Dzīvo zem viena jumta, bet mantot elektrību nevar
Andras un Vaira ģimene pirms diviem gadiem atsaucās programmai “Atbalsts mājsaimniecībām saules paneļu uzstādīšanā”. Trīs paaudzes – Andra, Vairis, abu trīs bērni un Vaira vecāki – dzīvo kopīgā ģimenes mājā. 2022. gadā atraduši firmu, kas uzstāda saules paneļus, saskaņoja uzstādīšanu ar AS “Sadales tīkls” un saņēma atbalstu no Latvijas Vides investīciju fonda. Liekot visu ģimenes locekļu ietaupītos līdzekļus kopā, paši samaksājuši 9800 eiro, bet atbalsta summa no fonda bija 3800 eiro.
Ar elektroenerģijas tirgotāju vienojušies par neto uzskaites sistēmu. Vairis atklāja, ka pirmais gads pagājis veiksmīgi: “Pa vasaru saražojām, pa ziemu tērējām. Ietaupījums bija diezgan nopietns – ap 130–140 eiro mēnesī.”
Tā kā māja Zemesgrāmatā ir uz Vaira mammas vārda, arī līgumu par saules paneļu uzstādīšanu ar attiecīgajām institūcijām slēgusi Vaira mamma. Diemžēl šogad novembrī māte devusies mūžībā, tādēļ ģimene sākusi formēt dokumentus, lai līgumu pārslēgtu.
“”Sadales tīkliem” rakstīju, ka bijām tajā neto uzskaites sistēmā plus vēl visa saražotā elektrība palika. Mums atbildēja –
tā kā vecais īpašnieks ir miris, visa sakrātā saules enerģija iet zudumā, un mums jau iet ne kā neto uzskaites sistēmā, bet jau kā biržas cenā jeb pārdodam un pēc tam pērkam par pilnu cenu,” skaidroja Vairis.
Neto uzskaites sistēmā saražotā elektroenerģija uzkrājas kilovatstundās, taču šai sistēmai varēja pieteikties līdz 2024. gada maijam un to varēs izmantot līdz 2029. gada martam. Tagad ir iespēja pieteikties tikai neto norēķinu sistēmā, kur saražotais elektroenerģijas pārpalikums tiek uzskaitīts naudas izteiksmē, nevis kilovatstundās.
Tas, ka līgums bijis uz mammas vārda, ir tikai formalitāte, jo visi dzīvojuši šajā īpašumā, un saules paneļi uzstādīti par visas ģimenes naudu. Vairis uzskata, ka būtu tikai normāli, ja līgumu neslēgtu no jauna, bet turpinātu uz cita ģimenes locekļa vārda, saglabājot vietu neto uzskaites sistēmā. Turklāt Vairim ir bažas, vai pēc jaunajiem noteikumiem spēs izpildīt saistības ar Vides investīciju fondu, kas noteic, ka 80% no saražotās elektroenerģijas jāiztērē.
Gaida vēl citas sūdzības, tad varbūt rosinās izmaiņas likumā
Vides investīciju fondā atzina – lai arī jaunajai neto norēķinu sistēmai ir savi plusi, neto uzskaites sistēma ir izdevīgāka un sākumā bijusi kā motivācija un bonuss, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju izvēlētos uzstādīt saules paneļus. Tomēr arī neto norēķinu sistēmā saistības ar fondu izpildīt varēšot, ja iekārtas ir atbildīgi iegādātas savām vajadzībām, balstoties uz vēsturisko elektroenerģijas patēriņu.
“Es saprotu, ka varbūt cilvēciski ir vēlme mantošanas gadījumā saglabāt neto uzskaites sistēmu, kas ir izdevīgāk, taču te būtu jāpatur prātā tiesiskuma princips.
Jo, ja jūs, piemēram, izvēlēsieties šodien uzlikt savā īpašumā saules paneļus, jūs vairs nevarēsiet dabūt neto uzskaites sistēmu, kas ir kilovatos, jums būs pēc norēķinu sistēmas,” norādīja Vides investīciju fonda vecākais eksperts Gints Kārkliņš.
Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) skaidroja, ka neto uzskaites sistēma tika piemērota vienam konkrētam sistēmas lietotājam, kurš ir noslēdzis sistēmas pieslēguma līgumu, un uzkrājums, kas veidojas sistēmas ietvaros, ir piesaistīts konkrētam līgumam un lietotājam. Šāds nosacījums ir bijis jau no paša sākuma un visiem līgumu slēdzējiem zināms.
“Pirmkārt, tāpēc, lai uzkrājums nenonāktu kaut kādu trešo personu rīcībā, kuras nav saistītas ar konkrēto lietotāju, ja rodas neparedzēti apstākļi, kā dēļ konkrētais lietotājs vai nu zaudē īpašumtiesības, vai rodas kādi citi apstākļi. Gan arī tāpēc, ka sākotnēji bija nosacīti juridiski izaicinājumi, lai noteikumos ietvertu nosacījumus, kas paredz iespēju uzkrājumu sistēmas ietvaros izveidojušos uzkrājumu nodot citiem lietotājiem,” norādīja KEM Enerģijas tirgus departamenta direktora vietniece Līva Šnitko.
AS “Sadales tīkls” informēja, ka šogad ap 10 gadījumu klienti vērsušies ar jautājumiem par neto uzskaites sistēmas uzkrājuma pārcelšanu. Šis esot pirmais skaļākais gadījums.
“Līdz šim mums nav bijis tādu izteiktu sūdzību par šo nosacījumu. Protams, ja mūsu rīcībā nonāks informācija, būs sūdzības par vēl līdzīgiem gadījumiem, mēs izvērtēsim iespēju ietvert kādu papildu izņēmumu normatīvajā regulējumā,
bet jāsaprot, ka tas nebūs tik ļoti ātri ieviešams, jo tas prasīs kaut kādus grozījumus ne tikai noteikumos, bet arī likuma līmenī,” pauda Šnitko.
Lai arī solījums dod cerību, īsti tomēr nav saprotams, kāpēc tieši šo – Vaira ģimenes – situāciju nevar uztvert kā brīdinājumu, ka ne viss konkrētajā regulējumā ir kārtībā. Kāpēc ir nepieciešami vēl citi gadījumi, lai iestrādātu likumā nosacījumu, ka – ja saules paneļu uzstādīšanas brīdī mantinieki ir dzīvojuši vienā mājsaimniecībā ar līguma slēdzēju un piedalījušies to uzstādīšanas finansēšanā, radušos uzkrājumu un dalību norēķinu uzskaites sistēmā drīkst mantot.
