Kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā sākuma atbildīgie dienesti Latvijā saņēmuši vairāk nekā 1200 ziņojumus par sankciju apiešanu, iepriekš tādu ir bijis apmēram 10 līdz 15 gadā, preses brīfingā pauda Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.
“Latvijā uzsākti vairāk nekā 380 kriminālprocesi par sankciju pārkāpšanu. Lielākā problēma, lielākais drauds ir sektorālās sankcijas, importa eksporta ierobežojumu pārkāpumi un tas tīrā veidā sasaistās ar mūsu ģeogrāfisko novietojumu. Protams, tas parādās arī mūsu finanšu sektorā – šie aizdomīgie darījumi ar Centrālāzijas valstīm. Tas, ka tāda problēma pastāv, ir likumsakarīgi un vairāki kriminālprocesi par to arī ir,” skaidroja Iļjenkovs.
Par sankciju pārkāpšanu ierosināti vairāk nekā 380 kriminālprocesu, un jau ir redzami pirmie rezultāti. Viņš arī uzsvēra, ka Latvija ir viena no efektīvākajām valstīm, lai nevarētu apiet sankcijas, tādējādi apstrīdot iepriekš medijos izskanējušos apgalvojumus par pretējo.
Kopš aprīļa FID ir tas, kas kontrolē, kā publiskais un privātais sektors ievēro šīs sankcijas. Iļjenkovs arī pastāstīja, ka
šā gada pirmajos 9 mēnešos saņemti 700 paziņojumi par sankciju izpildi. Pavisam ir 146 personas, kurām ir iesaldēti aktīvi, un tikai 19 ir iekļautas sankciju sarakstos. Kopējā iesaldēto aktīvu vērtība ir 350 miljoni eiro.
Šobrīd lielākie izaicinājumi cīņā pret sankciju apiešanu ir saistīti ar preču importu un eksportu. Esot arī daudz tādu gadījumu, kad uzņēmēji izmanto tieši Centrālāzijas valstis sankciju apiešanai.
Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine skaidroja, ka sankcijas ir dienesta galvenā prioritāte. Kopš to ieviešanas vērojams būtisks importa kritums no Krievijas un Baltkrievijas. Tajā pašā pieaudzis eksports uz šīm valstīm un pieaudzis arī preču imports no Kazahstānas, arī Uzbekistānas.
Tiesa, pieaug arī eksports uz trešajām valstīm, īpaši uz Kazahstānu, Uzbekistānu un Moldovu un šo ieinteresētās personas izmanto arī sankciju apiešanai.
“Šīs valstis tiek izmantotas dažādā veidā sankciju apiešanai.
Absolūtais vairākums eksporta kravu, piemēram, uz Kazahstānu tiek uzsāktas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un mēs esam tikai robežvalsts, kas šīs kravas apkalpo uz robežas,” pauda Kārkliņa-Ādmine.
Absolūts vairākums jeb 66% šo kravu eksporta tiek uzsākts citās ES valstīs – Vācijā, Lietuvā, Polijā un Itālijā. Arī eksports ir būtiski pieaudzis tieši no šīm valstīm. Latvija eksporta struktūrā ieņem maznozīmīgu vietu.
Preces, kas tiek apturētas, lielākoties ir dažādas mehāniskās ierīces, transporta līdzekļi, elektro, un cita veida preces, ko Krievija var izmantot karā.
Redzams arī tas, ka sankciju pārkāpumu skaits strauji pieaudzis. Šā gada 9 mēnešos atklāts daudz vairāk sankciju pārkāpumu nekā pērn visā gadā kopumā. Preces aizliegts izvest vairāk nekā 2900 gadījumos, un 63% gadījumu konstatēti pārkāpumi tieši attiecībā uz Centrālāzijas valstīm.
Piemēram, tiek falsificēti dokumenti, kuros norādīti saņēmēji, arī ražotāji. Vasarā būtiski bija pieaudzis to gadījumu skaits, kad bija vēlme ievest vieglos auto. Muitas pārvalde pārbaudīja no Vācijas vestos spēkratus un konstatēja, ka 72% gadījumu tie ir reģistrēti Krievijā, lai gan kā saņēmējvalsts bija norādīta kāda no Centrālāzijas valstīm.
Aizvērt robežas ar Krieviju pilnībā, lai preces uz vai caur Krieviju un Baltkrieviju neplūstu vispār, pagaidām nav iespējams, saka eksperti, tā iemesla dēļ, ka robežas šķērso arī kravas, kam nav lieguma. Svarīgi ir, lai izpratne pret to, kā ievērot sankcijas, visās Eiropas valstīs būtu vienāda, bet tā joprojām ir problēma.
“Tas ir katras dalībvalsts ziņā, kādā veidā pēc labākās sirdsapziņas šīs sankcijas tiek ieviestas, kā jau jūs nojaušat, šī izpratne par to, kā sankcijām būtu jādarbojas, ir dažāda, lai gan mēs vadāmies no vienām un tām pašām regulām,” skaidroja Ārlietu ministrijas Juridiskās direkcijas vadītāja Sanita Pēkale.
Pagaidām ir noslēgta Baltijas valstu, Somijas, Polijas un Horvātijas vienošanās, kas paredz īpaši ciešu sadarbību muitas kontrolē.
Tāpat preses brīfingā tika runāts par Eiropas Savienības 15. sankciju kārtu pret Krieviju. To pirmdien apstiprināja Eiropas Savienības Ārlietu ministri.
Sankciju sarakstā ir iekļauti 52 ēnu flotes kuģi, no kuriem 11 šim sarakstam bija virzījusi Latvija. Eiropas Savienība ir spējusi vienoties, ka arī kuģi ir sankcijām pakļautas vienības un tos var kontrolēt. Šajā darbā cieša sadarbība notiek ar Lielbritāniju un ASV tieši pierādījumu vākšanā.
Un, kā otrdien sacīja ārlietu ministre Baiba Braže (“Jaunā Vienotība”) – Latvija Eiropas Savienībā tiek minēta kā viens no piemēriem, kā tiek piemērotas šīs sankcijas. Ministre arī norādīja, ka jau tiek strādāts pie nākamās sankciju kārtas.
“Pagaidām nevaru teikt, ko mēs tur vēlamies ielikt, jo tā ir dienesta informācija. Bet mērķis ir novērst Krievijas iespēju tikt pie naudas, pie tehnoloģijām, un ierobežot jebkādu kara iespējošanu, respektīvi – strādāt ar trešajām valstīm,” sacīja Braže.
Nākamo sankciju kārtu plāno pieņemt ap Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā trešo gadadienu jeb nākamā gada februārī.
