Kabelis bojāts 100 metru dziļumā
Aizvadītajā svētdienā, 26. janvārī, plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija par to, ka bojāts VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) Baltijas jūrā esošais zemūdens optisko šķiedru kabelis, un šī centra datu pārraides uzraudzības sistēmā tika fiksēti datu pārraides pakalpojumu traucējumi posmā Ventspils–Gotlande.
“Bojājums tika konstatēts agrā svētdienas rītā. Tas bija sakaru pārtraukums, kas konstatēts ļoti īsā laikā, būtībā dažās minūtēs. Lai novērtētu bojājumu apjomu, protams, vienmēr ir nepieciešama paplašināta izpēte. Pašlaik situācija ir tāda, un tas tika konstatēts izpētē, ka kabelis nedarbojas pilnībā. Tātad visi kabeļa uzturētie datu pārraides pakalpojumi pašlaik nedarbojas,” norādīja Taube.
Latvijas jūras spēkiem sadarbojoties ar Zviedrijas jūras spēkiem, joprojām notiek izmeklēšana un tiek fiksēti kabeļa bojājumi video un foto materiālos.
“Šī informācija, protams, nav publiska, bet mums tā būs pieejama. Tad arī, saliekot visas lietas kopā, mēs varēsim precīzi pateikt, kas un kā ir sabojāts, un kādā apjomā,” norādīja Taube.
Ziņās jau izskanējis, ka iespējamais vaininieks varētu būt kuģis ar Maltas karogu. Taube norādīja, ka papildināt šo informāciju nevar, taču visticamākā versija tiešām ir, ka tas ir kuģa nodarīts bojājums.
“Šādā dziļumā, kas arī publiski ir pateikts, ka tas ir apmēram 100 metru dziļums – tādā normālā stāvoklī nekādas citas fiziskas ietekmes, izņemot zemestrīces, kas ir citās jūrās, principā nav iespējamas. Tādēļ, visticamāk, ka tas ir kuģa [veikts] bojājums. Par konkrēto kuģi, manuprāt, statuss ir tāds, ka tas tiek aizdomās turēts, pašlaik atrodas Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos, bet papildu informāciju es nevarēšu sniegt,” norādīja Taube.
Bojājumus konstatē pāris minūtēs
Taube norādīja, ka zemūdens optisko šķiedru kabeļu drošības un uzraudzības sistēmām ir vairāki līmeņi, lai pēc iespējas ātrāk un precīzāk būtu iespējams fiksēt bojājumus, turklāt pēdējos gados LVRTC tās papildus uzlabojis.
“Bojājumu konstatēšana notiek vairākos līmeņos. Primārais, kas notiek – jau pēc dažām minūtēm mēs konstatējam, ka ir datu pārraides pārtraukums vienā vai vairākos kanālos. Tālāk mēs ar papildu darbībām varam noteikt aptuveno bojājumu attālumu no viena gala, piemēram, no Latvijas savienojuma gala,” skaidroja Taube.
Visbeidzot jau ar padziļinātāku izpēti, kas prasa jau pāris stundas, nevis minūtes, iespējams noteikt precīzu bojājumu atrašanās vietu un apmēru.
Taube atzina, ka Baltijas jūra atsevišķās vietās ir teju vai nosēta ar kabeļiem, bet, salīdzinot ar citām, to blīvums nav nemaz tik liels.
“Ir jūras, kur ir daudz blīvāk kabeļi – pie dažādām lielām valstīm jūras šaurumos un citur. Bet jāsaka kopumā, ka
jūras kabeļi ir ļoti populāri, tāpēc, ka kabeļu izvietošana, ieguldīšana izmaksās lētāk uz to apjomu, salīdzinot ar sauszemi, jo jūrā nav nekas jārok, nav jāsaskaņo ar privātīpašniekiem zemes īpašuma jautājumi.
Tā ka jūras ir ļoti populāras šādiem kabeļiem,” pauda Taube.
Optiskie kabeļi – droši, ātri un salīdzinoši lēti
Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes profesors Jurģis Poriņš skaidroja, ka lielākā jūras optisko šķiedru kabeļu priekšrocība ir to fiziskā pārraides vide.
“Tās ir optiskās šķiedras, kas jau kopš pirmās publikācijas 1966. gadā, kuru publicēja Čārlzs Kao un par to vēlāk saņēma Nobela prēmiju, ir revolucionāri attīstījušās. Šī pārraides vide nodrošina salīdzinoši lielus attālumus ar maziem zudumiem un pie salīdzinoši lētām izmaksām,” norādīja Poriņš.
Turklāt, ja ir izveidots šāds optisko šķiedru kanāls, tajā iespējams ietilpināt daudzus kanālus, kuros datu pārraidei tiek izmantotas šauras lāzeravota spektrālās līnijas.
“Tas nozīmē, ka salīdzinot, piemēram, ar satelīta sakariem, optiskajā šķiedrā mēs varam palielināt datu pārraides ātrumu. Es teiktu tā, ka šobrīd tas slieksnis pie esošajām optisko šķiedru pārraides sistēmām ir aptuveni kādi 100 teraherci sekundē. Vēl ir tehnoloģiski ļoti tāls ceļš ejams, kamēr mēs to varēsim realizēt, bet jebkurā gadījumā tas nozīmē, ka mums ir ļoti liela fiziskās pārraides vides caurlaides spēja, un tā neapšaubāmi ir šķiedru priekšrocība,” skaidroja Poriņš.
Visbiežāk pie vainas cilvēki
Otra priekšrocība – optisko šķiedru kabeļus iespējams veidot ar vairākiem aizsargslāņiem, tādējādi padarot tos drošus un stabilus. Piemēram, tiem ir bruņu slānis, kas aizsargā gan no dažādu zemes noslīdējumu ietekmes, gan no ūdens dzīvnieku uzbrukumiem, kas neapšaubāmi jūrā notiek.
“Veidojot šādu bruņotu konstrukciju, mēs varam nodrošināt stabilu, drošu datu pārraidi. Protams, kā mēs redzam no nesenā precedenta, ne visu mēs varam prognozēt un ne visu mēs varam aizsargāt, bet, ja mēs runājam par normāliem apstākļiem, tad tikai ārkārtas situācijās šis sakaru kanāls ir apdraudēts,” norādīja Poriņš.
Poriņš uzsvēra, ka vairāku slāņu aizsargbarjeras optisko šķiedru zemūdens kabeļus padara drošus no dažādām ārējās vides ietekmēm un visbiežāk to bojājumi rodas tieši cilvēku darbības rezultātā.
Otrs biežākais bojājumu cēlonis ir zemes noslīdējumi.
Nākotnē konkurēt varētu arī satelīti
Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes vadošais pētnieks Andis Supe norādīja, ka zemūdens optisko šķiedru kabeļi mūsdienās nodrošina gan elektrības, gan interneta, gan datu pārraidi.
“Papildinot to, kāpēc šo kabeļu ir tik daudz un kāpēc netiek lietotas alternatīvas, jāsaka, ka tā vēl joprojām ir lētākā un efektīvākā metode signāla transportēšanai, neskatoties uz to, ka ir ļoti daudz bezvadu sakaru sistēmu,” norādīja Supe.
Turklāt zemūdens optisko šķiedru kabeļi faktiski ir pamatā arī daudzām bezvadu sistēmām, tajā skaitā mobilo sakaru sistēmām.
“Jāsaka gan, ka arī bezvadu sistēmas attīstās, tajā skaitā satelīti, un tas ir tas, pie kā telekomunikāciju inženieri strādā, un, iespējams, nākotnē satelīti būs konkurētspējīgs un analogs risinājums datu transportēšanai lielajos attālumos,” pauda Supe.
Remonts notiek virs ūdens
Taube norādīja, ka zemūdens optisko šķiedru kabeļi nemitīgi tiek attīstīti un uzlaboti, tostarp domājot par to aizsardzību, ilgtspējību un labošanas iespējām.
“Varbūt labā ziņa ir tāda, ka mūsu konkrētais kabelis, kurš diemžēl tika sabojāts, ir vēl joprojām ļoti kvalitatīvs. Vienlaikus, protams, katra šāda trauma kabelim kaut ko nozīmē. Protams, ka visi remonti tiek veikti ļoti rūpīgi, bet katrs praktiskais labojums un savienojums ievieš zināmus vājinājumus,” atzina Taube.
Šādu bojājumu labošana ir dārgs un sarežģīts process, kurā jāpiedalās visām iesaistītajām pusēm. Šajā gadījumā – Zviedrijai un Latvijai,
jo, lai gan konkrētais kabelis pieder LVRTC, bojājums ir noticis Zviedrijas “pusē” – Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.
“Konkrētā bojājumu vieta ir aptuveni līdz 100 metru dziļumam. Kopumā Baltijas jūra tiešām salīdzinājumā ar citām jūrām nav dziļa, bet tomēr 100 metri ir 100 metri. Tā ka tas netiks labots zem ūdens. Šis kabelis tiks ar speciālu remonta kuģa palīdzību izcelts no dzelmes,” norādīja Taube.
Tālāk jau, novērtējot bojājumu apmēru, būs jānomaina kabeļa posms. Parasti šie rezerves posmi, kas tiek nomainīti, ir aptuveni kilometru gari.
“Tātad attiecīgi ir jābūt remonta komplektam. Remonta komplekts ir attiecīgā tipa kabelis, kurš nedrīkst atšķirties no lielā kabeļa tādēļ, ka optikas dzīslām arī ir specifika – mēs nevaram pāriet no viena tipa šķiedras uz citu, jo tur sāksies gaismas atstarošanās, un vienkārši nedarbosies signāls, nedarbosies datu pārraide,” skaidroja Taube.
Bez šī rezerves kabeļa vēl nepieciešamas arī divas savienojuma vietu uzmavas. Kad posms tiek nomainīts, optiskās šķiedras – viena pēc otras – rūpīgi jāsametina, kā arī pareizi jāizolē ar visiem nepieciešamajiem aizsargslāņiem. Tad kabelis tiek nolaists atpakaļ dzelmē.
Taube norādīja, ka LVRTC šobrīd jau ir sagatavojis visus materiālus, kas nepieciešami kabeļa remontam, tostarp rezerves kabeļa posmu, taču vēl gaida remonta kuģi, kas to salabos.
“Mēs esam nākamie rindā, pašlaik konkrētais kuģis ir aizņemts darbos pie cita kabeļa. Prognoze, ko esam arī publiskojuši, ir nākošā nedēļa. Precīzu dienu mēs nevaram pateikt, bet ziņosim, tiklīdz tas būs zināms,” pauda Taube.
