Zeme, kur «uztankojas». Kaimiņi grādīgo apriti ierobežo, Latvijā degvielas uzpildes stacijās ir alus istabas

ĪSUMĀ:

Atturībnieks Agris: Tu nedzer? Kas tev ir?

Pirms diviem gadiem tobrīd 34 gadus vecais Agris Starts savas mājas pagalmā ierakstīja pirmo video. Tajā viņš stāsta par to, kā izaicinājis sevi 1000 dienu atturēties no alkohola lietošanas. Viņš regulāri, vismaz reizi nedēļā, alkoholu sāka lietot 20 gadu vecumā. Rupji rēķinot, 14 gadu laikā Agris dzēris aptuveni 1000 dienas. Tāpēc Agris izveidojis projektu “1000 dienas skaidrā”.

Agris stāsta, ka iknedēļas iedzeršanu dēļ jūtami pieauga viņa organisma tolerance pret alkoholu. Līdz ar to arī palielinājās izdzertā apjoms.  

“Bija viens moments, kad es sapratu, ka divi aliņi – kas tad tas ir?! Tas ir tikai lūpas apslacīt – dod četrus! Tad es vienā momentā sapratu to, ka tie četri aliņi – kas tā par kuņģa plātīšanu? Kāpēc alu – dod kaut ko mazliet stiprāku!”

Latvijas Radio viņu satika projekta 829. dienā. Kad būs sasniedzis savu mērķi, viņš vairs dienas neskaitīs – vienkārši būs laimīgs cilvēks, saka Agris. 

Savā “YouTube” kanālā viņš publicējis vairāk nekā 60 video. Sākotnēji ierakstīja tikai savas sajūtas un domas, vēlāk runāja arī ar nozares ekspertiem un sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, kuri, līdzīgi kā viņš, alkoholu nelieto nemaz.

Agris šogad festivālā Lampa Foto: Privātais arhīvs

Tā kā projekts aizņēma daudz viņa brīvā laika un paša naudas, Agris kopā ar atkarību psiholoģi Elīnu Brilu nodibināja bezpeļņas organizāciju “Atbalsta un profilakses centrs Tavai Brīvībai”, lai varētu godīgi saņemt ziedojumus.

“Mums tas lobijs ir tik spēcīgs, ka man likās tikai loģiski, ka ir jābūt vismaz vienam cilvēkam, kurš cenšas pateikt to, ka tev nav jābūt anonīmam alkoholiķim, labāk esi atklāts atturībnieks. Viss ir kārtībā, ka tu negribi lietot alkoholu, jo tā stigma ir drausmīga! Kad es lietoju, es tiku uzskatīts par normālu čali. Atlika man beigt lietot alkoholu un pēkšņi man jautāja, vai man ir kaut kādas problēmas? Un tajā momentā man nācās sākt taisnoties par to, ka es nedzeru.”

Agris ironizē, ka alkohols ir vienīgā viela, par kuras nelietošanu viņam līdz šim bijis jāattaisnojas.

“Es beidzu pīpēt? Malacis! Tu nelieto majonēzi? Ļoti labi, tev slikts holesterīns! Tu nedzer? Kas tev ir?”

Agris un mūziķis Ansis Klintsons Foto: Privātais arhīvsAgris Veselības ministrijā Foto: Privātais arhīvsAgris un 829 dienas skaidrā Foto: Baiba Runce / Latvijas Radio

Alus istabas degvielas uzpildes stacijās

Brīvdienas rītā Latvijas Radio kopā ar Agri devās uz kādu degvielas uzpildes staciju.

Četrās “Circle K” degvielas uzpildes stacijās Rīgā šobrīd ir ierīkotas alus istabas – atsevišķas vēsas telpas, kur plauktos novietots alus un alkoholiskie kokteiļi.

“Paldies Tev par šo pieredzi! Unikāli! Es nekad nebiju bijis degvielas uzpildes stacijā, kas lepojas, ka tirgo arī alkoholu. Nu tā uzkrītoši. Alus istaba! Nu, ko mēs varam sagaidīt, ka “Lēti dzērieni”, piemēram, sāks tirgot arī lauksaimniecības dīzeli, piemēram, zaļo? Jocīga tā sajūta,” redzēto raksturoja Agris.

Alus istaba “Circle K” degvielas uzpildes stacijā Mīlgrāvī Foto: Baiba Runce / Latvijas Radio

“Circle K Latvia” komunikācijas konsultante Laura Grikke pastāstīja, ka alus istabas izveidotas, lai piedāvātu klientiem atdzesētus dzērienus lielākos iepakojumos.

Tādas uzņēmuma uzpildes stacijās esot arī citviet Eiropā, piemēram, Igaunijā un Īrijā.

Pērn Saeimā nonāca Veselības ministrijas sagatavotie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, un šopavasar vairākās sēdēs par tiem lēma Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Šomēnes komisija apstiprināja grozījumus un tagad virza tos uz Saeimas trešo – galīgo lasījumu, kas varētu būt drīz pēc Jaunā gada.

Bet cik no sākotnēji plānotajiem ierobežojumiem maz izturēja alkohola nozares lobiju?

Citviet Eiropā alkohola pārdošanu degvielas uzpildes stacijās ierobežo

Atsevišķi deputāti ierosināja liegt tirgot alkoholu degvielas uzpildes stacijās un to teritorijās. Mērķis bija ierobežot impulsīvus pirkumus un mazināt iespējas brauciena laikā tikt pie alkoholiska dzēriena. Veselības ministrija priekšlikumu atbalstīja.

Vienā no Saeimas komisijas sēdēm tā brīža veselības ministra padomnieks sabiedrības veselības jautājumos Pēteris Apinis komentēja:

“Man vienmēr ir licies, ka benzīntanks vai, es atvainojos, degvielas uzpildes stacija, ir domāta tam, lai uzpildītu degvielu, nevis lai uzpildītu alkoholu savās ribās.”

Šobrīd alkohola tirdzniecība degvielas uzpildes stacijās ir aizliegta Grieķijā, Kiprā, Nīderlandē un arī kaimiņvalstī Lietuvā.

To Latvijas Radio apstiprināja arī Kristīne Koroļova – latviete, kura dzīvo Lietuvā:

“Esmu benzīntankā, esmu “Viada”, kas atrodas netālu no “Akropoles” Klaipēdā. Uzzināju informāciju, ka tik tiešām jau kaut kur deviņus, deviņus ar pusi gadus pārdevēji saka, ka no benzīntankiem ir izņemta alkohola pārdošana.”

Citviet Eiropā noteikti dažādi ierobežojumi. Piemēram, Igaunijā benzīntankos drīkst tirgot grādīgos dzērienus, bet pašvaldības var noteikt izņēmumus. Piemēram, Tallinā, līdzās mazajiem veikaliem, ir aizliegts degvielas uzpildes stacijās pārdot stipro alkoholu.

Tāpat alkohols tirdzniecības vietās visā Igaunijā jānodala no citām precēm un tie nedrīkst būt patērētājam viegli pamanāmi.

To pārbaudīja Juris, kurš bieži dodas uz Tallinu darba darīšanās. 

“Tā nu iegāju “Circle K” benzīntankā Tallinā. Dzērienus stipros nekur nemanu. Ledusskapī tālākajā, kas ir faktiski aiz letes gandrīz, atsevišķā skapītī ir kaut kādi vieglie alus un kokteilīši.”

Tallinas “Circle K” Foto: Baiba Runce / Latvijas Radio

Saeimā priekšlikumu noraida – neesot pētījumu par ietekmi Latvijā

Tomēr Latvijā argumenti “pret” no Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas, Ekonomikas un Finanšu ministrijām, un citām iestādēm bija spēcīgāki.

Tās uzskata, ka

aizliegums tirgot alkoholu benzīntankos kropļotu konkurenci vienādiem tirgus dalībniekiem, palielinātos risks nelegālo dzērienu izplatībai un mazinātos valsts budžeta ieņēmumi.

Tāpat izskanēja arī apgalvojums, ka degvielas uzpildes stacijās alkohols ir dārgāks nekā mazumtirdzniecības veikalos.

Latvijas Radio un Agris “alus istabā” gan pārliecinājās, ka daži alus veidi pat maksā lētāk nekā veikalos, ja tos iegādājas vairumā.

“Tur ir akcija pie akcijas. Tev ir liela interese iegādāties to alkoholu degvielas uzpildes stacijā vairumā, jo tu saņem to par krietni draudzīgāku cenu, kas man atgādina principā pierobežas veikalu.”

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs Ojārs Karčevskis norādīja uz zvērinātu advokātu biroja “Fort” sagatavotu atzinumu. Tajā skaidrots, kāpēc šāds aizliegums pēc būtības ierobežo uzpildes staciju pārvaldītāju pamattiesības. 

“Aizliegumu ieviešana, ja tāda notiktu, ir valsts sankcionēta alkoholisko dzērienu tirdzniecības pārdale par labu citiem veikaliem. Visi mēs piebraucam pie veikaliem ar automašīnām kā tādām.”

Viņam nav datu par to, cik lielu procentu no peļņas benzīntankos sastāda alkohols. Savukārt “Circle K” norāda, ka tāda informācija ir konfidenciāla.

Karčevskis uzstāja, ka degvielas uzpildes stacijā alkohols pircējam neesot brīvi pieejams, kā tas ir veikalā – tas atrodoties aiz operatora. Tomēr, kā novēroja Latvijas Radio, tas attiecas tikai uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, jo alus veikalā var atrasties jebkurā vietā.

Uz norādījumu, ka atsevišķās degvielas uzpildes stacijās ir pieejama pat “alus istaba”, Karčevskis atbildēja:

“Jā, bet alus tiek stimulēts no valsts puses. Mums ir sadalīts, ka ir divi alkoholi – viens ir alus, kuram ir neierobežotas tirdzniecības iekārtas, un ir stiprais alkohols. Bet mēs pakļaujamies Latvijas regulējumam, mēs neesam nekas īpašs.”

Gan iepriekš pieminētajā advokātu biroja atzinumā, gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē vairāki runātāji sacīja, ka

nav konkrētu pētījumu vai pierādījumu tam, ka alkohola tirdzniecība benzīntankos būtiski ietekmētu alkohola patēriņu valstī vai veicinātu braukšanu dzērumā.

Tāpēc deputāti priekšlikumu neatbalstīja.

Agri tas nepārsteidz. Viņaprāt, viens no Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) jājamzirdziņiem ir tas, ka nav precīzu, tieši Latvijā veiktu pētījumu.

“Bet mēs nevaram šādu statistiku iegūt, un uz to LANA dzīvo, un uz to dzīvo visa industrija. Tāpēc ka ir plankumi, kurus nevar nosegt.”

Vecuma sliekšņa celšanu noraida, piekrīt saīsināt pārdošanas laiku

Pavasarī plānoja celt arī vecuma slieksni, no kura iespējams iegādāties alkoholiskos dzērienus. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputāti bez liekām diskusijām vienbalsīgi atbalstīja priekšlikumu tirgot alkoholu personām, kuras sasniegušas 20 gadu vecumu.

Zemkopības ministrija gan šo pieeju neatbalstīja, aicinot saglabāt 18 gadu vecuma ierobežojumu.

Par spīti iebildumiem, komisijā pie diskusijām vairs neatgriezās, tomēr pāris nedēļas vēlāk, šā gada 9. maijā, Saeima šo grozījumu noraidīja. Par vecuma sliekšņa palielināšanu balsoja 38 deputāti no Zaļo un zemnieku savienības un “Stabilitātes”, kā arī daļa “Jaunās vienotības” (JV), Nacionālās apvienības (NA) un “Apvienotā saraksta” (AS) parlamentāriešu.

Pret balsoja 25 deputāti – daļa no “Progresīvajiem”, “Latvija pirmajā vietā”, JV, NA un AS, kā arī atturējās 23 deputāti no lielākās daļas šo pašu partiju.

Veselības ministrijas (VM) Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece Sanita Lazdiņa Latvijas Radio atgādināja, ka Saeima apstiprināja tabakas izstrādājumu iegādes vecuma sliekšņa paaugstināšanu līdz 20 gadiem no nākamā gada.

Savukārt pie alkohola iegādes vecuma sliekšņa celšanas jautājuma atkal varētu atgriezties, ja būs jauns likumprojekts.

Viņasprāt, būtiskākais panāktais ierobežojums ir alkohola tirdzniecības laika izmaiņas. Par to jau no likumprojekta pirmsākumiem bijis visvairāk iebildumu.  

Zemkopības, Ekonomikas un Finanšu ministrijas piedāvāja kompromisu – saīsināt alkohola pārdošanas laiku par vienu stundu rītos un vienu vakaros. Citādi ierobežojumi atstāšot ietekmi uz tautsaimniecību un ieņēmumiem valsts budžetā, kā arī palielināšoties nelegālā alkohola tirgus.

Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols atbalstītu liegumu tirgot alkoholu tikai rīta stundās:

“Tur ir savā ziņā loģika, ka pārsvarā visiem darbs sākas deviņos, desmitos un tad tiem cilvēkiem, kuriem ir problēmas, viņiem būs grūtāk dabūt alkoholu no rīta, pirms darba, un tas varētu mazināt kaut kādus riskus.”

Vītols gan piebilst, ka, visticamāk, iedzīvotāji tāpat veidos alkohola krājumus.

Komisijā nolēma, ka turpmāk alkoholu drīkstēs tirgot no pirmdienas līdz sestdienai no desmitiem rītā līdz astoņiem vakarā. Svētdienās no desmitiem līdz sešiem.

Vairāki kompromisu piedāvājumi izskanēja arī sēdē, kurā lēma par tirdzniecību internetā. Agrāk Latvijā šādi nevarēja tirgot alkoholu, bet to atļāva Covid-19 laikā. Par spīti tam, ka mediķi bija kategoriski pret.

Kopš tā laika Veselības ministrija vēlas panākt, lai alkohola pārdošana internetā atkal būtu aizliegta.

Latvijas alus darītāju pārstāvis Pēteris Liniņš Saeimas komisijas sēdē norādīja:

“Šajā konkrētajā gadījumā būtu jāsaskata pierādāma cēloņsakarība starp šo tirdzniecības veidu un pieaugošo alkohola patēriņu, kas balstīts reālos skaitļos.”

Tikai viens komisijas deputāts atbalstīja pilnīgu aizliegumu. Galu galā nolēma par kārtējo kompromisu – jāpaiet vismaz sešām stundām no alkohola pasūtīšanas brīža līdz to piegādā.

Pētījums: Alkohola lietošana valstij rada miljoniem eiro lielas izmaksas

Karina Zālīte ir Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja.

Viņa atgādina – jau ir pierādīts, ka efektīvākais veids, kā mazināt alkohola radīto ļaunumu, ir celt cenu un ierobežot reklāmu un pieejamību.

“Visu to, ko es arī runāju Saeimā un pašlaik, tas ir viss uz pierādījumiem balstīts. Tur ir milzīgi pētījumi, starptautiski pētījumi, vairāku gadu pētījumi. (..) Kas skaitās viena no visefektīvākajām intervencēm – šī fiziskā pieejamība.”

Alkohola pieejamību mazinātu visi līdz šim raidījumā apspriestie ierobežojumi. 

Viņa Latvijas Radio parādīja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) izveidotu “Alkohola politikas rokasgrāmatu”. Tā radīta kā palīgs institūcijām, kas pārstāv sabiedrības veselības intereses. Piemēram, no industrijas parasti izskan apgalvojums, ka ienākumi no alkohola tirdzniecības pozitīvi ietekmē valsts ekonomiku. Taču pētījumi rāda, ka kopējie ar alkoholu saistītie zaudējumi pārsniedz ieņēmumus, kas gūti no alkohola nodokļiem.

“Argumenti ir vieni un tie paši. Es lasīju un pilnīgi dzirdēju Saeimas sēdēs.”

Lai atspēkotu nozares viedokli par tās ekonomisko ieguvumu, Veselības ministrija pasūtīja pētījumu, kurā pirmo reizi Latvijā novērtēja alkohola lietošanas radītos finansiālos zaudējumus valsts budžetam veselības, ekonomikas un sociālajā jomās.

Alkohola lietošana veselības nozarei, tiesībsargājošajām iestādēm un sociālajai palīdzībai

2021. gadā radīja 149,7 miljonus eiro lielas izmaksas, savukārt netiešās izmaksas – no apmēram 290 miljoniem līdz 452 miljoniem eiro.

Tā ir summa, ko Latvija neiegūst, jo alkohola lietošanas rezultātā cilvēki priekšlaicīgi mirst vai kļūst par bezdarbniekiem, atrodas ieslodzījuma vietās, slimo vai viņiem ir samazinātas darba spējas un zemāka produktivitāte.

Nozarē uzstāj uz ekonomisko pienesumu

Tikmēr alkohola nozares pozīcija nemainās – ierobežojumi nav pareizais veids, kā risināt alkoholisma problēmu un pārmērīga alkohola lietošanu.

“Jo spēcīgāka, labāka ekonomika, jo pārtikušāki cilvēki, jo mazāks alkoholisma līmenis,”  sacīja Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Vītols.

Veselības ministrijas pētījumu viņš dēvēja par “uzpūstu”.

Viņš piekrīt, ka tiešās izmaksas tādas varētu būt, bet norāda, ka par maz runā par alkohola pienesumu valsts ekonomikai.

Ieņēmumi no alkohola akcīzes nodokļa pērn bija 253 590 eiro, bet 2022. gadā – 260 145 eiro.

Vītols piebilst, ka klāt būtu jāpierēķina arī ieņēmumi no pievienotā vērtības nodokļa:

“Un tad vēl ir, protams, visas algas nozarei, bet ir jāņem vērā, ka ir arī saistītās nozares, tur arī var aiziet ļoti tālajā ekonomiskā vērtējumā. Ka, pieņemsim, alkohola nozare iepērk ļoti daudz ogas, dārzeņus, rabarberus no vietējiem ražotājiem, lauksaimniekiem. Ļoti daudz kas aiziet vēlāk šajā ķēdītē tālāk uz “horecu” – uz restorāniem, viesnīcām.”

Viņaprāt, alkohola radīto postu mazinātu ekonomiskā izaugsme un iedzīvotāju izglītošana.

Par izglītošanu piekrīt Zālīte no PVO. Viņa stāsta par starptautisku pētījumu, kura autori skaidroja, cik daudz eiropieši zina par alkohola lietošanas saistību ar onkoloģiskām saslimšanām. Latvijā bija viszemākais zināšanu līmenis.

PVO: Drošas alkohola devas nav

Alkohols ir riska faktors vairāk nekā 200 slimībām, no kurām vismaz septiņas ir onkoloģiskas. Katrs trešais krūts vēža gadījums ir saistīts ar alkohola lietošanas risku.

Te gan atkal jāpiemin PVO izdotā “Alkohola politikas rokasgrāmata”, kas saka – parasti nozare nepiekrīt, ka alkohols tiešā veidā rada nopietnas saslimšanas. Ja arī risku, piemēram, saslimt ar vēzi, nozare atzīst, tad to cenšas mazināt ar citiem ietekmējošiem faktoriem.

Veselības ministrijas pētījumā secināja, ka alkohola dēļ 2021. gadā zaudējām līdz pat 88 620 dzīves gadus, kurus cilvēki būtu nodzīvojuši labā veselībā.

LANA vadītājs Vītols gan pauda, ka esot arī daudz citu ārējo faktoru – vide, uzturs, dzīvesveids, ienākumu līmenis.

“Ir vairāki tādi pētījumi, kur ir arī minēts, ka tie cilvēki, kas lieto mēreni alkoholu, dzīvo ilgāk par tiem, kas vispār nelieto,” viņš minēja.

“Alkohola politikas rokasgrāmata” runā tieši par šādiem pētījumiem. PVO savā analīzē ir atklājis būtiskus trūkumus šajos pētījumos, kur tā dēvētos “mērenos lietotājus” salīdzina ar atturībniekiem.

Galvenā problēma ir tajā, ka pie atturībniekiem pieskaita arī bijušos lietotājus, kuri ir pārtraukuši dzert vai to dara krietni mazāk sliktas veselības dēļ.

Uz šī fona “mērenie lietotāji” izskatās daudz veselīgāki. 

Savukārt Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra alkoholu kvalificē kā pirmās grupas kancerogēnu. Tas nozīmē, ka ir savākti pietiekami daudz pierādījumu tam, ka alkohola lietošana var izraisīt vēzi.

Pasaules Veselības organizācija pauž nostāju, ka nav drošas alkohola devas, kas nekaitētu veselībai.

Obligāto marķējumu izstrādā nepilnīgu – prasību atmet

Lai Latvijā ierobežotu alkohola patēriņu, Veselības ministrija gribēja arī noteikt papildu prasības attiecībā uz alkoholisko dzērienu marķēšanu – uz iepakojumiem izvietot brīdinājuma piktogrammu jeb grafisku attēlu, kas brīdina nelietot alkoholiskos dzērienus grūtniecības laikā un vadot transportlīdzekli, kā arī uzturvērtības paziņojumu. Nu šie grozījumi no likumprojekta izslēgti.

VM pārstāve Lazdiņa skaidroja, ka likumprojektā iekļautās normas bija jāsalāgo ar Eiropas līmeņa normatīvajiem aktiem. Eiropas Komisijai likumprojektu saskaņošanai nosūtīja jau vasarā, taču tā lēma, ka regulējums jāprecizē:

“Mums ir specifiskāk jānoregulē jeb jāpasaka, kā tā piktogramma izskatīsies, jo mēs likumprojektā pateicām, ka tai jābūt izvietotai, bet nepateicām, cik lielai, kādā formātā, vai mēs atzīstam citu valstu piktogrammas.”

Tāpat likumprojektā bija aptverti visi alkoholiskie dzērieni, taču vīniem Eiropas Savienībā jau ir noteiktas vienotas prasības. Tāpēc tos no regulējuma bija jāizņem.

Marķējuma regulējuma formulējumu sagatavoja Zemkopības ministrija (ZM), jo noteikumi attiecībā uz marķējumiem ir tās pārraudzībā. ZM Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Dace Ugare norādīja, ka pieļauta kļūda:

Ugare: “Diemžēl esam pa visiem kopā kļūdījušies, neizslēdzot šos vīnus, bet, nu, arī tās piktogrammas ir jāskaņo vēlreiz.”
Latvijas Radio: “Bet jūs skaņojot jau zinājāt, ka tos, visticamāk, neapstiprinās vai nezinājāt?”
Ugare: “Nezinājām, protams, ka nezinājām!”

Te jāpiemin, ka ZM bija pret vairākiem grozījumiem alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Arī pret to, ka Latvija nosaka savas nacionālās prasības attiecībā uz marķējumu.

Ekonomikas un Zemkopības ministrijas, tāpat kā alkohola nozare, uzskata, ka Latvijai jāgaida, kad Eiropā izdos vienotu regulējumu, skaidroja Ugare:

“Lai neradītu uzņēmējiem slogu, pagaidīt, kamēr Eiropa harmonizē šo marķēšanu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs vienādu.”

Par papildu izmaksām runā arī Vītols no LANA:

“Minēšu konkrētu piemēru. Ja kāda valsts vai kāds ražotājs, kurš nav šo te marķējumu uzlicis, un ja šis produkts nāk uz Latviju caur kādu no importētājiem, tad importētājiem šis te jādara un importētājiem to izdarīt ir ārkārtīgi sarežģīti. Tad tam Eiropas vienotajam tirgum mazliet zūd jēga.”

Taču VM stāsta, ka Eiropas Savienības vienotā regulējuma izstrāde ir ieilgusi un nav zināms, kad to izdarīs. Tāpēc deputāti nolēma, ka Latvijai tikmēr jānosaka savas prasības. Ugare noliedza, ka ZM būtu apzināti izstrādājusi regulējumu nepilnīgi ar domu novilcināt izmaiņu ieviešanu. Ugare arī piebilda, ka visos atzinumos, kurus sūtīja Veselības ministrijai, bija informācija par to, ka vīniem Eiropā jau ir vienots marķējums.

Veselības ministrijā norāda, ka no papildu prasībām neatkāpjas. Šobrīd tās no likumprojekta izslēgtas, lai nevilcinātu laiku un pārējie ierobežojumi varētu pēc iespējas ātrāk stāties spēkā.  

Jau pieminētajā “Alkohola politikas rokasgrāmatā” minēts, ka alkohola nozare parasti dzeršanas izraisītās problēmas attiecina uz šauru sabiedrības grupu.

Tāpat citā punktā teikts, ka nozare konsekventi apgalvo, ka veselības brīdinājumi uz produktu etiķetēm nav efektīvi.

Tas saskan ar Latvijas Alus darītāju savienības vadītāja Pētera Liniņa teikto vienā no Saeimas komisijas sēdēm:

“Manī, godīgi sakot, nav pārliecības, ka cilvēkus, kuriem ir reālas problēmas ar alkohola lietošanu, šis regulējums atturēs no alkohola lietošanas. Proti, vai viens alkoholiķis pie veikala pētīs uzturvērtību dzērienā, lai pieņemtu lēmumu to iegādāties vai nē.”

No sabiedrības veselības viedokļa raugoties – alkohola radīto kaitējumu var piedzīvot gan tie, kas lieto alkoholu, gan tie, kas nelieto. Tāpat – marķējumus uzskata par noderīgu instrumentu, lai informētu patērētājus, veicinātu izpratni un samazinātu alkohola kaitējumu ilgtermiņā.

Kādi ierobežojumi sagatavoti galīgajam lasījumam

Turpmāk tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās alkoholu nevarēs piedāvāt par velti vai kā degustāciju. Azartspēļu vietās alkoholu drīkstēs iegādāties un lietot tikai pie bāra, nevis pie azartspēļu iekārtām.

Tāpat vairs netirgos stipros dzērienus 0,2 litru iepakojumos. Mazumtirdzniecības vietās jābūt brīdinājuma uzrakstam par alkohola lietošanas kaitīgumu. Turpmāk būs aizliegta visa veida alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāma visos plašsaziņas līdzekļos un arī mazumtirdzniecības vietās, kur pārdod alkoholu. Vēl atbalstīti ierobežojumi dažādiem mārketinga pasākumiem, piemēram, apjoma atlaidēm – “pērc vairāk, maksā mazāk”. 

Veselības ministrijā stāsta – paveicās, ka šo likumprojektu skatīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kurā ir arī divas medicīnas nozares pārstāves – Ingrīda Circene (“Jaunā Vienotība”) un Līga Kozlovska, nevis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

“Es teiktu, ka tas bija daļēji arī mūsu veiksmes stāsts un tā zaļā gaisma, ka tie jautājumi netika skatīti tikai no tās tautsaimniecības un uzņēmēju darbības prizmas, bet tika skatīti no veselības prizmas. Tāpēc mums izdevās to visu kaut nedaudz tomēr arī aizvirzīt,” vērtēja Lazdiņa.

Lielākā daļa ierobežojumu stāsies spēkā no nākamā gada 1. augusta. Ja Saeima tos atbalstīs.

Lazdiņa neizslēdza, ka pirms galīgā balsojuma industrija atkal sarosīsies un var būt gaidāmas jaunas diskusijas.

Vītols no Alkohola nozares asociācijas apstiprināja, ka, viņaprāt, viss jau ir izlemts un nekādas sarunas vest ar deputātiem negrasās. Tiesa, nav zināms, vai to nedara citas nozares asociācijas.

Zālīte no PVO gan uzskata, ka ar pašreizējiem ierobežojumiem varētu nepietikt:

“Mums ir sliktāka situācija statistiski kā Lietuvai, un Lietuva aizgāja vēl stingrāku ceļu. Mēs vispār Baltijā esam, kā lai saka, visi tie kontroles pasākumi mums ir visvājākie jau daudzus gadus, pēdējos 10 gadus noteikti. Tas fons, kas ir Latvijā, tas vienkārši pieprasa stingrākus ierobežojumus.”

Ja neskaita  tūristu izdzerto, 2022. gadā Latvijā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu vismaz 15 gadus vecu iedzīvotāju bija 11,9 litri gadā.

Šajā ziņā joprojām esam attīstīto valstu saraksta pašā augšgalā. Lietuva šobrīd ierindojas sestajā vietā.

Agris Starts, kurš uzsāka projektu “1000 dienas skaidrā”, minētos grozījumus likumā sauc par “kārtējo kompromisu par kompromisu” un īsti nesaprot, kam par labu ir šis kompromiss:

“Mums ir sabiedrības intereses un mums ir industrijas intereses. Valsts iziet uz kompromisiem uz sabiedrības interešu rēķina, un baigais ieguvējs, lai arī ne pilnā grozā, bet ir industrija.”

Viņš stāsta, ka savā 829. projekta dienā jūtas beidzot laimīgs.

“Es vienkārši jūtu to, ka man ķermenis ir nostabilizējies. Ķermenis pats ražo visus laimes hormonus, kas ir vajadzīgi, es jūtos dzīvs, es jūtos tā, kā cilvēkam ir jājūtas. Sajust to, ko patiešām nozīmē būt brīvam, sajust to, kā tev aiziet no prāta šis te plīvurs, par ko pilnīgi visi, kas ir beiguši lietot, saka, – ka vienā brīdī tāds mākonis aiziet projām, un tu vienkārši kristālskaidrā sāc domāt, tā ir fenomenāla sajūta!”

Zeme, kur dzer

Vairāk