Latgalē, kur reljefa un augsnes īpatnību dēļ labības ražas nav tik augstas kā citviet Latvijā, daudzi lauksaimnieki ķērušies pie gaļas lopu audzēšanas.
Ludzas novada Cirmas pagastā Ineses un Andra Kazačkovu saimniecībā iežogotā aplokā ganās vairāki desmiti raibu teliņu un govju. Tā ir tikai neliela daļa no viņu lielā gaļas lopu ganāmpulka.
“Ziemas novietnē mēs šobrīd atrodamies. Tās ir Herefordas tīršķirnes govis. Mēs nodarbojamies ar gaļas lopu audzēšanu. Ganāmpulka pamats ir 130 gaļas zīdītājgovis. Tā kā nesen nodoti realizācijai atšķirtie teļi, tad šobrīd mums ir apmēram 255 liellopi,” stāsta Kazačkova.
Viņa atklāj, ka pašlaik gaļas lopu tirgus ir sakārtots, ir iespēja lopus pārdot par pietiekami labām cenām, taču tas nebūt nenozīmē, ka valstij tagad jādara viss, lai nostādītu gaļas lopu audzētājus sliktākā stāvoklī nekā kaimiņvalstīs.
“Viennozīmīgi pieaugs izdevumi, ja līdz šim stundas likme (PVD inspektoram) bija 17 eiro, tad tagad vairs nebūs stundas likme, bet likme par katru dzīvnieku būs no 6 līdz 10 eiro. Viena krava ir 50, 60, 70 lopi.
Patērētais laiks par kravas apskati paliks tāds pats. Ja tagad viņiem (PVD inspektoriem) tam vajadzēja pusotru stundu un sertifikāts izmaksāja 30 eiro, tad tagad mēs rēķinām, ka tie varētu būt 350 eiro, bet vakara stundās pat līdz 600 eiro par vienu kravu. Visi te iebilst, ka mēs negribam maksāt. Nav runa par to, ka mēs negribam maksāt, bet samaksai ir jābūt adekvātai, mēs nevaram šobrīd palielināt izdevumus 10 reizes.”
Foto: Iveta ČigāneFoto: Iveta Čigāne
Pagājušajā nedēļā Gaļas liellopu audzētāju biedrība pie ZM rīkoja protesta akciju, un liellopu saimnieki izgāza kūtsmēslu kravu, tagad diskusijas notiek pie sarunu galda, taču, kā uzsver biedrības “Zemnieku saeima” pārstāvis Mārtiņš Trons, pirmdien, 9. decembrī, notikušajās sarunās ZM nevēlējās pieņemt lauksaimnieku piedāvāto priekšlikumu atbalstīt lielāku samaksu par PVD inspektora nostrādātajām stundām, nevis par eksportam paredzēto dzīvnieku skaitu.
“Satrauktas diskusijas ir par MK noteikumiem, kas paredz PVD cenrāža atsevišķu pozīciju palielināšanu. Viena no tām pozīcijām, kas satrauc lopkopības nozares pārstāvjus, ir šī eksporta sertifikāta pozīcijas izmaiņas. Tas nozīmē, ka lauksaimnieks vairāk nemaksās par stundas darbu PVD inspektoram, kas līdz šim bija 17 eiro, bet par liellopu eksporta sagatavošanu maksās par “galvām”.
Lietuvā, piemēram, ir 70 eiro par eksporta sertifikāta sagatavošanu, neskatoties, vai tur ir viens vai 60 dzīvnieki. Igaunijā paliek pie stundas likmes. Tas nozīmē, ka jau Baltijas valstu starpā mēs esam krietni sliktākā situācijā,” saka Trons.
ZM savukārt uzsver, ka tā no izmaiņām nav gatava atteikties un gatavojas drīzumā tās virzīt uz valdību.
“Vienīgais kompromiss, ko mēs varējām piedāvāt, ja sākotnēji bija rēķināts, ka maksa būs par tiem liellopiem, kuri vecāki par trim mēnešiem, jo tā ir lielākā daļa, ko eksportē, tad, ņemot vērā arī organizāciju iebildumus un priekšlikumus par to, ka šo maksu vajadzētu noteikt visiem liellopiem vienādi neatkarīgi no vecuma. Šāds pārrēķins tika veikts un tika piedāvāta maksa 5,30 eiro par viena dzīvnieka kontroli darba laikā,” atklāj ZM pārstāve Linda Gurecka, piemetinot, ka vairāk nekādas diskusijas par šo jautājumu nav paredzētas.
ZM aicina turpmāk atrast līdzsvaru starp valsts prasībām un lauksaimnieku vajadzībām, lai nodrošinātu ilgtspējīgu lopkopības attīstību Latvijā. Tajā pašā laikā projektu, pret kuru iebilst lauksaimnieki, virza izskatīšanai Ministru kabinetā, jo jaunais PVD cenrādis nodrošinās veterināro inspektoru algu pieaugumu, kurš citādi vairs nav konkurētspējīgs.
