Labums zemniekiem un dabai
Nule kā pabeigta kooperatīvās sabiedrības “Latraps” pirmā obligāciju emisija. Kooperatīvam izdevies piesaistīt plānotos 8 miljonus eiro, lai Jelgavā sāktu būvēt Ziemeļeiropā lielāko zirņu proteīna izolāta ražotni. Jāpiebilst, ka kopējais pieprasījums pēc obligācijām bija vairāk nekā 12 miljoni eiro, un tajā piedalījās vairāk nekā 300 investoru.
Ceturtdien, 12. decembrī, tiks parakstīts līgums ar izvēlēto ražotnes būvnieku – pilnsabiedrību “3A”. Pirmajām ražotnes ēkām jābūt gatavām jau nākamā gada maijā, paralēli tiks piegādātas iekārtas, kas jau ir pasūtītas Eiropā un Amerikā. Būvniecība beigsies 2026. gada pirmajā ceturksnī. Kopējās investīcijas plānotas 140 miljonu eiro apjomā.
“Rūpnīcas plānotā [pārstrādes] jauda ir 70 000 tonnu zirņu. Ar lauksaimniekiem, kooperatīva “Latraps” biedriem, mēs jau vairākus gadus strādājam pie tā, kā zirņus vislabāk izaudzēt. Zirņu izaudzēšana nav sarežģīta lieta, sarežģītākā ir zirņu novākšana.
Zirņi ir ļoti svarīga kā augu sekas augs no ekoloģiskā viedokļa. [Tas ir] viens no argumentiem, kāpēc esam šo virzienu izvēlējušies.
Zirņu pārstrādei ir ļoti augsta pievienotā vērtība, un zemniekiem būtiski palielināsies ieņēmumi. Otrs ir ekoloģiskais virziens, ka mēs varētu samazināt slāpekļa minerālmēslu lietošanu kopumā,” par ieguvumiem stāsta “Asns Ingredient” valdes loceklis Edgars Ruža.
Sākumā pilnībā eksportēs
Jaunajā rūpnīcā ražos zirņu proteīna izolātu, ko sākotnēji pilnībā eksportēs uz Rietumeiropas valstīm un Ameriku, kas esot līdere šajā jomā. Ražotnē tiks nodarbināti vairāk nekā 100 darbinieku.
“Tas būs augstas koncentrācijas proteīns, no kā tālāk var radīt augu valsts vai gaļas, vai piena, vai citu [produktu] aizvietotāju. Šajā gadījumā nerunājam par to, ka mēs nostātos konkurencē pret gaļu vai pienu. Nekādā gadījumā. Tā ir vēl viena papildu iespēja, jo pasaulē cilvēku kļūst vairāk, klimats mainās un arvien vairāk ir reģionu, kuri nav pietiekami labvēlīgi pārtikas audzēšanai,” paskaidro Ruža.
Tāpat ražotnē taps ciete, ko varēs izmantot pārtikā, medicīnā un lauksaimniecībā, proteīna koncentrāts un šķiedrvielas. Ražošanā būs ievērota bezatlikuma ražošanas tehnoloģija.
Tendences liecina, ka pasaulē pieprasījums pēc augu valsts pārtikas tikai pieaug. Tāpat palielinās to iedzīvotāju skaits, kas piekopj veģetāru vai vegānu dzīvesveidu.
Ruža šo saskata kā jaunu virzienu pārtikas industrijā un cer, ka ar laiku blakus šai ražotnei taps vēl citas, kur ražos produktus ar augstu pievienoto vērtību. Tie varētu būt jaunuzņēmumi ar jauniem, inovatīviem produktiem. Līdz ar to iespējas izvērsties būs arī zinātniekiem un jaunajiem speciālistiem. Jau šobrīd esot liels pieprasījums pēc šāda veida produktiem.
Ražošana netiek līdzi pieprasījumam
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe pozitīvi vērtēja ražošanas attīstību un kultūru dažādošanu.
“Katra jauna kultūra, ko var audzēt zemnieks un tas viņam ir izdevīgi, ir pluss. Jo mums pietrūka kultūru. Pamatā ir ziemas kvieši un rapsis, ar ko ir par maz – augu sekai, augu maiņai vajag vairāk.
No dabas un zemnieku viedokļa [tā ir] ļoti laba [iespēja]. Jebkāda rūpniecība un ražošana, kas notiek Latvijā, ir laba. Ir tikai viens mīnuss, kas man ne visai patīk – ka viņi tik ilgi un rūpīgi domāja, ka citi jau to ir izdarījuši,” sacīja Gulbe.
Proti, šogad līdzīga profila rūpnīca tika atklāta Liepājā, un tas varētu palielināt pieprasījumu pēc vietējās izejvielas. Taču galvenais – kur saražotais tiks realizēts. Pieprasījums pēc šāda veida produktiem pasaulē aug, bet pieaugums ir lēns, turpina Gulbe:
“Tas ir vairāk skaļš, izteikts vārdos, – dzīvosim zaļi, neēdīsim šo vai to, bet mazāk darbos – ar maku,” piebilda Gulbe.
Eksperte domā, ka daudz būšot atkarīgs no tā, kādus produktus izstrādās zinātnieki, kas varētu tapt uz proteīna bāzes. Interese ir, bet vēl daudz darāmā.
