās. Ar tādām kompetencēm un prasībām, kā ir nepieciešams mūsu specifikai, Latvijā ir ļoti, ļoti grūti piesaistīt darbiniekus. Tad mēs pārceļam no mūsu [citām] “Dinex” grupām, šobrīd jau pie mums strādā četri kolēģi no Turcijas, viens no Indijas,” pastāstīja Štube.
Kā daudzās reģionu pilsētās, arī Jelgavā dzīvojamais fonds sastāv galvenokārt no padomju laikā būvētiem daudzdzīvokļu namiem. Lai arī Cukura ielā Jelgavā privāts investors šobrīd būvē jaunu trīsstāvu daudzdzīvokļu ēku kvartālu, biedrības “Jelgavas attīstībai” valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš situāciju dzīvokļu jomā Jelgavā vērtēja kā bēdīgu.
“Pāri par 50% ēku celtas pēc 1961. gada, un līdz 1961. gadam ir celti kādi 40%, un tajā laikā būvēja ēkas ar nominālu ekspluatācijas laiku 50 gadi. Labi, ka tiek renovētas, bet es pieļauju, ka mēs vēl piedzīvosim to brīdi, kad cilvēki tiks palūgti atstāt šo ēku, jo viņa ir bīstama. Nu, Jelgavā ir dažas ēkas, kas turas uz savilcējiem, piemēram,” pauda Āboliņš.
Latvijā pirmo reizi uzsākta programma zemas īres maksas namu būvniecībai
Sērijveida jeb padomju laikā celto dzīvokļu kvalitāte, protams, ievērojami atšķiras no mūsdienu energoefektīvajiem mājokļiem.
Jauno projektu dzīvokļu cenas ir arī krietni dārgākas, tāpēc Latvijā pirmo reizi uzsākta zemas īres maksas namu programma,
par piemēru ņemot citās Eiropas valstīs – Nīderlandē, Vācijā, Austrijā, Polijā un citur – veiksmīgi realizētos projektus jau vairāk nekā 100 gadu garumā.
Programmas mērķis ir veicināt reģionos mājokļu pieejamību par pieejamu cenu.
“Tirgus cenas, kādas ir šobrīd, – nu, tad šiem vecajiem, padomju laika projektiem, es skatos, ir sākot no 400–500 [eiro] neremontēti, izremontēti 800–900 [eiro], renovēti – tur jau 1000 [eiro] un vairāk prasa par kvadrātmetru. Ja mēs runājam par jaunajiem projektiem, daži, kas te ir bijuši, – līdz pat 1700 eiro kvadrātmetrā,” norādīja Āboliņš.
Jelgavā, Ganību ielā 54, pirmo no diviem zemās maksas īres namiem, kur kopā būs 116 dzīvokļi, būvē privāts uzņēmējs “Jelgavas īres nami”. Uzņēmuma valdes loceklis Jānis Lagzdiņš stāstīja, ka būvniecībā izmanto Tukumā ražotās modulārās konstrukcijas.
Jelgava, Ganību iela 54, kur būvē zemas īres maksas namu Foto: Daina Zalamane/Latvijas RadioJelgava, Ganību iela 54, kur būvē zemas īres maksas namu Foto: Daina Zalamane/Latvijas RadioJelgava, Ganību iela 54, kur būvē zemas īres maksas namu Foto: Daina Zalamane/Latvijas Radio
“Pagājušonedēļ mēs esam samontējuši pirmo stāvu pirmajam korpusam, šobrīd notiek otrā stāva montāža. Kā redzat, tas process diezgan ātri iet uz priekšu, jo visas konstrukcijas jau ir sagatavotas ražotnē un objektā notiek tikai montāžas process, visi moduļi ir slēgti,” pastāstīja Lagzdiņš.
Zemas īres maksas daudzdzīvokļu nama kopējās izmaksas ir 13,13 miljoni eiro, no tiem 10,31 miljonu eiro uzņēmums “Jelgavas īres nami” piesaistījis no finanšu institūcijas “ALTUM”. Piecstāvu ēkā būs 58 vienas, divu un trīs istabu dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari un santehniku, kā arī ātrgaitas lifti. Uzņēmuma valdes loceklis Lagzdiņš norādīja – viens modulis atbilst vienai istabai.
“Šī ir guļamistaba, pie kā mēs stāvam, šis būs trīsistabu dzīvoklis. Mums trīsistabu dzīvokļiem sanāk divi balkoni. Un es skatos, tur jau ir iekšā arī rozetes, jā, mums nāk ar visām komunikācijām, elektrības vadi, visa santehnika ir savilkta, visas caurules. Tā ka mums ir tikai šobrīd jāizbetonē grīdas, un mums jau ir pat izkrāsotas sienas, pirmais krāsojums,” pastāstīja Lagzdiņš.
“ALTUM” līgumu ar uzņēmumu “Jelgavas īres nami” noslēdzis uz 30 gadiem, uzņēmums ēku arī apsaimniekos. Lagzdiņš stāstīja, ka “ALTUM” programmas izstrāde bija sarežģīta un laikietilpīga, procesa gaitā programma arī tika mainīta, jo palielinājās būvniecības izmaksas.
“Mēs bijām pirmie, un tas, protams, ir saprotami kaut kādā ziņā, ka viss jaunais ir krietni lēnāks. Un otrs ir projekta saskaņošanas process. Jelgava ir ļoti labs piemērs, viņi vēlējās, lai mēs šeit esam, un arī no tās birokrātijas tiešām izvairījāmies. Viņiem vajag jaunus dzīvokļus. Mums arī pāris projekti ir Rīgā, kuri mums šobrīd ir skaņošanas fāzē; nu, vienu projektu mēs skaņojam jau divus gadus. Tik daudz un tik liela tā birokrātija, un katrs grib kaut ko savu, un tas zaļais koridors ir tikai nosaukumā, un tāpēc tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs tiešām skatāmies uz reģioniem aktīvāk varbūt un vairāk nekā uz Rīgu,” atzina Lagzdiņš.
SIA “Jelgavas īres nami” valdes loceklis Jānis Lagzdiņš Foto: Daina Zalamane/Latvijas Radio
Pašvaldībās dažādi nosacījumi par to, kurš varēs pretendēt uz šādu dzīvokli
Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne (Zaļo un Zemnieku savienība) stāstīja, ka zemas īres maksas dzīvokļi paredzēti jaunajiem speciālistiem, kuru ienākumi nepārsniedz konkrētu slieksni, piemēram, pretendējot uz divistabu dzīvokli, mājsaimniecības kopējie bruto ienākumi nedrīkst pārsniegt 2437 eiro. Savukārt īres maksa nedrīkstēs būt augstāka par 6,39 eiro kvadrātmetrā, to katru gadu arī indeksēs. Dzīvokļi tiks izīrēti tikai tām mājsaimniecībām, kas reģistrētas pašvaldības rindā. Vēl viens programmas pluss – ja zemo īres maksas namu būvē privāts celtnieks, pašvaldībai nav jāiegulda savi līdzekļi.
“Šis modelis ir ļoti labs, jo privātais gan ir ieguldījis savus līdzekļus zemes iegādē, gan arī ēkas būvniecībā, un savukārt no pašvaldības puses mēs strādājam pie tā, lai izveidotu gan reģistru, gan sniegtu informāciju un nodrošinātu šos īrniekus. Ja mēs runājam par zemo cenu īres mājokli, tad prioritāri mums, kā pašvaldības jomā mēs redzam, tie būtu mediķi, ņemot vērā, ka mūsu pilsētā ir gan reģionālā slimnīca, mums ir valsts nozīmes slimnīca “Ģintermuiža”, mums ir ambulatorā liela aprūpe, – tā ir iespēja piesaistīt arī jaunos ārstus rezidentus, un, protams, ka nākamā prioritārā grupa mums ir tās jomas speciālisti, kas mums ir nepieciešami gan metālapstrādē, gan kokapstrādē, pārtikas ražošanā. Un, ņemot vērā, ka mums šobrīd attīstās Lielupes industriālais parks, ka mums tiek būvēts Zemgales industriālais parks, kur ienāk ražošanas uzņēmumi; un tūlīt uzsāks būvniecību lielais uzņēmums “ASNS” – ražos pie mums zirņu proteīna izolātu –, tas būs viens no izejmateriāliem, šobrīd liela interese par to ir ārzemēs. Un es domāju, ka šobrīd ap Prohorova ielu veidojas arī tāds pārtikas pārstrādes klasteris, tad, protams, mums arī jāsaprot, ka šiem cilvēkiem, kas ienāktu šajā jomā strādāt, ir vajadzīga dzīvojamā telpa,” atzīmēja Vectirāne.
Zemo īres maksas daudzdzīvokļu namu programmas finansējums nāk no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda, Latvijā to īsteno finanšu institūcija “ALTUM”, bet programmu izstrādāja Ekonomikas ministrija (EM).
Ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders uzsvēra vēl kādu programmas nosacījumu – zemas īres maksas daudzdzīvokļu namu celtniecība notiks ekonomiski aktīvajos reģionos.
“Tādās pilsētās ir ekonomiskā aktivitāte un dzīvojamais fonds, kā zinām, visur novecojis, bet cilvēki vēlas īrēt modernus mājokļus, energoefektīvus mājokļus. Un tā galvenā būtība ir tāda, ka īres maksa, ko piedāvā privātais sektors, viņa ir pārāk augsta, lai tā sauktais vidusslānis spētu šādu mājokli īrēt. Tā ir viena lieta. Otrkārt, reģionos, uz kuriem vērsta šī programma, gluži vienkārši netiek būvētas īres mājas, tur nav investoru. Cik liela interese ir par šādu ēku būvniecību? Interese pieaug. Šobrīd ir noslēgti pieci aizdevuma līgumi, ir 374 dzīvokļus iecerēts būvēt Valmierā, Jelgavā, Bauskā, Tukuma novadā un Ventspilī. Trīs, kur jau uzsākta būvniecība, tā ir Valmiera, Bauska un Jelgava. Tad ir vēl divi projekti apstiprināti un līgumi tiek slēgti. Izvērtēšanai vēl ir trīs projekti par 80 dzīvokļiem, vēl trīs pašvaldības iesniegušas, tas ir 165 dzīvokļi, un tur jau šīs naudas vairs nepietiek, tātad viņi paliek, tā teikt, aiz strīpas,” stāstīja Auders.
EM: Reģionos katru gadu jāuzceļ 300–400 lēti īres dzīvokļi, lai apmierinātu pieprasījumu pēc energoefektīviem mājokļiem
Pagājušajā nedēļā Bauskā, Ceriņu ielā, topošā daudzdzīvokļu īres nama būvlaukumā simboliski tika iemūrēta kapsula, un jaunais īres nams, kam jābūt gatavam pēc diviem gadiem – būs energoefektīva piecu stāvu ēka ar 60 dzīvokļiem. Izsolē uzvarēja SIA “Monum”, kas no “ALTUM” saņems 6,47 miljonus eiro. Saskaņā ar programmas noteikumiem trešdaļu finansējuma privātais būvnieks saņems kā grantu, pārējā summa būs aizdevums, kas jāatmaksā 20 gadu laikā.
Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks (Nacionālā apvienība) stāstīja, ka jaunu, energoefektīvu dzīvokļu Bauskā trūkst, pēdējais uzbūvēts pirms 15 gadiem.
“Viss dzīvokļu fonds mums ir novecojis, mums trūkst šeit speciālistu, un mums ir daudzi uzņēmumi sūdzējušies vai ir lūguši palīdzību, kā atrisināt problēmu ar dzīvojamo fondu. Prioritāri būs strādājošie nodokļu maksātāji, tie, kas varētu nest pienesumu mūsu novadam. Patiesībā pieprasījums nav tikai Bauskā, bet ir arī Iecavā, kur ir arī diezgan liels uzņēmums “Balticovo”. Tātad, ja parādīsies kāda iespēja vēl kaut kādā līdzīgā programmā startēt, tad loģiski, ka mums nākošais plāns būs arī citur, kur būvēt šo daudzdzīvokļu māju,” sacīja Mačeks.
EM aprēķini liecina – lai apmierinātu pieprasījumu pēc energoefektīviem mājokļiem reģionos, katru gadu Latvijā būtu jāuzceļ vismaz 300 līdz 400 lēti īres dzīvokļi. Pagaidām naudas pietiek tikai jau uzsāktajai programmai.
“Lielākā problēma ir tāda, ka naudas šobrīd nepietiek. Papildu nauda šobrīd, var teikt, ir iezīmēta tikai no “Latvenergo” dividendēm. Un paralēli notiek arī sarunas ar Eiropas Komisiju par līdzekļu pārdali no programmām, kuras netiek sekmīgi realizētas. Bet šīs sarunas diezgan smagi noris un tiek izvirzīti jauni papildu noteikumi naudas apguvei, un viņi noteikti būs atšķirīgi no tiem noteikumiem, kas ir šobrīd,” skaidroja EM pārstāvis Auders.
Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Vectirāne vērtēja, ka zemu īres maksu namu būvniecība bija nepieciešama jau pirms 15–20 gadiem.
“Es domāju, ka tā būtu lieliska iespēja arī valstij risināt iekšējo mobilitāti un tā ļautu arī cilvēkiem dzīvot tur, kur ir darbs, jo skaidrs, ka mākslīgi noturēt tajā teritorijā, kur cilvēkiem nav nodarbinātības, kur viņš nespēj nodrošināt savu ģimeni, ka cilvēks tur nepaliks,” pauda Vectirāne.
Biedrības “Jelgavas attīstībai” valdes priekšsēdētājs Āboliņš norādīja – kvalitatīva dzīves vieta palīdzētu pilsētā noturēt iedzīvotājus.
“Pēdējo 20 gadu laikā Jelgava ir zaudējusi vairāk kā 20 000 iedzīvotājus. Nu, mēs gribam dabūt atpakaļ. Tātad tas ir tas, kas varētu noturēt šeit, radīt kvalitatīvu dzīvesvietu. Mēs tomēr gribam komfortu un īpaši jauni cilvēki. Kā mēs viņus varam tādā Brežņeva laika paneļu mājā ar šķirbām un ar briesmīgiem komunāliem rēķiniem, kā mēs varam augsti apmaksātus speciālistus iemānīt ar to? Nu, nekā. Viņi izvēlēsies braukt tur, kur tas piedāvājums ir labāks. Tepat ir Ozolnieki blakām, kur uzreiz var piedāvāt bērnudārzu bez rindas, tad mēs tieši gribētu šo situāciju labot, lai nāk atpakaļ uz Jelgavu ar labu infrastruktūru, tuvu dzelzceļa staciju, varbūt īpaši tie, kas strādā Rīgā. Kā mēs zinām, Rīgā strādā puse no strādājošajiem jelgavniekiem. Manuprāt, šis ir ļoti labs piedāvājums tiem, kas grib drusku tādu mierīgāku un klusāku dzīvesvietu. Personīgi mans viedoklis ir tāds, ka no sākuma mēs radām ērtu dzīvesvietu, un tad jau to darbu viņi atrod tuvāk mājām,” sacīja Āboliņš.
Pašvaldību savienība: Šī programma ir jāturpina
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Andra Feldmane vērtēja, ka reģionos būtu nepieciešami vismaz 1400 zemas īres maksas dzīvokļi, tātad programma jāturpina.
“Domāju, ka šī programma varbūt nebūtu tik veiksmīgi aizgājusi, ja “ALTUM” nebūtu radis iespēju no saviem resursiem būtiski samazināt procentu likmi, kas ir 0,69%, un kas, manuprāt, ir ļoti labs risinājums mums arī, ka “ALTUM” piekrita nofinansēt pievienotās vērtības nodokli (PVN). Līdz ar to, ja mēs saliekam šo “ALTUM” piedāvājumu un kapitāla atlaidi – 30%, tad šīs īres mājas būs ārkārtīgi labs pilotprojekts, un visnotaļ gribam cerēt, ka šis finansējuma fonds atradīs dzirdīgas ausis politiķos un mēs varēsim turpināt šo programmu,” norādīja Feldmane.
Reģionos jābūvē ne tikai zemas maksas īres nami, nepieciešami arī sociālie dzīvokļi, jārenovē padomju laikā celtās ēkas, tā ka dzīvokļu jomā izaicinājumu netrūks arī nākotnē.
