Valsts kontrole: Saliedētas sabiedrības politika ir neskaidra un nekoordinēta

Valsts kontrole aicina KM būtiski uzlabot politikas plānošanu un īstenošanu, nosakot skaidras prioritātes, efektīvi koordinējot iesaistītās institūcijas, kā arī ciešāk sadarbojoties ar pašvaldībām un iedzīvotājiem. Nepieciešama datos balstīta uzraudzības sistēma, kas ļautu novērtēt politikas ietekmi un efektivitāti. Īpaša uzmanība jāvelta latviešu valodas apguves sistēmas pilnveidei pieaugušajiem, jo tas ir viens no būtiskākajiem sabiedrības saliedētības veicināšanas instrumentiem.

ĪSUMĀ:

Sabiedrības saliedētības politika – vispārīga, bez mērķa

“Saliedēta sabiedrība ir būtisks valsts iekšējās drošības faktors, taču mūsu saliedētas sabiedrības politika nav mērķtiecīga – tā ir vispārīga, nesniedz izpratni par risināmajām problēmām, vēlamo situāciju un sasniedzamajiem rezultātiem. Politikas plānošana un īstenošana ir sadrumstalota un nekoordinēta, netiek apzināti ieguldītie līdzekļi,” uzsver Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.

Uzziņai:

Saliedēta sabiedrība ir sabiedrība, kas darbojas visu sabiedrības locekļu labklājībai, cīnās pret sociālo atstumtību, veido piederības sajūtu, veicina uzticēšanos un nodrošina tās locekļiem augšupejošu sociālo mobilitāti jeb līdzdalības un rīcības iespēju paaugstināšanos neatkarīgi no sociālā statusa.

Latvijā par saliedētas sabiedrības jomas politiku no 2011. gada atbildīga ir KM. Valdība ir apstiprinājusi Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.

No 2001. gada darbojas Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) kam jāīsteno attīstības plānošanas dokumentiem atbilstoši pasākumi sabiedrības integrācijā. Vispārīgas, neskaidras politikas apstākļos SIF daļēji pilda arī politikas veidotāja lomu.

“Izveidojusies savdabīga situācija, ka politiķu iesaiste politikas īstenošanā ir aktīvāka nekā politikas veidošanā, jo SIF padomē darbojas Ministru prezidenta pārstāvis un pieci ministri,” norāda Vilka.

Saliedētas sabiedrības politika skar plašu nozaru, valsts institūciju, pašvaldību un organizāciju loku, taču KM trūkst efektīva sadarbības mehānisma ar tiem, kas nodarbojas ar sociālās iekļaušanās, izglītības, nodarbinātības un citiem jautājumiem. Pamatnostādnes aptver tikai KM kompetences, neskarot citu iestāžu pasākumus un neiekļauj tos kopējā stratēģijā.

Saliedētas sabiedrības politika skar katru Latvijas iedzīvotāju, tai jāveicina nacionāla, solidāra, atvērta un pilsoniski aktīva sabiedrība. Taču pamatnostādņu rīcības plānos nav skaidri noteikts, kādas problēmas tie risina un kuras sabiedrības grupas ietekmē.

Vēl nav ieviesta prakse novērtēt politikas, īstenoto pasākumu ietekmi ilgākā termiņā un dinamikā. KM dati ir nepilnīgi un nesistemātiski, padarot analīzi un salīdzināšanu neiespējamu. Nav arī skaidrs, vai tiks izmantoti SIF radītie Sabiedrības saliedētības radara rādītāji.

Pētniecībai 10 gadu laikā iztērēti vismaz 17 miljoni eiro

Vienlaikus VK norāda, ka

saistībā ar saliedētas sabiedrības jomu no 2014. līdz 2024. gadam veikti vairāk nekā 110 zinātniski pētījumi un iestāžu pasūtīti pētnieciskie darbi par vismaz 17 miljoniem eiro.

Nav skaidrs kopējais valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums jomai. Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam indikatīvi paredzēti vismaz 24 miljoni eiro gadā, savukārt pamatnostādnēs indikatīvi iezīmēti 42 miljoni eiro visam periodam. Liela daļa līdzekļu tiek piesaistīta no ES fondiem vai pieprasīta prioritāro pasākumu ietvaros ik gadu. 

Uzraugošā padome – pasīva

Lai veicinātu vienotu politiku un koordinētu institūciju sadarbību, izveidota Pamatnostādņu uzraudzības padome ar vairāk nekā 20 locekļiem, taču tās darbība ir pasīva un ierobežota informatīvā līmenī.

Revīzijā secināts, ka padome nepilda visus uzdevumus un neizmanto piešķirtās pilnvaras, līdz ar to tās darbības efektivitāte ir apšaubāma.

Arī sabiedrības līdzdalība politikas plānošanā nesasniedz gaidīto efektu – KM iesaiste ir nepietiekama, un

process pārvēršas par formālu procedūru, kas patērē gan ministrijas, gan iedzīvotāju resursus bez reāliem uzlabojumiem.

Kritiski trūkst atgriezeniskās saites – cilvēki netiek informēti, kāpēc viņu priekšlikumi tiek vai netiek ņemti vērā. Uzticība valsts pārvaldei un sabiedrības iesaiste ir atkarīga no pozitīvas pieredzes, tāpēc ir jāpārskata līdzdalības mehānismi, padarot tos jēgpilnus un efektīvus, uzsver kontrolieri.

Latviešu valodas mācības – nesaskaņoti organizētas

Latviešu valodas mācības pieaugušajiem ir būtiskas sabiedrības saliedētībai, taču mācību sistēma nav jēgpilni koordinēta. Mācības nesaskaņoti organizē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), KM, Labklājības ministrija (LM), SIF, Nodarbinātības valsts aģentūra, kā arī pašvaldības.

Trūkst pilnīgu datu par mācību programmām, mērķa grupām, rezultātiem un finansējumu.

Dažādās institūcijās noteiktie atšķirīgie nosacījumi rada nevienlīdzību un neskaidrību mācību dalībniekiem un izglītības iestādēm, turklāt bez centralizētas uzraudzības nevar novērtēt programmu efektivitāti.

Valsts kontrole aicina ieviest vienotu stratēģiju un koordināciju, jo valodas apguve ir ne tikai izglītības, bet arī drošības, imigrācijas, nodarbinātības un integrācijas jautājums.

Revīzijā sniegti trīs ieteikumi.