ĪSUMĀ:
Dome: Lociku iedzīvotāji būs ieguvēji
Lociki, vēstures materiālos arī Lāči vai latgaliski Loči (Luoči), ir apdzīvota vieta Augšdaugavas novada Naujenes pagastā. Daugavpils piepilsētas ciems ir tikai 13 kilometru attālumā no Daugavpils centra. Šī apdzīvotā vieta bijušās Loču sādžas vietā izveidojās pēckara gados kā lidlaukā izvietotās padomju karaspēka daļas virsnieku pilsētiņa, kuras apbūvē šobrīd dominē daudzdzīvokļu mājas. Apkārtnē ir daudz pamestu armijas infrastruktūras objektu. Tieši te, bijušā lidlauka teritorijā top vērienīgs Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centrs “ALTOP”, ko īsteno Daugavpils valstspilsēta.
Plastmasu un plastmasas kompozītmateriālu ražošana, 3D tehnoloģijas, viedā būvniecība, attīrīšanas un atkritumu pārstrādes tehnoloģijas, robotu un automatizācijas sistēmu ražošana un ieviešana, viedā loģistika – tās ir jomas, kas nākotnē varētu attīstīties “ALTOP” industriālajā parkā.
Daugavpils domes Attīstības departamenta vadītāja Daina Krīviņa norādīja, ka darbi pie “ALTOP” izveides rit pilnā sparā:
“Plānojam, ka nākamā gada beigās objekts tiks nodots ekspluatācijā, un paralēli ir nepieciešams piesaistīt potenciālos investorus, kas varētu šeit veidot ražotnes. Te varētu būt gan trīs investori, gan divi, gan viens, atkarībā no šī piedāvājuma.”
Daina Krīviņa Foto: Silvija Smagare / Latvijas Radio
Jebkurā gadījumā Lociku ciems un tā iedzīvotāji no šī parka izbūves būs tikai ieguvēji, uzsvēra Daugavpils domes Attīstības departamentā:
“Lociku ciemata iedzīvotāji varēs gūt labumu no labiekārtotās infrastruktūras, tiks izveidoti ceļi, atbilstoši standartiem un, protams, šīs darba vietas.”
Iezīmētas arī vīzijas, kādas ražotnes varētu atrasties topošajā viedo tehnoloģiju “ALTOP” parkā.
Kādam cerības, kādam – šaubas
Locikos šobrīd dzīvo nepilns tūkstotis iedzīvotāju. Uz “ALTOP” būvniecību un smagās tehnikas klātbūtni lielākoties tiem nākas lūkoties caur žogu. Ne visiem skaidrs, kas te top un būs. Kādam ir cerības. Tās atspoguļoja Haralds, kurš šajā ciemā ir daudzdzīvokļu nama pārvaldnieks:
“Mēs Lociku ciemā augam, protams, redzam, ka automātiski ar katru gadu viss uzlabojas. Pārsvarā katrai mājai šeit nepieciešama renovācija, bet tukšu māju mums tikpat kā nav. Pieprasījums pēc dzīvokļiem te ir, tas ir pastāvīgi, jo šeit ir skola, bērnu laukums un bērnudārzs, divas sporta zāles. Protams, ka cilvēki brauc arī no citām pilsētām pie mums. Cilvēki redz un grib palikt tādās vietās kā pie mums.
Cik saprotu, tad tagad pie mums būs vairāk darbavietu uz vietas. Nu, plaukstam, un arī veikali kļūst labāki. Pagaidām te ir divi veikali.”
Haralds. Lociku nama pārvaldnieks Foto: Silvija Smagare / Latvijas Radio
Viens no veikaliņiem jau rīta agrumā ar pircējiem pilns, te pieejama arī rīta kafija. Pārdevēja Irīna, aicināta uz sarunu, bija atsaucīga:
“”ALTOP” parka būvniecība notiek tepat blakus, gan jau, ka vietējie iedzīvotāji to negaida, bet vispār tas forši – Daugavpils attīstās. Viss ir forši un labi, bet te taču ir kluss rajons, un gan jau, ka cilvēki te grib mierīgāk gulēt un atpūsties. Saka, ka nauda piesaista naudu, un pats galvenais, lai viss iecerētais tiktu paveikts līdz galam. Tad jau redzēsim, grūti pateikt, kas būs nākotnē. Nevis kā parasti – uz papīra uzrakstīts, bet, ja tiešām viss būs attīstīts un cilvēki varēs strādāt, tad tiešām viss būs ļoti labi.”
Pārdevēja Irīna Foto: Silvija Smagare / Latvijas Radio
Vai tiešām viss iecerētais piepildīsies un kas tad patiesībā te Locikos taps, ar savām bažām par topošajiem projektiem dalījās rīta agrumā sastaptais Lociku iedzīvotājs Osvalds, kurš šajā ciemā ir attīrīšanas iekārtu speciālists:
“Nav jau zināms, kas te būs, jo viss ir noslēpts.
Saka jau, ka te “ALTOP” parks būs, bet kas te būs? Naudu tikai ieguldīs un klusums. Tikai plakāts stāv un vairāk nekā. Nu, mežus patīrīja, krūmiņus iztīrīja… Galvenais – naudu atmazgāt. Redzēsim, kas te būs. Solīt sola, bet kas reāli būs?”
Lociku iedzīvotājs Osvalds Foto: Silvija Smagare / Latvijas Radio
Projektā sadarbojas pašvaldības
Atsauce uz militāro jomu no Osvalda mutes nav nejauša. Lociki savulaik bija Padomju armijas bāze, kuras infrastruktūru pārņēma toreizējā Daugavpils rajona padome, tāpēc uz sarunu Locikos Latvijas Radio aicināja Vitāliju Aizbaltu no “Latgales partijas”, kurš ir Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks un toreiz, 90. gados, līdzdarbojās šī mantojuma pārņemšanā.
“Šeit padomju gados bija divas kara daļas. Viena bija lidotājiem, bet otra apkalpoja kara lidlauku. Toreiz visu šo infrastruktūru – dzīvojamās mājas, kultūras namu, kazarmu, ēdnīcu, šo visu, (starp citu, bijušajā ēdnīcā šobrīd ir viena nopietna kompānija, Baltijā lielākā, kas ražo ekoloģisku produkciju – galetes) – visu [infrastruktūru] nodeva mums – rajona pašvaldībai, bet lidlauku toreiz pārņēma Satiksmes ministrija. Diemžēl lidlauku toreiz izlaupīja, un tad vienā brīdī šo bijušo lidlauka teritoriju iegādājās privāta kompānija, un tad Daugavpils pilsētas dome savulaik no šīs kompānijas nopirka zemi aptuveni 300 hektāru platībā, uz kuras atrodas šis izlaupītais lidlauks. Skrejceļi tur vēl it kā ir un blakus ir arī teritorija, kurā tiek īstenots šis “ALTOP” projekts. Projekta pasūtītājs ir Daugavpils valstspilsēta sadarbībā arī ar Augšdaugava novada pašvaldību. Mēs esam pasūtītāji piebraucamajiem ceļiem un ielām, kuras mēs šogad izsolīsim, un uzņēmējs sāks būvēt.”
Vitālijs Aizbalts Foto: Silvija Smagare / Latvijas Radio
Tas, ka pašvaldība, kā šajā gadījumā Daugavpils pilsēta, ir izpirkusi zemi citā – kaimiņu pašvaldībā, un tur realizē savu projektu, patiesībā ir kas jauns, atzina Aizbalts:
“Jā, tā ir droši vien visai netipiska situācija, bet tā ir kopīgā sadarbība, kas, manuprāt, realizējot šo projektu, ir ļoti laba. Ceru, ka varbūt arī vietējie iedzīvotāji atradīs kādu pielietojumu savām prasmēm.
Būs arī daudz speciālistu, kuri te iebrauks un meklēs sev apmešanās vietu – dzīvokļus. Tātad parādīsies reālais dzīvojamā fonda tirgus.
Šie cilvēki, es pieļauju, būs spēka gados, un viņiem būs bērni, un tad mēs te varēsim piedāvāt bērnudārza pakalpojumus, jo mums te ir skola kopā ar bērnudārzu. Šo skolu atklāja [Valdis] Birkavs, toreizējais premjers, sakot, ka šī skola ir kā puķe lielgabala stobrā. Jo tā bija diena, kad Padomju armija tika izvesta no Latvijas. Tā tiešām ir vēsturiska vieta.”
Arī vietējā skola saredz ieguvumus no parka
Atvadoties no Padomju armijas, toreiz vietvara spēra soli pat uz šī Lociku ciema nosaukuma maiņu uz Lāčiem. Tā toreiz tika nosaukta arī Lociku ciema pamatskola, kas šo vārdu nes joprojām, pastāstīja skolas direktors Andris Meškovskis:
“Tas mums Lāču skolai tāds skaists simboliņš. Ienākot skolā, fasādi rotā figūriņa – lācītis.”
Tas bija interesants pavērsiens, sacīja Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aizbalts:
“Tad, kad armija izgāja, pavīdēja doma, ka Lociki ir no padomju laikiem, un ka vajag ciemu saukt par Lāčiem, kas ir latviskāks.
Bet tad mums vietējie iedzīvotāji pierādīja, ka tas nav padomju laika nosaukums, bet gan latgaliskais – Lociki jeb Lācīši. Tāpēc mēs atgriezāmies atpakaļ pie ciema nosaukuma – Lociki.”
Gan Lāču skolas direktors Meškovskis, gan Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aizbalts uzsvēra, ka arī skolai no “ALTOP” industriālā parka būs tikai ieguvums. Skolai perspektīvas būs.
Andris Meškovskis Foto: Silvija Smagare / Latvijas Radio
“Skolas ēka ir siltināta, un te ir sporta zāle, kas ir pilnībā noslogota. Te darbojas skolēni dienas laikā un Augšdaugavas novada sportisti – brīvās cīņas grupas, basketbols, volejbolisti, zāle ir un būs pieprasīta. Šobrīd skolā mācās 144 bērni, un mēs esam aplēsuši, ka, neko nepaplašinot, mēs varam skolā uzņemt vēl ap 40 bērnu. Mēs varam arī pirmsskolā uzņemt vēl 10 bērnus bērnudārza grupā. Tā ka ieguvumus būs tāds, ka mēs varēsim savu infrastruktūru izmantot vēl intensīvāk.”
Vai cietīs zemnieku saimniecības?
Ar zināmu ironiju un arī skepsi uz notiekošo Locikos šobrīd raugās iedzīvotājs Aleksandrs, bijušais vecākais praporščiks, kurš šajā ciemā ir dienējis Padomju armijā un tagad te dzīvo kā pensionārs:
“Es esmu te dzimis, arī mana mamma te ir dzimusi. Ko es varu teikt? Jā, ciems attīstās, kļuvis tīrāks, sakoptāks, bet tā potenciālam gan es vāji ticu. Ko tur ražos, un kur to visu produkciju liks? Rietumos pašiem viss ir, bet no Austrumiem mēs esam novērsušies… Jā, tagad te aiz žoga tehnika dūc, rit būvdarbi, bet kas no tā visa iznāks? Par lidlauku jau sen te runā, bet joprojām tā nav un galu galā – uz kurieni tad no šejienes lidot…”
Lociku iedzīvotājs Aleksandrs Foto: Silvija Smagare / Latvijas Radio
Ja Lociku ciems var plaukt un attīstīties, uz ko jau tagad norāda interese par dzīvokļiem un to cenu kāpums nekustamo īpašumu tirgū, tad lauki apkārt bijušajam Lociku lidlaukam gan var kļūt tukšāki. Ne visiem bioloģiskajiem lauksaimniekiem ideja, piemēram, par lidlauka attīstību ir pieņemama. Sava loma arī vēsturiskajam mantojumam, kas joprojām dzīvs, savulaik dzīvojot un saimniekojot blakus padomju militārajam lidlaukam, sacīja Naujenes novadpētniecības muzeja vadītāja Evita Kusiņa-Koļesņikova, kuras privātīpašums šobrīd atrodas vistuvāk topošajam “ALTOP” parkam:
“Atsaucoties uz vēsturisko pieredzi, tās visas lidmašīnas un troksnis arī dzīvniekus ietekmēja. Protams, ja mēs skatāmies mūsdienās, tad apkārt lidlaukam ir pietiekami daudz bioloģisko saimniecību, un noteikti šī celtniecība varētu ietekmēt arī šīs bioloģiskās saimniecības.
Tādās neformālas sarunās šobrīd daudzi vēlas pārdot savus īpašumus, kas atrodas tuvumā topošajam “ALTOP” parkam.
Pati dzīvoju laikam vistuvāk lidlaukam, tie ir tikai kādi 60 metri, un mans vecvectēvs bija savulaik iestādījis skaistu liepu un ozolu aleju, un tajā pusē, kur bija lidlauks, šī aleja vienkārši nokalta. Tāpēc diemžēl mums ir šī negatīvā vēsturiskā atmiņa, kas ļoti būtiski ietekmē topošā parka uztveri, un mēs visi raugāmies uz to ar bažām.”
Evita Kusiņa-Koļesņikova Foto: Silvija Smagare / Latvijas Radio
Cer arī uz lidlauka atdzīvināšanu
Blakus industriālajam parkam “ALTOP”, ko plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām, pēc plāna ir paredzēts arī lidlauks. Tas ir loģiski, un tā projektēšana, kam no valsts budžeta atvēlēts 1 miljons eiro, ir sākta, pastāstīja Daugavpils domes Attīstības departamenta vadītāja Krīviņa:
“Jaunais koncepts paredz, kas bijušajā lidlauka teritorijā tiek attīstīts gan “ALTOP” industriālais parks, gan aviācijas komponente. Atbilstoši plānošanas dokumentiem līdz 2030. gadam Latvijā ir plānots attīstīt reģionālo lidostu arī Daugavpilī. Pašvaldība šobrīd īsteno būvprojekta izstrādi, un arī teritorijā tiek izstrādāts ietekmes uz vidi novērtējums. Līdz ar to projektēšanā ir tehnoloģiskais pārtraukums, bet, tiklīdz būs šī ietekmes uz vidi novērtējuma saņemšana, turpināsim arī projektēšanu.”
Aviolidojumu kartē savulaik jau bija iezīmēts maršruts Lociki–Kopenhāgena, un lidojumi bija. Lidlauks te ir nepieciešams, uzsvēra Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aizbalts:
“Daugavpils ir otrā lielāka pilsēta Latvijā, un šis lidlauks ir nepieciešams. Es ceru un ticu, ka Daugavpils valstspilsēta novedīs šo lietu līdz galam un, ja mēs skatāmies Satiksmes ministrijas attīstības plānos, tad tur ir iezīmēts šāds lidlauks.”
Jau 2026. gadā Lociku industriālajā parkā būtu jāienāk investoriem, radot ap 90 jaunu darbavietu. Kā cer projekta īstenotāji, šie procesi piesaistīs vairāk iedzīvotāju Lociku ciemam, augs pieprasījums pēc dzīvokļiem, attiecīgi pienācīgu izskatu iegūs un beidzot tiks pabeigta un nodota ekspluatācijā viena no tukšajām daudzdzīvokļu mājām, ko kā rēgu šobrīd pamana ikviens Lociku ciema garāmbraucējs. Sagaidāms, ka uzlabosies arī satiksme uz Daugavpils pilsētu, autobusi kursēs biežāk.
Savukārt Lociku lidlauks vēl tiek projektēts, un par tā esamību iedzīvotajiem būs iespēja paust savu viedokli sabiedriskajā apspriešanā, kas notiks nākamgad. Tiesa, finanšu apmēri un avoti lidlauka izveidei Locikos vēl nav zināmi.
