Šāds lēmums pieņemts, lai stiprinātu bankas pozīciju Baltijas tirgū, palielinātu spēju finansēt uzņēmējdarbību un vienkāršotu pārvaldību. Kapitāla apvienošana došot iespēju finansēt jaunus, apjomīgus projektus un atbalstīt uzņēmēju izaugsmi un vēlmi investēt attīstībā.
“SEB grupas” bankas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā strādās un apkalpos klientus tāpat kā līdz šim.
Saņemot nepieciešamos uzraugu apstiprinājumus – katras valsts finanšu uzraudzības iestāžu un ECB atļaujas –, paredzēts, ka bankas jaunā juridiskā struktūra un juridiskā atrašanās vieta Igaunijā ar filiālēm Lietuvā un Latvijā būs spēkā no 2027. gada sākuma.
“”SEB bankas” ambīcija ir būt labākajam finanšu padomdevējam un nodrošināt saviem klientiem tirgū plašāko piekļuvi finansējumam. Mūsu klienti visās Baltijas valstīs aug, un mēs pielāgojamies viņu vajadzībām. Šīs pārmaiņas dos skaidrus ieguvumus korporatīvajiem klientiem, jo banka būs labāk sagatavota strādāt ar pieaugošo ilgtermiņa un liela mēroga projektu skaitu visā Baltijā,” sacīja “SEB” Baltijas divīzijas vadītāja Nīna Eikesa.
Jaunā juridiskā struktūra dos ieguvumus arī “SEB bankas” klientiem – privātpersonām visā Baltijā. “Vienkāršota pārvaldība ļaus ātrāk ieviest tirgū jaunus produktus un risinājumus. “SEB” bankai ir ilgtermiņa mērķi Baltijas reģionā, un banka ir apņēmības pilna turpināt šeit attīstīt savu darbību,” norādīja Eikesa.
“SEB bankas” vadītāja Latvijā Ieva Tetere uzsvēra, ka “šis ir pamatots solis, kas jāsper, lai nodrošinātu tālāku biznesa izaugsmi. Finanšu nozare ir ļoti uzraudzīta, un prasības arvien turpina augt. Šīs pārmaiņas sekmēs bankas izaugsmi, jo ļaus būtiski vienkāršot uzraudzības un ziņošanas procesus. Tas nozīmē, ka varēsim veltīt vairāk laika un enerģijas savu klientu vajadzībām, vēlmēm un jaunu risinājumu ieviešanai – klienti sajutīs, ka bankas lēmumi tiek pieņemti ātrāk un tuvāk katra vajadzībām.”
Tetere arī paskaidroja, ka šobrīd tiek uzturētas trīs atsevišķas Baltijas bankas, arī uzraudzība tām ir atsevišķa. “Plus vēl Eiropas Centrālā banka. Tas slogs ir ļoti būtisks. Apvienojot mēs redzam, ka varēsim atskaitīties uzraugiem par vienu apvienotu bilanci, par vienu apvienotu peļņas zaudējumu bilanci,” uz ieguvumu norādīja Tetere.
Darbinieku skaitu tas neietekmēs. Tas ir stratēģisks, ilgtermiņa lēmums, uzsvēra bankas pārstāve.
Jāsaņem ECB atļauja
Latvijas Bankā aģentūrai LETA atzīmēja, ka lēmums par “SEB bankas” reorganizāciju, apvienojoties Baltijas valstīs 2027. gadā, ir saistīts ar “SEB grupas” biznesa interesēm un nozīmē centienus vienkāršot juridisko struktūru un pārvaldības modeli.
Centrālajā bankā arī norādīja, ka “SEB grupas” lēmums ir pirmais solis visai garā procesā,
tostarp, lai reorganizācija notiktu, ir jāsaņem bankas tiešā uzrauga – Eiropas Centrālās bankas (ECB) – atļauja. “Tas ir reglamentēts process, kas sāksies tajā brīdī, kad Latvijas Bankai un ECB tiks iesniegti dokumenti, kā to paredz regulējums,” piebilda Latvijas Bankā.
Vienlaikus Latvijas Bankā uzsvēra, ka jau pašlaik “SEB grupa” Baltijas valstīs strādā vienoti, tāpēc šis lēmums “SEB bankas” klientus neietekmēs – ierastie finanšu pakalpojumi un bankas klātbūtne Latvijā saglabāsies esošajā apmērā.
“Apvienošanās ir juridisks process, kas notiks pakāpeniski, un par tā gaitu klienti tiks informēti. Līdzīgā veidā, kā tas plānots “SEB bankas” apvienošanās gadījumā, Latvijā pašlaik darbojas “Luminor Bank” Latvijas filiāle,” skaidroja Latvijas Bankā.
“SEB” tiešais uzraugs arī pēc reorganizācijas būs ECB.
“Latvijas Bankas ieskatā būtiski, lai finanšu pakalpojumu jomā ir vienots tirgus, un visu Eiropas Savienības valstu līmenī ir pieejami mūsdienīgi un ērti pakalpojumi par samērīgu samaksu. Latvijas Banka rīkosies atbilstoši regulējumam un sadarbībā ar ECB nodrošinās reorganizācijas procesa uzraudzību, kā arī informēs plašāku sabiedrību par lēmumiem, kas tiks pieņemti,” uzsvēra Latvijas Bankā.
Bankas centrālā biroja izvēle ir signāls
Eksperti tur nesaskata tiešus zaudējumus, taču signāls ir bankas centrālā biroja vietas izvēle.
Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps norādīja: “Ar ko Igaunija, kur ir mazāks cilvēku skaits, ir izrādījusies konkurētspējīgāka lielu uzņēmumu mītnes, centra izmitināšanā? Kāpēc tas nav noticis Latvijā?”
Līdzīgu lēmumu iepriekš jau pieņēmusi “Luminor”. Baltijas tirgus ir pārāk mazs, lai strādātu katrā valstī atsevišķi, un līdzīgi rīkojas un turpinās rīkoties arī citi uzņēmumi, sacīja uzņēmējs Ģirts Rungainis. Kāpēc Igaunija nevis Latvija, to gan vēl var ietekmēt.
“Tas, kāpēc bankas kaut ko šeit nevar darīt vai kāpēc viņas šeit ir dārgākas nekā kaimiņvalstīs, ir Latvijas valsts pieņemto lēmumu un realizētās politikas sekas. Ir jāmazina un jāracionalizē uzraudzība, ir jāmazina birokrātiskais slogs,” norādīja Ģirts Rungainis.
Jaunais banku virspeļņas nodoklis “SEB bankai” būs jāmaksā tik un tā, apstiprināja Latvijas Bankā. Solidaritātes iemaksa attiecas arī uz filiālēm.
KONTEKSTS:
“SEB bankai” ir pārstāvniecība vairāk nekā 20 pasaules valstīs.
Uz 2024. gada 30. septembri “SEB grupas” kopējie aktīvi veidoja 4,142 miljardus Zviedrijas kronu, kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 2,709 miljardi Zviedrijas kronu. “SEB grupā” strādā 19 000 darbinieku.
Pēc aktīvu apmēra “SEB banka” ir otra lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Bankas informācija. Pagājušajā gadā “SEB bankas” grupas auditētā peļņa Latvijā bija 152,4 miljoni eiro.
