Vairākas ASV biatlonistes sarunā ar aģentūru AP pastāstīja, ka uzmākšanās dēļ bija spiestas priekšlaicīgi noslēgt karjeru sportā. Par uzmākšanās gadījumiem izlasē informētais Knobs uz sūdzībām nereaģēja. Viņš sākotnēji bija ASV komandas menedžeris, bet vēlāk kļuva par ASV Biatlona federācijas prezidentu, līdz ieņēma IBU ģenerālsekretāra amatu.
Knobs noliedza, ka 33 darba gados ASV Biatlona federācijā būtu vainojams bezdarbībā, taču atteicās runāt par atsevišķu sportistu izvirzītajām apsūdzībām, norādot, ka tas būtu droša sporta kodeksā ietverto normu pārkāpums.
ASV Biatlona federācijas ārējā auditā konstatēja, ka organizācijā dominējošajā vīriešu vidē valdīja ļoti atšķirīga attieksme pret sievietēm, kā arī nepietiekama uzmanība bija veltīta cieņpilnas vides radīšanai.
Federācijas amatpersonas pēc audita ziņojuma gatavo rīcības plānu, lai noteiktu organizācijas pamatvērtību principus un progresa mērauklu to ieviešanā.
Jaunatnes pasaules čempionātā 2009. gadā sudraba medaļu ieguvusī Greisa Buto pastāstīja, ka Knobs un citas amatpersonas ignorēja viņas sūdzības par divu treneru uzmākšanos, kad sportiste bija 15 gadus veca. Buto mēģināja izdarīt pašnāvību, un viens treneris atkāpās no amata, taču speciālistu vēlāk iecēla amatā ASV paraolimpiskajā komandā.
ASV izlases psihologs Šons Makanns atzina, ka komandā valdīja seksualizēta gaisotne un vīriešu kluba kultūra, kur bija pieņemami paust seksualizētus komentārus un apmainīties ar līdzīgu saturu privātā “WhatsApp” grupā.
Biatlons ir vienīgais ziemas sporta veids, kurā ASV nav olimpisko medaļu, tādēļ panākumu gūšanai tika piesaistīti Eiropas valstu speciālisti, bet sūdzības par seksuālu uzmākšanos komandā noklusināja.
Amerikāņu biatlonistes atzina, ka par seksuālas uzmākšanās gadījumu publisku atklāšanu viņām bija jārēķinās ar sekām, kas izpaudās kā labākā inventāra atņemšana un gatavošanās iespēju ierobežošana.
“ASV biatlona vadība, šķiet, vienmēr ir izvēlējusies atbalstīt plēsoņas, nevis no uzmākšanās cietušās personas,” teica pašlaik 33 gadus vecā Buto.
Sportistes karjeru Buto noslēdza 2011. gadā pēc izlīguma ar Menas štata ziemas sporta centru, kas izmaksāja sportistei 75 000 dolāru kompensāciju. Izlīgums sekoja pēc Buto sūdzības Menas Cilvēktiesību komisijā, vainojot sporta centru par ignoranci pret viņu vērstajā seksuālajā uzmācībā un tās izraisītajām sekām.
Arī olimpiskajās spēlēs ASV pārstāvējusī Džoanna Reida atzina, ka viņai seksuāli uzmācās trīs gadus, bet visu šo laiku nacionālās biatlona federācijas vadība sūdzības ignorēja. ASV biatloniste Džoana Vaildere par seksuāli agresīvu rīcību 1990. gadā vainoja trenera amatā izlasē uzaicināto olimpiskās bronzas medaļnieku vācieti Valteru Pihleru, kurš savu vainu vēlāk noliedza. Vaildere sūdzējās izlases menedžerim Kobam, kurš neuzskatīja gadījumu par sodīšanas vērtu un izskaidroja Pihlera rīcību ar dažādu valstu kultūru atšķirībām.
Šosezon Pasaules kausa izcīņā startējošā amerikāniete Dīdra Ērvina uzskata, ka sievietēm draudīgā vide ASV biatlonā attīstījās Knoba vadības laikā, viņam darbā aicinot tikai savus draugus.
