Šādas mazas granulas, kas izstrādātas Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), nodrošina labākas īpašības asfaltbetonam, ko ieklāj uz ceļiem.
Granulas veidotas no nolietotu autoriepu gumijas.
RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes vadošais pētnieks Viktors Haritonovs skaidroja atšķirību starp parastu asfaltbetona segumu un tādu, kam pievienotas gumijas granulas: “Viens asfaltbetons, tradicionālais risinājums – ritenis brauc un veido risi. Rise nav laba. Ļoti nepatīkams bojājuma veids, kura novēršanai ir vajadzīgs nofrēzēt asfaltbetonu un likt jaunu. Bitumens, asfaltbetons nespēj izturēt karstu vasaru. Tad mēs pieliekam šo materiālu identiskajam sastāvam un rises dziļums samazinās 10–15 reižu.”
Latvijā ir vairāki ceļu posmi, kur eksperimentālos nolūkos ieklāts šāds asfalts, testējot tā noturību un ilgmūžību reālos apstākļos. Rezultāti ir ļoti labi. Šogad oktobrī ar Latvijā izstrādātajām granulām viens ceļa posms ieklāts arī ASV, Kanzasā.
Misūri Universitātes profesors Viljams Batlers norādīja: “Uzņēmējiem tas notiek, kā ierasts. Man ir vienkārša padeves sistēma, kas paņem granulas. Granulas ir zirņa lielumā. Citādāk viss ir kā parasti, izgatavojot asfaltu. Tas nonāk kravas mašīnā, asfalta ieklājējā un zem ceļa ruļļa.”
Granulas asfaltbetona rūpnīcā tika pievienotas klāt asfaltbetonam, un šis process notika ļoti ātri. Latviešu zinātnieki strādā pie tā, lai šo tehnoloģiju padarītu viegli izmantojamu asfalta ražošanā, neieguldot papildu līdzekļus un laiku rūpnīcu pārbūvē vai pielāgošanā.
ASV asfalta rūpnīcas atšķiras no tām, kādas ir Latvijā, sacīja Haritonovs: “Amerikā izmanto cita veida ražotnes. Saucas “drum mix”, tādas bungu tipa, cilindra tipa, kur nepārtraukti ražo lielos daudzumos. Viņi nevar kā Latvijā kaut kādā momentā apstāties un ātri kaut ko samainīt. Viņiem ir lieli būvdarbu apjomi, būvē simtiem, tūkstošiem kilometru. Dragā ar vienu un to pašu asfalta sastāvu. Cits rūpnīcas tips.”
Tieši šāda tipa rūpnīcā ASV izmēģinātas Latvijā izstrādātās granulas.
“Piemeklējām tehnoloģisko procesu arī šāda veida rūpnīcai. Ieklājām, un izdevās. Iepriekš tādu efektu varēja iegūt 2–3 stundās. Maisīšana – tas ir laiks, tie ir energoresursi. Šobrīd tas brīnums notiek jau minūšu laikā. Tas padara produktu tirgum pievilcīgu. Amerikā tika ieklāts apmēram 400 metru garš divu joslu posms,” norādīja pētnieks.
Pirms asfaltbetona ieklāšanas uz reāla ceļa tas vispirms ticis testēts īpašās iekārtas, veicot gan noturības, gan laikapstākļu testus, gan to mākslīgi novecinot. Šobrīd Latvijas zinātnieki strādā arī pie tāda bitumena izveides, kas būtu veidots nevis no naftas produktiem, bet no koksnes materiāliem.
