Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija bankas pienākumu izpildītāja amatam izvērtēja Latvijas Bankas ieteiktās Latvijas Bankas prezidenta vietnieces Santas Purgailes un vietnieka Māra Kāļa kandidatūras, un nolēma virzīt apstiprināšanai Kāli.
Kālis par pienākumu izpildītāju iecelts no 21. decembra līdz jaunā Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņa sākumam.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Kālis dzimis 1971. gada 10. jūlijā, ieguvis maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitāte, no 2001. gada strādājis Latvijas Bankā, līdz 2007. gadam bijis Latvijas Bankas Grāmatvedības pārvaldes vadītājs, no 2007. – Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs, 2020. gadā apstiprināts Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā.
Vienlaikus Latvijas Banka arī aicināja pēc iespējas ātrāk izraudzīties nākamo bankas prezidentu, ko koalīcija plāno izdarīt janvārī.
Tikmēr Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš
Kazāks būtu gatavs atkārtoti kandidēt šim amatam, ja process ir caurskatāms un ar pamatotu diskusiju par Latvijas Bankas lomu un nākotnes mērķiem, aģentūrai LETA apstiprināja Kazāks.
“Iepriekšējos piecos gados ar uzviju ir izdarīts viss tas, ko Saeima prasīja, ir uzņemts labs ātrums, iedzīvotāji jūt ieguvumus, un man ir skaidrs plāns, kā strādāt turpmāk, lai vēl palielinātu sabiedrības labumu,” teica Kazāks.
Bija plānots, ka Saeimai par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem jābalso ceturtdien, 19. decembrī.
Amatam bija izvirzīti trīs kandidāti – “Stabilitātei!” virzītais kandidāts Pāvels Kuzmins, koalīcijas partijas Zaļo un Zemnieku savienības virzītais finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un divu pārējo koalīcijas partiju – “Jaunās Vienotības” un “Progresīvo” – atbalstītais līdzšinējais Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Bet dienu pirms balsojuma, trešdienas vakarā, koalīcija paziņoja par savu virzīto kandidātu atsaukšanu. Ceturtdien Saeimas sēdē vairāki koalīcijas deputāti atsauca savus parakstus par Kazāka un Bērziņa kandidatūrām, līdz ar to par katru vairs nebija nepieciešamo vismaz 10 deputātu parakstu izvirzīšanai un par viņiem balsojums vairs nebija iespējams. Savukārt vienīgā palikušā kandidāta Kuzmina kandidatūra tika noraidīta.
Koalīcijas pēdējā brīža lēmums tomēr meklēt vienu kopīgu Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu un atsaukt divus izvirzītos uzjundīja parlamenta debatēs runas par politisko tirgu, “Jaunās Vienotības” diktātu un necieņu pret kandidātiem. Opozīcija kritizēja valdošo partiju lēmumu kā apkaunojošu un paredzēja arī koalīcijas sabrukumu.
Saeimas Prezidijs un Frakciju padome ceturtdien, 19. decembrī, nolēma, ka kandidāti Latvijas Bankas prezidenta amatam Saeimā jāizvirza līdz 31. janvārim.
Latvijas Bankas likums noteic, ka bankas prezidentu ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Bankas prezidenta pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un viena un tā pati persona šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
