ĪSUMĀ:
Eksperiments – cik maksā produkti dažādās valstīs?
Latvijas Radio šī gada 22. novembrī apmeklēja trīs pārtikas mazumtirdzniecības tīklus – “Rimi”, “Maxima” un “Lidl”, – lai noskaidrotu, kāda ir zemākā pieejamā cena konkrētām pārtikas precēm.
Produktu sarakstā iekļauti milti, maize, piens, cukurs, vistas fileja, olas, āboli, kartupeļi un apelsīnu sula. Mērķis bija noskaidrot lētāko pieejamo preci bez atlaides, cenas salīdzinot pēc tilpuma un svara. Pienam vērtēts tauku saturs, bet olām – skaits.
Lai salīdzinātu Latvijas cenas ar cenām ārzemēs, Latvijas Radio sazinājās ar latviešiem, kuri dzīvo Eiropas Savienības dalībvalstīs. Atsaucās cilvēki no 12 dažādām valstīm.
Vācija
Dace Vācijā dzīvo 4 gadus. Viņa piekrita sameklēt vajadzīgos produktus un to cenas “Lidl” veikalā.
“Cukurs – kilograma cena bez akcijas – 99 centi. (..) Blakus cukuram atradās kviešu milti par vēl izdevīgāku cenu – 59 centi kilogramā.”
Vācijā ne tikai “Lidl”, bet arī “Aldi” mazumtirdzniecības tīklā var lētāk iegādāties kviešu miltus nekā Latvijā. Savukārt Vācijas “Lidl” lētākā tostermaize kilogramā maksā tikpat, cik pie mums.
“Vistas fileja – kilograma cena 9,99.”
Produkti, kas bija sarakstā, Vācijā kopumā ir dārgāki. Turklāt tur pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme ir zemāka – 7%.
Taču te svarīgi piebilst, ka Vācijā minimālā alga ir nedaudz virs 2000 eiro, kamēr Latvijā gandrīz trīs reizes mazāka – 700 eiro.
Luksemburga
Evelīna Luksemburgā dzīvo divus gadus. Viņas mājsaimniecībā dzīvo trīs cilvēki – divi pieaugušie un viens bērns. Viņa saka, ka ģimene no kopējiem ienākumiem pārtikai mēnesī tērē apmēram vienu desmito daļu.
Arī viņa aplūkoja produktu cenas vietējā “Lidl”.
“Lētākā cena apelsīnu sulai vienā litrā ir 1,89.”
Luksemburga ir bagātākā valsts Eiropas Savienībā. Tur arī ir augstākā minimālā alga – 2571 eiro.
“Viens kilograms cukura maksā 69 centi.”
Cukuru un kviešu miltus Luksemburgas “Lidl” var iegādāties lētāk nekā Latvijā.
Taču Luksemburgā PVN pārtikai ir vien 3%. Tikmēr Latvijā samazinātā PVN likme ir četras reizes augstāka jeb 12%.
To piemēro Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem, bet standarta PVN likme ir 21%.
Īrija
Benita jau 15 gadus dzīvo Īrijā. Lai gan sākotnēji bijusi doma Īrijā tikai piepelnīties, atradusi ārzemēs otro pusīti, izveidojusi tur ģimeni. Ar laiku uz dzīvi Īrijā pārcēlusies arī Benitas māsa un mamma. Algas tur esot labākas un dzīve vieglāka nekā Latvijā, viņa saka. Arī viņa pārtikas izdevumiem no ienākumiem atvēl apmēram 10%.
Benita Īrijā piefiksēja zemākās pieejamās cenas veikalu tīklos “Lidl” un “Tesco”.
“Man pašai bija interesanti, jo parasti, kad es iepērkos, es īsti nepievēršu uzmanību cenām – vienkārši eju, un tad redz to kopsummu, un saprotu: jā, atkal viss ir palicis dārgāks! It sevišķi uz Ziemassvētkiem mums paliek viss dārgāks un pēc Jaunā gada.”
Pārtika Īrijā kopumā ir dārgāka nekā Latvijā. Piemēram, kilograms cukura maksā apmēram par eiro vairāk.
Savukārt Īrijas “Lidl” jāmaksā četrus eiro vairāk par kilogramu vistas filejas.
Bet algas tur arī ir augstākas. Īrijā minimālā stundas likme par pilnas slodzes darbu ir gandrīz trīs reizes augstāka nekā Latvijā.
“Minimālā stundas likme ir 12,70.”
Tomēr atsevišķās preču grupās tur var atrast lētākus produktus. No saraksta tā ir tostermaize (1,24 eiro, bet Latvijā – 1,78 eiro) un apelsīnu sula (0,99 eiro viena litra iepakojumā Īrijas “Lidl”, bet 1,99 eiro Latvijas “Lidl”).
Jāpiemin, ka pārtikas produktiem Īrijas veikalos nepiemēro PVN. Taču alkoholam un tabakas izstrādājumiem ir augsts akcīzes nodoklis. Ir arī ieviests tā saucamais cukura nodoklis dzērieniem.
Piemēram, divu litru “Coca–Cola” tur maksā četrus eiro, bet no šīs summas apmēram 50 centi ir nodoklis.
Somija
Elza dzīvo Somijā. Viņa stāsta, ka “Lidl” tur ir lētākais veikals, bet cenas aplūkoja arī “Prisma” veikalā. No produktu saraksta viņa Somijā atrada lētāku apelsīnu sulu, bet kilograms kartupeļu tur maksā tāpat kā Latvijā.
“Es teiktu, ka Latvijā cenas ir praktiski tādas pašas vai dažiem produktiem pat krietni dārgākas. Es domāju, ka tagad es dzīvoju Somijā, es aizbraukšu uz Latviju un tur es varēšu iepirkties kā karalis, jo Latvijā jau jābūt daudz lētāk – loģiski domājot, ņemot vērā vidējās algas un visus pārējos faktorus. Bet tajā brīdī, kad es sāku veikalā skatīties uz lietām, es sapratu – tā gluži nav. Kā piemēru es varu pateikt “Lidl” cepumus, kurus es šeit pērku kā vienus no lētākajiem cepumiem par 55 centiem. Un Latvijā tie maksāja gandrīz divus eiro, kas bija tāds neliels šoks. Bet te, protams, ir citi produkti, kas ir lētāki Latvijā.”
Vairākām lietām no saraksta cenas ir apmēram par 30 līdz 60 centiem augstākas nekā Latvijā.
Taču gaļa gan Somijā ir apmēram divas reizes dārgāka. Savukārt PVN likme pārtikai tur ir 14%. Tātad pārtika tur maksā vairāk.
“Tieši šodien ziņās tika paziņots, kāda bija vidējā alga Somijā. Tie bija 3564 eiro pirms nodokļiem.”
Latvijā pagājušajā gadā vidējā mēneša darba samaksa pirms nodokļiem bija gandrīz divarpus reizes mazāka – 1537 eiro.
“Minimālās algas kā tādas šeit nav, tāpēc par to ir grūti spriest. Te ir daudzas arodbiedrības, un tās iestājas par cilvēku algām konkrētos sektoros. Ņemot visus šos faktus vērā, es uzskatu, ka cenas Latvijā ir diezgan astronomiskas.”
Pārtikas cenas pieaugušas visā ES
Kopš 2020. gada vidus pārtikas cenas visā Eiropas Savienībā strauji pieauga. Tomēr Latvijā šis kāpums ir virs vidējā rādītāja.
Patēriņa cenu indeksa izmaiņas Latvijā un Eiropas Savienībā
Latvijas Radio pārtikas cenas Latvijā salīdzināja arī ar Francijas, Itālijas, Polijas, Portugāles, Slovēnijas un Zviedrijas cenām. Vairumā valstu tā ir dārgāka nekā Latvijā, bet Polijā no konkrētā pārtikas saraksta lētāk nekā Latvijā var iegādāties tikai maizi, miltus un vistas fileju.
Kā ar Baltijas valstīm?
Kristīne ir no Jelgavas, bet nu jau gandrīz 10 gadus dzīvo Klaipēdā, Lietuvā. Viņa apskatīja pārtikas produktu cenas trīs mazumtirdzniecības ķēdēs – “Maxima”, “Rimi” un “Lidl”.
“Tā, šie “Maximā” parasti ir vislētākie, kas te ir kartupeļi. Šoreiz tie ir akcijā, bet bez akcijas cena ir 0,50 kilogramā.”
“Rimi” Kristīne sameklēja 10 olas par 1,75 eiro, bet “Lidl” cukurs maksāja 89 centus.
Savukārt Igaunijā tajās pašās veikalu ķēdēs cenas aplūkoja Olga un Inga.
Ja apkopo cenas, tad aina izskatās šāda – ja iegādātos pārtikas produktus no izveidotā saraksta, tad vislētāk, par aptuveni pusotru eiro mazāk, tie izmaksātu Igaunijā. Tad sekotu Lietuva, bet Latvijā izmaksas būtu vislielākās.
Igaunijā
“Rimi” – 14,90 eiro
“Maxima” – 14,89 eiro
“Lidl” – 13,25 eiro
Lietuvā
“Rimi” – 15,88 eiro
“Maxima” – 15,44 eiro
“Lidl” – 14,72 eiro
Latvijā
“Rimi” – 15,96 eiro
“Maxima” – 15,52 eiro
“Lidl” – 15,01 eiro
Latvijā cenu atšķirības starp veikaliem mazākas
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe pārtikas cenas Baltijā pēta jau desmitiem gadu. Viņa skaidroja, ka lētākās cenas starp Baltijas valstīm esot Lietuvā. Savukārt Latvijā starp mazumtirdzniecības tīkliem esot pārāk maza konkurence.
“”Lidl” ienāca, drusku to pīļu dīķi samaisīja. Labi, ka tas ienāca, jo tad tās cenas, visticamāk, būtu arī augstākas! Pirms “Lidl” ienākšanas bija produkti, kuriem Latvijas veikalos cenas atšķīrās pat reizēs vienam un tam pašam produktam.”
Latvijas Radio aptauja rāda, ka lētākais pārtikas grozs visās trīs Baltijas valstīs ir “Lidl”.
Taču atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas Latvijas “Lidl” pārtikas cenas vismazāk atšķiras no “Rimi” un “Maxima”.
“Cilvēki arī to ir pamanījuši, un mums bija aptauja oktobrī, kur cilvēki par veikalu ar zemākajām cenām uzskata “Maxima”, nevis “Lidl”. Pēc tam ir tikai “Lidl”. Arī manas cenas pasaka, ka ne visiem produktiem “Lidl” ir zemākā cena Latvijā,” norādīja Gulbe.
Viņa pieļauj, ka viens no iemesliem varētu būt “Lidl” stratēģija, kas saistīta ar zaļo kursu un ilgtspēju.
Kāpēc maksājam gandrīz kā bagātākajās valstīs?
Bet kāpēc Latvijā par atsevišķiem pārtikas produktiem maksājam tikpat vai vairāk nekā bagātajās valstīs Eiropā? Kilograms kartupeļu Latvijā maksā tāpat kā Somijā.
“Kartupeļiem šogad ir cena augsta un būs cena augsta. Tiem bija ļoti nelabvēlīgi laikapstākļi. Es skatījos, ka Igaunijā, piemēram, veikalos bija ļoti zemas dārzeņu cenas. Igaunija nav labākā vieta dārzeņu audzēšanai. Kad runāju ar ražotājiem, tad viņi teica, ka veikalā tā cena ir tāda pati vai pat zemāka nekā ražotāja cena. Tas nozīmē, ka tas ir viņiem kaut kāds āķis, mārketinga instruments, ar kuru pircēju pievilināt,” skaidroja Gulbe.
Statistikas datus attiecībā uz pārtikas cenām Eiropas Savienībā iezīmēja Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis. Kopā ar viņu Latvijas Radio aplūkoja “Eurostat” apkopotos ikgadējos pārtikas cenu līmeņa indeksus. Jaunākie Eiropas Savienības statistikas biroja dati ir par pagājušo gadu. Tie atspoguļo pārtikas cenu atšķirības starp valstīm.
Jānis Hermanis, ekonomists, LDDK Finanšu un nodokļu eksperts Foto: Linda Spundiņa / Latvijas Radio
Tur var redzēt, ka pārtikas cenas Latvijā ir pārsniegušas Eiropas Savienības vidējo līmeni.
“Viens tomēr ir skaidrs, ka mums tās cenas ir diezgan strauji kāpušas. Un te acīmredzot konkurence ir zemāka nekā citās Eiropas valstīs.”
Ne tikai Latvijā pieaug pārtikas cenas. Atsevišķās grupās ir palielinājušās cenas arī pārtikas izejvielām pasaulē.
“Jo sevišķi to mēs varam pamanīt piena produktu grupā, cukuram, saldumiem un arī eļļām, un tās ir pasaules tendences, kas ir nonākušas līdz mums.”
Cenu kāpums Latvijā straujāks nekā citviet
Cenu kāpuma dinamika Latvijā ir straujāka nekā, piemēram, bagātajās Eiropas Savienības valstīs, un tam Hermanim ir skaidrojums.
“Jāņem vērā, ka tajā pašā bāzes gadā – 2020. gadā, tas bāzes līmenis mums bija zemāks nekā vecajās Eiropas valstīs, un uz tā rēķina notiek pietuvināšanās vecajām Eiropas valstīm. Bet, protams, to, ko mēs jau redzam 2023. gada datos, ka atsevišķās preču grupās mēs esam virs Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Vietām pat esam Ziemeļvalstu līmenī. Tas attiecas uz siera, piena, olu cenām, bezalkoholiskajiem dzērieniem.”
Latvija ir apmēram turpat, kur Zviedrija. Taču ienākumi šeit nav Ziemeļvalstu līmenī, tādēļ pārtikas iegādei aiziet lielāka daļa no ienākumiem, nekā tas ir turīgajās valstīs.
“Latvija, Bulgārija, Rumānija – mēs tērējam apmēram 20%–25% no saviem mājsaimniecības izdevumiem pārtikai. Bagātajās valstīs pārtikai apmēram tērē 10%–15 % no mājsaimniecības izdevumiem.”
Tikmēr “Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmēja, ka pēdējos gados Latvijā ir bijis straujš algu kāpums, kas sadārdzinājis ražotāju darbaspēka izmaksas:
“Pats svarīgākais iemesls, kas šajā laikā ir noticis, ir Latvijā bijis ļoti straujš algu kāpums naudas izteiksmē. Tas ir naudas izteiksmē – tā nav pirktspēja. Bet naudas izteiksmē tās ir apmēram astoņas reizes lielākas nekā bija 2000. gadā. Un tas ļoti daudz ko sadārdzina.
Neapšaubāmi, ka ražotājiem Latvijā ir darbaspēka izmaksas daudzkārt lielākas, nekā tās vēsturiski bijušas.”
Savukārt mazumtirgotājiem darbaspēka izmaksas ir apmēram trešdaļa no viņu kopējām izmaksām.
“Kāpēc mēs veikalos neredzam sekojošo izmaksu samazinājumu? Jo gāzes, elektrības cenas ļoti traki uzkāpa no 2021. gada vidus līdz 2022. gada augustam, septembrim un pēc tam ļoti, ļoti krasi samazinājās. Tāpat graudu cenas bija divkāršojušās un tad atgriezās pie vēsturiskās normas. Tur arī piena pulvera cenas līdzīgi nosvārstījās. Nav tā, ka vispār to neredz, bet tas ļoti atšķiras pa produktiem. Tad, kad objektīvi kritās piena ražošanas izmaksas, tad jau pavisam drīz, pagājušā gada sākumā, mēs redzējām sākumā selektīvus cenu samazinājumus kā akcijas, un tad tas jau vēlāk tās pamatcenas samazināja.”
Pērn Latvijā “Rimi” un “Maxima” strādāja ar peļņu, un tā bija lielāka nekā gadu iepriekš. Taču “Lidl” pagājušo gadu noslēdza ar zaudējumiem 14,8 miljonu eiro apmērā.
“Rimi” apgrozījums Latvijā ar katru gadu palielinās, un pērn tas sasniedza vairāk nekā miljardu, kad nopelnīja nepilnus 30 miljonus eiro.
Arī “Maxima” pagājušajā gadā apgrozīja apmēram miljardu eiro, bet nopelnīja teju divreiz vairāk nekā “Rimi” – virs 50 miljoniem.
“Attiecībā pret to, cik ir lieli šie uzņēmumi, kāds ir darbības apjoms, apgrozījums, investīcijas, tad šo uzņēmumu peļņa nav nekas sensacionāls,” komentēja Strautiņš.
Veikali salīdzinās viens ar otru
Izpētot Latvijas Radio sagatavoto pārtikas grozu, “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule skaidroja, ka pēdējo gadu laikā iepirkuma cena ir augusi straujāk nekā pārdošanas cena.
“Attiecīgi tad atsevišķos produktos, kas ir konkrēti olas, piens, vistas gaļa, mēs pat esam strādājuši ar mīnusiem.”
Viņa stāsta, ka vidēji šiem produktiem uzcenojuma nav vai uzņēmums strādā pat zem pašizmaksas. To “Maxima” dara, lai tad, kad ražotājs sadārdzina izmaksas, savam pircējam varētu piedāvāt zemas cenas.
“Ieejot veikalā, man liekas, ka tas ir redzams, jo, ir, protams, iespēja nopirkt dārgāku produktu tajā pašā piena kategorijā, bet tas, ko mēs redzam – lētākais piens, litrs 2–2,5 %, maksā mūsu veikalu tīklā 0,79.”
Tas sakrīt arī ar Latvijas Radio novērojumiem, bet te jāpiebilst – kaut arī “Maxima” saka, ka piedāvā zemāko cenu pārtikas pamatproduktiem, tādā pašā iepakojumā un par tādu pašu cenu pienu var iegādāties arī “Rimi” un “Lidl”. Tāpat cenas sakrīt lētākajai tostermaizei, vistas filejai, olām, āboliem un cukuram.
To komentējot, Dupate-Ugule atgādināja, ka Konkurences padome nav konstatējusi kādas aizliegtas vienošanās starp mazumtirgotājiem.
Pēc viņas teiktā, no Latvijas Radio sagatavotā produktu saraksta procentuāli lielākais pieaugums iepirkuma cenām ir maizei, miltiem un piena produktiem.
“Pēdējo gadu laikā, ja skatāmies, tad tendence mūsu uzcenojumam ir bijusi stabila, pat ar ļoti mazu procentu, bet tomēr ir kritusies neatkarīgi no tā, ka nodokļu izmaiņas bijušas, darbaspēka izmaksas mainījušās. Tāpat arī energoresursu, degvielas cenas. Pat neskatoties uz to, mums ir izdevies nedaudz, nedaudz mazināt šo uzcenojumu, kas ietver šīs tirdzniecības izmaksas un peļņu.”
Ja kaut kam uzcenojums, kā Dupate-Ugule saka, ir nulle vai zem pašizmaksas, tad citiem produktiem tas ir lielāks. Bet uzņēmums taupa arī uz operacionālām izmaksām – veikalu apkalpošanu, darbaspēka efektivitāti un citām lietām.
Viņa stāsta, ka “Maxima” ar citiem veikaliem nesalīdzinās. To gan ļoti uzskatāmi dara “Lidl”, kas pircējiem rāda savus un “Maxima” čekus. “Lidl Latvija” Komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana norādīja, ka kolēģi pie šīs cenu salīdzināšanas katru nedēļu ļoti rūpīgi strādā, tādējādi veidojot un regulējot “Lidl” cenas.
Bet kā produktu gala cenu ietekmē tas, ka “Lidl” Latvijā strādā ar zaudējumiem?
“Jauna tirgus attīstība un ieiešana, protams, ka tās ir investīcijas. Sākotnēji mūs atbalstīja mātes uzņēmums, un tagad mēs faktiski arī paši esam kredītņēmēji. Mēs attīstāmies, bet viss notiek saskaņā ar plānu. Šī situācija ir pilnībā kontrolēta un normāla. Mūsu attīstība neietekmē gala cenu tādēļ, ka mums ir sava virsstratēģija,” skaidroja Hasana.
“Lidl” galvenais mērķis ir piedāvāt zemāko cenu ar labāko kvalitāti ikdienas pārtikas grozam. Šādai stratēģijai seko visi grupas veikali 31 valstī.
Bet kāpēc tad vairākiem pārtikas pamatproduktiem ir identiskas cenas visos trīs mazumtirdzniecības tīklos – “Rimi”, “Maxima” un “Lidl”?
“Mēs runājam par ilgtermiņu, proti, mēs runājam par nedēļu, mēs runājam par mēnesi. Iespējams, ka katru vienu dienu, ņemot atsevišķi, šajā brīdī ieejot “Lidl” veikalā, “Maxima”, “Rimi” vai citu tīklu veikalā, mēs varam konstatēt, ka varbūt šī cena nav zemākā pie mums. Bet tas notiek tāpēc, ka mēs runājam par mazliet lielāku griezumu un mēs nespēlējamies ar šīm dramatiskajām atlaidēm – 40%, 50%, 35%.”
Raidījuma veidošanas laikā “Atvērtie faili” apsekoja cenas reizi nedēļā. Trīs nedēļu laikā visu triju mazumtirgotāju veikalu ķēdēs piena cena nemainījās un palika identiska. Savukārt, piemēram, apelsīnu sulas cena veikalā “Rimi” paaugstinājās no 1,99 eiro līdz 2,49 eiro.
Apelsīnu sula 30.11. Foto: Latvijas RadioApelsīnu sula 6.12. Foto: Latvijas Radio
Kā vietnē “X” izcēla Hermanis, bezalkoholiskie dzērieni Latvijā pērn kļuva par gandrīz uz pusi dārgāki nekā citur Eiropas Savienībā, apsteidzot pat Šveici.
To, ka šiem dzērieniem strauji kāpušas cenas, apliecina arī “Rimi Latvia” kategoriju departamenta direktore Inese Pētersone. Bet kāpēc viena un tā pati importa sula Lietuvā maksā krietni lētāk nekā Latvijā, kaut arī produkciju uzņēmums iepērk visam Baltijas veikalu ķēžu tīklam?
“Apelsīnu sulai šobrīd ļoti atkarīgs ir no katra mazumtirgotāja atlikumiem, kādi tie ir pieejami, jo
apelsīnu sulai bija novērojams ļoti straujš pieaugums iepirkumu cenās. Pēdējā pusgada laikā tiešām bija 40% un vairāk šis pieaugums.
Tur ir ļoti atkarīgs no atlikumiem katram – vai tirgo vēl veco pievedumu, vai jau sācis tirgot jaunos pievedumus,” skaidroja Pētersone.
Sula Latvijā Foto: Latvijas RadioSula Lietuvā Foto: Latvijas Radio
Pētersone stāsta – cenas mazumtirgotāji veido atšķirībā no to stratēģijas.
“Mūsu pamatlietas ir šī svaigā pārtika.”
Taču “Rimi” mēģina konkurēt arī par zemāko cenu tirgū un šobrīd jau 700 produktu piedāvā ar marķējumu “iespējams, zemākā cena tirgū”. Šo produktu cenu izpēti “Rimi” veic reizi nedēļā, salīdzinot cenu ar galvenajiem konkurentiem, skaidroja uzņēmuma pārstāve.
Savukārt, atbildot uz jautājumu par identiskām cenām ar konkurentiem, “Rimi” pārstāve pauda, ka tas apliecina sīvo konkurenci starp mazumtirgotājiem.
Konkurences padome neatbalsta uzcenojuma griestu noteikšanu
Konkurences padome (KP) uzrauga tirgu, bet neregulē cenas. KP Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja Sanita Uljane stāsta, ka lielie mazumtirgotāji aktīvi seko līdzi konkurentu cenām. Tāpēc ir iespējams novērot līdzīgas vai pat identiskas cenas.
No kreisās – Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis un Konkurences padomes Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja Sanita Uljane Foto: Paula Celma / Konkurences padome
“Mēs kā uzraugs skatāmies procentuālo sadalījumu, kas ir starp iepirkuma cenu un gala cenu. Šobrīd mums nav pamata apgalvot, ka tur pastāv kādas norādes par aizliegtām vienošanām.”
Mazumtirgotājiem nav pārmērīgi uzcenojumi, un to viņa varot droši apgalvot, jo KP pētīja, kurš pelna vairāk – ražotājs vai mazumtirgotājs.
“Vidējais uzcenojums mūsu apskatītajās preču grupās tajā laika posmā, kas bija no 2022. gada janvāra līdz 2023. gada maijam, principā gandrīz pusotrs gads, –
tur vidējais uzcenojums bija no 20% līdz 31%. Noteikti te nav runas par pārmērīgu uzcenojumu.”
Konkurences padome pētīja olu, zivju, gaļas, maizes un piena produktu tirgus cenas.
Viens no Ekonomikas ministrijas priekšlikumiem pārtikas cenu samazināšanai – īslaicīgi noteikt uzcenojuma griestus. KP to neatbalsta, jo tad starp mazumtirgotājiem vairs nepastāvētu konkurence. Skeptiski par šo bija arī Latvijas Radio uzrunātie ekonomisti un tirgotāji. Vienīgie, kas ar savu izvēli šobrīd var ietekmēt augstās pārtikas cenas, ir paši pircēji, norādīja Uljane.
