“Tādu sarunu, tikšanos ASV Ovālajā kabinetā es vēl nekad nebiju redzējis un dzirdējis. Es domāju, ka vēsturē nekas tāds nav bijis. Tik asa vārdu apmaiņa.
ASV viceprezidents Dž. D. Venss uzbruka Zelenska kungam, arī Tramps uzbruka Zelenskim, apsūdzēja nepateicībā, necieņā. Sliktāk iet nevarēja.
Nav teikts, ka tas pilnībā norok Ukrainas cerības, bet tiešām fons bija ārkārtīgi slikts, un arī visa retorika bija tāda, ka sliktāk nevarēja būt,” sprieda Andžāns.
Pēc viņa teiktā, saruna bija “ārkārtīgi nepatīkama, valstu līderi sabļāvās”.
“Ja paskatās, ko Krievijas diktators [Vladimirs] Putins dara – glaimojoši izsakās, stāsta par lielajām iespējām, ekonomiskajām attiecībām starp ASV un Krieviju.
Šeit, protams, nesanāca arī no Zelenska kunga varbūt pati labākā pieeja.
Protams, vienmēr ir ļoti viegli kritizēt, stāstīt. Bet, paraugoties, kā [Francijas prezidents Emanuels] Makrons ar ķermeņa valodu strādāja, apkampa visu laiku Trampu, lika roku virsū, glaimoja viņam, komplimentus izteica. Šeit, protams, neizdevās siltas attiecības, un, es domāju, ka Trampa kungs šo sarunu nepiedos, kā viņš no savas puses raugās,” uzskata Andžāns.
Sarunā ar Latvijas Radio Andžāns norādīja, ka skaidras aprises par to, kas Ukrainai būtu jāsagaida, iezīmējās jau iepriekš, tostarp, ņemot vērā, ka Tramps iepriekš sazvanījies ar Krievijas vadoni Vladimiru Putinu, kā arī nosaucis Zelenskis par “diktatoru”, tomēr pāris dienas pirms Trampa un Zelenska tikšanās bija pavīdējis cerības stars.
Zelenskis sarunas laikā iekritis Vensa slazdā, komentēja Andžāns, un tas sācies līdz ar Vensa aicinājumu diplomātiskā ceļā risināt karu.
“Tas bija brīdis, kad Zelenskis atbildēja – ar kādu diplomātiju šādā situācijā? Un tad arī viss sākās. Pakāpeniski pastiprinājās vārdu apmaiņa, arī Tramps iesaistījās. Un tad jau tas aizgāja nekontrolēti,” vērtēja ārpolitikas pētnieks.
Viņš vērtēja, ka turpmākais process ceļā uz mieru Ukrainā nebūs viegls. “Labi, ka Zelenska kungs tika ielūgts vispār uz Vašingtonu. Bet, redzot to sanāksmi, kāda bija, nebija tik laba attīstība,” sprieda pētnieks, paužot viedokli, ka Tramps arvien nav piedevis Zelenskim notikušo saistībā ar savu pirmo impīčmentu tā sauktajā Baidena lietā.
Andžāns pieļāva, ka Tramps tagad vēl vairāk pastiprinās saucienus pēc prezidenta vēlēšanām Ukrainā.
Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Andis Šrāders intervijā LTV vērtēja, ka
“Trampa temperaments un attieksme pret diplomātiju” rada neskaidrības, kā dēļ ir grūti prognozēt turpmāk gaidāmo.
“Tramps ir Baltajā namā vairāk nekā mēnesi, bet mēs redzam, ka globālajās attiecībās ir ļoti daudz nestabilitātes. Militārajā jomā, drošībā, ekonomikā, politiskajos procesos. Arī Eiropas valstis brīnās, kāda varētu būt turpmākā sadarbība ar ASV. Pašreiz tā ir stabila. NATO joprojām pastāv un Eiropas valstis ceļ savus militāros izdevumus. Bet ir ļoti daudz neskaidrības ar šādu ASV ārpolitiku. Tāpēc Eiropai nebūs citas izvēles kā kļūt autonomākai, aizsardzībā jāinvestē daudz vairāk un ātrāk, nekā mēs esam to apņēmušies darīt,” teica Šrāders.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta un Ukrainas līdera tikšanās Vašingtonā piektdien aizritēja ļoti saspringtā gaisotnē, jo Tramps uzbruka Zelenskim, apsūdzot viņu nepateicībā un centienos likt šķēršļus ASV mēģinājumiem izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā.
Bija paredzēts, ka tikšanās laikā ASV un Ukrainas līderi parakstīs vienošanos par Ukrainas derīgo izrakteņu ieguvi, taču pēc asās vārdu apmaiņas Baltajā namā nav skaidrs, vai šis nodoms vēl ir spēkā.
ASV mediji vēsta, ka sarunu noslēgumā plānotā preses konference ir atcelta un līgums netikšot parakstīts. Baltā nama pārstāvji apgalvo, ka vienošanos varētu parakstīt, kad Ukraina būšot gatava “konstruktīvām sarunām”. Tramps paziņoja, ka Zelenskis vēl neesot gatavs mieram.
