Pirmajā tikšanās reizē ASV un Krievijas diplomāti vienojās ne tikai uzsākt darbu pie kara Ukrainā izbeigšanas, bet arī uzlabot Vašingtonas un Maskavas diplomātiskās un ekonomiskās saites, kas pirms Trampa atgriešanās Baltajā namā tika pielīdzinātas Aukstā kara līmenim. Viens no pirmajiem soļiem ir diplomātisko misiju atjaunošana, kas arī būs galvenais jautājums pie sarunu galda ceturtdien Stambulā.
Tramps vispirms tiksies ar Zelenski
Vienlaikus nav steigas ar Trampa un Putina tikšanās organizēšanu. Tramps otrdien preses konferencē izteicās, ka tā nenotiks ātrāk par maiju, kas nozīmē, ka ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski viņš tiksies vispirms. Tramps pavēstījis, ka Zelenskis jau piektdien ieradīsies Vašingtonā, lai parakstītu vienošanos par derīgo izrakteņu ieguvi.
Tramps arī pagaidām noraidījis izskanējušās runas par viņa došanos uz 9. maija svinībām Maskavā, kur Putina režīms plāno vērienīgi atzīmēt 80 gadu jubileju kopš uzvaras Otrajā pasaules karā.
Trampam arī tika jautāts par to, vai Krievija parakstītos zem idejas par Eiropas miera uzturētāju spēku Ukrainā, ko Putins sākotnēji noraidīja. Tramps atbildēja apstiprinoši, un to viņš apliecināja arī Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, taču trešdien Kremlis to atkal apstrīdēja.
“Es nezinu, ko Makrons tur ir teicis, bet Tramps, par šo runājot, cik sapratu, teica, ka jebkādu miera uzturētāju izvietošana ir iespējama tikai ar abu pušu – Krievijas un Ukrainas piekrišanu. Neviens mums par šo nav prasījis. Tas, uz ko iet eiropieši, galvenokārt franči un briti, ir tikai konflikta eskalēšana,” apgalvo Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Miera uzturētāji varētu būt arī no citiem kontinentiem
Pretrunīgi paziņojumi nāk arī no Trampa, kurš vienbrīd saka, ka Ukrainas drošība būs jāgarantē Eiropai, bet trešdien, komentējot Kremļa izteikumus, žurnālistiem teica, ka tomēr neesot vienojušies, ka tie būs tieši Eiropas spēki. Kā norāda eksperti, pastāv arī citi varianti.
“Mums nav nojausmas, kā šāda misija izskatītos. Zelenskis teicis, ka vajadzētu 110 tūkstošus karavīru, lai nodrošinātu visu robežu. Pat ja Kremlis izslēdz NATO valstu spēkus… ANO miera uzturētāji nāk no visurienes. Šādās misijās ir daudz Latīņamerikas karavīru, arī Indonēzijai, Indija, Ķīnai ir lielas armijas. Tas būtu iespējams, ja šīs valstis uz to būtu gatavas. Bet šobrīd vēl aizvien ir daudz neskaidrību,” atzīst telekanāla “Sky News” drošības analītiķis Maikls Klārks.
Vienlaikus analītiķi atzīmē, ka šāda atšķirība Kremļa un Baltā nama retorikā norāda, ka Trampa spējas izdarīt spiedienu uz Putinu ir ierobežotas un ka tas var sarežģīt Krievijas attiecību restarta un arī miera sarunu centienus.
