Daudziem, iespējams, par pārsteigumu, bet pēdējās nedēļās viens no ietekmīgākajiem ūdens lējējiem uz Krievijas propagandas dzirnavām ir ASV prezidents Donalds Tramps.
Viņa izteicienus par Ukrainu plaši tiražē gan Kremļa propagandas kanāli, gan arī to pakaļskrējēji Latvijas publiskajā telpā. “StratCom” eksperti gan diplomātiski atturējās vērtēt – vai Tramps sarūpējis “restartu” un “uzrāvienu” Kremļa propagandas mašinērijai. Par to pagaidām trūkstot datu.
“Tas, ko mēs varam teikt, – Krievijas propagandas informācijas aparāts šo visu izmanto. Par to nav šaubu,” atzina NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Taču konferencē tika publiskoti arī citi “StratCom” pētījumi. Tie uzrāda, ka Krievijas propaganda paguvusi spēcīgi iesakņoties Āfrikas, Tuvo Austrumu un Dienvidamerikas valstīs, tā sauktajos globālajos dienvidos.
Sabiedrības šķelšanas un nomelnošanas metodes, kas jau gadiem izmantotas Baltijā, tagad tiek pielietotas arī pret Skandināvijas valstīm.
“Naratīvi par to, kādi mēs esam šeit Baltijā nacisti, rusofobi, par to, ka NATO mums nepalīdzēs un neglābs. Visi šie naratīvi palikuši klātesoši arī šeit, bet ir aizceļojuši un klātesoši arī Ziemeļvalstīs,” teica “StratCom” vecākā eksperte Elīna Lange-Ionatamišvili.
“Tas darīts, lai radītu bailes, lai radītu nepārliecinātību par mūsu spējām, lai pastiprinātu iekšpolitiskās problēmas. Šī ir tā saucamā klasika, ko izmanto ienaidnieks – iedvest bailes un samazināt arī atbalstu, ko veicam Ukrainai,” piebilda “StratCom” vadošais zinātnieks Gundars Bergmanis-Korāts.
Kopš Krievijas televīzijas kanāli Latvijā vismaz oficiāli nav skatāmi, par būtisku ierocī cīņā par latviešu prātiem kļuvuši sociālie mediji un tiešsaistes saziņas vietnes. Tur Kremļa vēstījumus izplata ne vien algoti troļļi vai mākslīgais intelekts, bet arī mūsu tautieši, kuri paši tiem noticējuši. Politiskajā žargonā dēvēti par “noderīgajiem idiotiem”.
“Šīs ir naratīvs, ko Kremlis jau ilgus gadus izplatījis – ka cilvēki nedrīkst uzticētiem oficiāliem medijiem, valsts iestādēm, likumsargiem, jo tas viss esot daļa no kaut kādas konspirācijas,” skaidroja Lange-Ionatamišvili.
Pētnieki norādīja – lielāks risks kļūt par Kremļa propagandas upuriem ir cilvēkiem, kuri dzīvo trūkumā, bez darba un bez pienācīgas izglītības.
Jo viņi jau tāpat ir vīlušies valstī un tādēļ – vieglāk manipulējami.
“Protams, sociālekonomiskais stāvoklis padara cilvēkus ievainojamākus. Tas ir pilnīgi dabīgi. Cilvēki ir nepamierināti ar dzīvi, meklē atbildes un, ja kāds šīs salīdzinoši vieglās atbildes sniedz, kāpēc viss ir tik slikti, tad šādi avoti ir pievilcīgi,” sprieda “StratCom” vecākā eksperte.
Tādēļ, kā norādīja eksperti, vienlaikus ar izglītošanu un medijpratību, būtisks ierocis cīņā pret propagandu būtu sociālā politika. Proti, uzlabojot labklājību, pieaug arī noturība pret propagandu un sazvērestību teorijām.
