Trūkst empātijas un ētikas normu
Runājot par mākslīgo intelektu, lielākajai daļai sabiedrības pirmā asociācija ir dažādi mākslīgā intelekta lielie valodu modeļi – sarunu roboti jeb čatboti, kas šobrīd ir nonākuši uzmanības centrā, lai gan patiesībā tā ir tikai neliela mākslīgā intelekta pielietojuma daļa, norādīja Auziņš.
“Tiem, kas tos lieto, bet nemēģina iedziļināties, kas tajā tehnoloģijā ir iekšā, sajūta par čatbotiem ir, ka tas ir kaut kas ļoti gudrs, intelektuāls, ka tas ir interesants sarunu partneris,” pauda Auziņš.
Savukārt speciālisti, kas zina, kā šī mākslīgā intelekta tehnoloģija darbojas jeb kā ir uzbūvēti neironu tīkli, patiesībā saprot, ka viss, ko varam sagaidīt, ir precīzas klišejas, pauda Auziņš, jo mākslīgā intelekta čatboti sarunājas gluži tāpat kā vidējais statistiskais cilvēks.
“Līdz ar to domāt, ka tas kādu nopietnu, intelektuālu darbu mums atņems, man šķiet, nevajadzētu.
Tas, kur vēl ir lieli riski un kas ir jāapzinās, manuprāt, ir, ka jebkurā mūsu cilvēciskā sarunā klāt ir empātija, noteiktas ētikas sapratne – bieži vien ieaudzināta, bieži vien, es gribētu teikt, pat iedzimta,” skaidroja Auziņš.
Nevienā no mākslīgā intelekta rīkiem čatbotu formā nav empātijas, uzsvēra Auziņš. Lai gan varētu šķist, ka tas arī nav ļoti vajadzīgs, lai mākslīgais intelekts justu līdzi un līdzpārdzīvotu, patiesībā tas, ka tam nav ētisko barjeru, konkrētās situācijās var radīt milzīgus riskus, viņš pauda.
Mākslīgais intelekts – standarta risinājumiem
“Starp citu, burtiski [bijušā ASV prezidenta] Džo Baidena administrācijas pēdējās nedēļās viņa nacionālās drošības padomnieks bija Ķīnā. Oficiāli paziņotajā sarunu tematikā kā viena no tēmām bija mākslīgā intelekta izmantošana militāru stratēģisku lēmumu pieņemšanā, lai panāktu, ka joprojām pēdējo pogu nospiež vai nenospiež cilvēks, nevis mākslīgais intelekts,” piemēru minēja Auziņš.
Apzinoties, kādas sekas var būt mākslīgā intelekta ieteikumiem, un saprotot, ka ētisko rāmju tam nav, nākas secināt, ka tas joprojām līdzi nes milzīgus riskus, secināja Auziņš, aicinot nepārspīlēt pašreizējās mākslīgā intelekta izmantošanas iespējas.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka mākslīgais intelekts ir derīgs un noteikti ir jāizmanto tur, kur tas strādā labi un droši.
“Ja mums vajag standarta risinājumus, varbūt nedaudz saasināti sakot, klišejiskus risinājumus – perfekti. Ja mums vajag radošu, bet patiešām radošu risinājumu, tad mākslīgais intelekts vienkārši nav radīts to veidot. Neironu tīkli principā ir uzbūvēti tā, ka tam nav šāda mehānisma,” skaidroja Auziņš.
Esam vēl tālu no mākslīgā intelekta ar apziņu
“Crayon Latvia” pārstāvis Agris Ivbulis piekrita, ka empātijas un ētikas normu izpratnes trūkums ir viens no mākslīgā intelekta riskiem, bet piebilda, ka zinātnieki aktīvi turpina pie tā strādāt, un mākslīgā intelekta tehnoloģijas attīstās teju pa dienām.
“No vienas puses, cilvēkiem, kas strādā ar šiem rīkiem, tas ir ļoti interesanti, jo visu laiku ir kaut kas inovatīvs, kaut kas jauns. No otras puses, nav konsistences, kad tu kaut ko iemācies un vari ar to strādāt, jo tev visu laiku ir jābūt tajā tēmā – jāpārzina inovācijas un jaunumi,” stāstīja Ivbulis.
Viņš sprieda, ka,tiklīdz mākslīgajam intelektam tiks piešķirta kaut kāda veida apziņa, lai arī kā to dēvētu, visticamāk, šī attīstība arī beigsies, taču neņēmās apgalvot, vai tas ir vai nav iespējams.
Auziņš savukārt norādīja, ka zinātnieki šobrīd pat nezina, kā cilvēka apziņā rodas apzināšanās jeb izpratne par savas izvēles brīvību, mērķiem un nolūkiem, kas vismaz šobrīd mākslīgajam intelektam nekādā mērā nepiemīt.
“Tas varbūt ir labi. Es domāju, ka tajā brīdī, kad tam varētu parādīties savi nolūki dzīvē un savi mērķi dzīvē, tad gan tie zinātniskās fantastikas scenāriji, kuros mākslīgais intelekts grib tā kā uzkundzēties, jo saka, ka ir taču gudrāks par mums visiem, tad tas varētu iestāties. Šobrīd mums nav šādu draudu,” pauda Auziņš.
Vienlaikus viņš atzina, ka mēs nezinām, kā mākslīgā intelekta tehnoloģijas attīstīsies nākotnē. Iespējams, plašā pētniecība šajā nozarē ļaus zinātniekiem saprast, kā darbojas cilvēka apziņa, kā un kad cilvēkos rodas pašapziņa un sevis apzināšanās.
“Bet pagaidām mēs esam ļoti, ļoti, ļoti tālu no tā,”
skaidroja Auziņš.
Jāmāk uzdot pareizos jautājumos
Inovāciju vadības uzņēmuma “Helve” inovāciju vadītājs Igors Uhaņs savukārt sprieda – kāpēc ne? Ja mums jau ir viedpulksteņi, kas lasa pulsu un mēra skābekļa saturu, tad, iespējams, varētu izveidot arī mākslīgo intelektu ar empātijas pazīmēm.
Viņaprāt, tas ir tikai laika jautājums, kad lielie valodas programmu modeļi jeb dažādi čatboti tiks izmantoti visā sabiedrībā un visās paaudzēs.
“Tad, kad man ome pateiks, ka GPT viņai pateica priekšā, kā tomātus stādīt un cik kāliju tiem bērt virsū, tad, man liekas, tas būs iegājies sabiedrībā tā, ka cilvēkiem no tā vairs nav bail,” sprieda Uhaņs.
Lai tas tā notiktu, mākslīgā intelekta rīki jāpadara pēc iespējas ērtāk lietojami. Patiesībā šobrīd “ChatGPT” un citi līdzīgi risinājumi, ar ko lielākā daļa sabiedrības saprot mākslīgo intelektu, ir tik inteliģenti, cik inteliģents ir to lietotājs, pauda Ivbulis.
Tāpat šobrīd vēl kā likums ir jāpārbauda viss, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību ir uzģenerēts. Vienlaikus, runājot par vienkāršām tēmām, jau šobrīd mākslīgā intelekta aģenti principā ir spējīgi diezgan efektīvi aizvietot, piemēram, kādu pirmā līmeņa zvanu centru, norādīja Uhaņs.
Vai nekļūsim dumjāki?
Mākslīgā intelekta rīku ienākšana sabiedrībā rada vēl kādas bažas – vai cilvēki, uz to pārlieku paļaujoties, nepārstās domāt paši un nezaudēs kādas prasmes?
“Tas ir normāli, tāpat jau bija ar kalkulatoru 60. gados. Ja kalkulators pirms 100 gadiem bija profesija, burtiski bija cilvēki, kas izmācījās augstāko matemātiku, lai to veiktu, tad 60. gados, kad kalkulatora tehnoloģija kļuva pieejama, tad jau arī cilvēki baidījās – vai, vai, vai, tagad mēs nemācēsim skaitīt,” stāstīja Ivbulis.
Līdzīgi ir arī ar “Excel” programmu, kas būtiski atvieglo un no cilvēku pleciem noņem ļoti daudz darba, taču vienlaikus prasa specifiskas zināšanas, lai to varētu izmantot. Tostarp izpratni par matemātiku.
“Tas nozīmē, ka skolās kļūst grūtāk. Tagad skolās ir jāmāca, kā likt iekavas, ka kāpināšana nāk pirms reizināšanas un kā strādā kalkulators. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā, ja jau tāda jauna tehnoloģija mums ir ienākusi, mums skolās būs jāpasniedz mākslīgais intelekts,” sprieda Ivbulis.
