ĪSUMĀ:
Pēc visas pasaules priekšā notikušās asās vārdu apmaiņas starp Zelenski un Trampu Baltā nama Ovālajā kabinetā un Ukrainas prezidenta vizītes saīsināšanas ir liela neskaidrība par Kijivas un Vašingtonas turpmākajām attiecībām.
Tramps pēc tikšanās paziņoja, ka Zelenskis vēlas turpināt karu, bet agresorvalsts Krievijas vadītājs Vladimirs Putins tiecoties pēc miera. Savukārt ASV valsts sekretārs Marko Rubio pieprasīja Zelenskim atvainoties par savu uzvedību sarunā ar Trampu, kuras laikā Ukrainas prezidents aizstāvēja ukraiņu tiesības cīnīties pret Krievijas brutālo iebrukumu.
Šodien Zelenskis sociālajā medijā “X” publicēja izvērstu paziņojumu, kurā pateicās ASV par līdz šim sniegto atbalstu karā pret Krieviju, taču uzsvēra, ka Kijiva vēlas, lai Tramps skaidrāk apliecinātu, ka viņš ir Ukrainas, nevis Krievijas pusē.
Zelenskis arī atzina, ka bez turpmāka ASV militārā atbalsta Ukrainas karavīriem būs grūti cīnīties frontē, kur Krievija ar milzīgiem spēkiem cenšas iegūt kaut vai nelielus panākumus.
We are very grateful to the United States for all the support. I’m thankful to President Trump, Congress for their bipartisan support, and American people. Ukrainians have always appreciated this support, especially during these three years of full-scale invasion. pic.twitter.com/Z9FlWjF101 — Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) March 1, 2025
“Ir ļoti svarīgi, lai mums būtu prezidenta Trampa atbalsts. Viņš vēlas izbeigt karu, bet neviens nevēlas mieru vairāk kā mēs. Mēs esam tie, kas izdzīvo šo karu Ukrainā. Tā ir cīņa par mūsu brīvību, par mūsu izdzīvošanu,” vairāku ierakstu pavedienā raksta Zelenskis. Viņš arī atgādināja, ka Ukraina ir gatava ar ASV parakstīt vienošanos par Ukrainas derīgo izrakteņu ieguvi, tomēr vienlaikus norādīja, ka svarīgas ir arī pamiera drošības garantijas.
Kamēr sabiedrotie pauž atbalstu Zelenskim, tikmēr ASV turpina vērtēt vakar notikušo – izskan reakcijas gan no demokrātiem, gan republikāņiem. Republikāņi kritizē Zelenski un pieprasa viņa atvainošanos, bet demokrāti Trampu sauc par “Putina netīrā darba darītāju”. Savukārt pie Baltā nama Latvijas Televīzija (LTV) novēroja vairākus cilvēkus, kuri ar Ukrainas karogiem pauda atbalstu Zelenskim.
Ukrainas sabiedrībā jaušams šoks
Sāpes, neizpratne un lepnums par savu prezidentu Zelenski – tā ukraiņi reaģē uz abu prezidentu aso vārdu apmaiņu.
Svitlana: “Tas viss ir ārkārtīgi sāpīgi. Sāpīgi skatīties uz to, kas notiek tur ārzemēs… Tāda sajūta, ka lielajiem politiķiem tā ir vienkārši spēle, bet, kas notiek šeit ar vienkāršajiem cilvēkiem un pie mums valstī.. Man ir tāda sajūta, ka tas viņiem Amerikā nav svarīgi, tāpēc ir neizsakāmi, neizsakāmi sāpīgi.”
Serhijs: “Paldies mūsu prezidentam, ka viņš spēj lietas saukt īstajos vārdos, nevis visu pārvērst naudā, spēlē un citās dīvainās lietās. Ir jāskatās uz faktiem, jūs zinat, kāda ir realitāte, un ar to ir jāsāk.. Bizness ir bizness, bet cilvēku dzīvības ir cilvēku dzīvības.”
Natalia: “Sajūtas ir ļoti dīvainas, jo mēs lepojamies ar savu prezidentu, kā viņš aizstāv mūsu valsti un mūsu cilvēkus. Mums patiešām ir vajadzīgas drošības garantijas! Viņš visu pareizi izdarīja. Esam ļoti pateicīgi Eiropai par atbalstu un ceram, ka tā mūs atbalstīs arī turpmāk, jo Ukraina sargā visu Eiropu. Ja mēs nenoturēsim ienaidnieku, tad viņš ies tālāk uz Eiropu.”
Mykola: “Ļoti slikti, ka tāds Tramps ir kronēts.. viņš ir kā karalis. Viņam tikai darījumi un darījumi. Bet uzklausi, iedziļinies situācijā! Vai nu viņš neredz, vai viņš negrib redzēt to, ko Krievija dara Ukrainā.”
Aptaujātie šobrīd atturas prognozēt notikušā iespējamās sekas, bet sabiedrībā jaušams šoks. Angliski rakstošais medijs “Kyiv Independent” nupat publicējis redakcijas sleju, kurā norāda, ka pienācis laiks atklāti pateikt – Tramps mainījis sabiedrotos šajā karā. ASV prezidents ir izvēlējies nostāties slepkavnieciskā tirāna Krievijas pusē karā, ko tā sākusi pret savu kaimiņu tikai par to, ka tā izvēlējusies iet demokrātisku attīstības ceļu.
Eksperte: Nav pārliecības, ka attiecības izdosies atjaunot
Zelenska un Trampa attiecības ir ārkārtīgi sliktā stāvoklī un nav pārliecības, ka tās varētu izdoties atjaunot, intervijā Latvijas Radio sacīja Vašingtonā dzīvojošā drošības politikas eksperte Kristīne Bērziņa.
“Mums tagad ir jāsaprot, vai Ukrainai ir iespējams atjaunot kaut cik pieklājīgas attiecības ar Trampu un Ameriku.
Un jautājums ir, vai citas amatpersonas no Ukrainas puses varētu mēģināt atjaunot sakarīgāku dialogu.
Ir vairāki riski, jo Zelenskis ir ne tikai Ukrainas prezidents, bet viņš arī iemieso morālo taisnīgumu. Bet Tramps viņu iepriekš ir dēvējis par diktatoru. Ja Tramps sāktu runāt ar kādu citu, tas nebūtu smuki. Bet jautājums ir, kā tad Zelenskis pats varētu izvēlieties kādu, kurš viņa vietā varētu turpināt sarunu,” sacīja Bērziņa.
Bērziņu uztrauc tas, ka ASV varētu uzstāt uz Zelenska nomaiņu un pieprasīt vēlēšanu sarīkošanu Ukrainā.
“Ja spiež uz vēlēšanām, tad pastāv milzīgs risks, ka Krievija varētu censties ietekmēt vēlēšanu procesu un iznākums varētu būt labvēlīgs Putinam un nevienam citam. Tādā gadījumā jautājums ir plašāks – vai Ukrainai ir nepieciešama ASV palīdzība, kāda bija iespējama vēl pirms 24 stundām, vai arī Ukrainai ir jāmeklē cits ceļš,” norādīja Bērziņa.
“Un jautājums ir, cik ļoti lielā mērā Eiropa ir gatava turpināt sevi pazemot drošības palīdzības un aizsardzības dēļ, un, cik lielā mērā Eiropa ir gatava pati censties tikt galā ar savu drošību. Bet problēma ir tāda, ka tas ir vairāku gadu jautājums.
Tāpēc Eiropai būs nepieciešams atrast līdzsvaru, lai noturētu kaut cik pozitīvas attiecības ar Trampu un Ameriku tā, lai varētu būt īstermiņā un nākamajos divos trīs gados nopietna aizsardzības palīdzība.
Un tad varētu būt runa, ka pēc dažiem gadiem, ja Eiropa tiešām sasparojas tagad un gan finansiāli, gan rūpnieciski attīsta savas spējas, tad varētu būt cits rezultāts. Bet tik ļoti viegli pateikt, ka mums nemaz tādu Ameriku nevajag, Eiropa nevar atļauties,” sacīja Bērziņa.
Vai ASV atbalsts Ukrainai turpināsies?
Notikumus Ovālajā kabinetā analizē arī eksperti ASV, un galvenās bažas izskan par to, vai Tramps neapturēs atbalstu Ukrainai. LTV tikās ar analītiķiem, kas strādā ar Ukrainas jautājumiem un pārstāv gan demokrātus, gan republikāņus.
Eksperts: Zelenskim vajadzēja uzsvērt republikāņu vērtības 3min
Organizācijas “Razom” pārstāvis, republikānis Daniels Vainšteins pauda, ka Zelenska vēstījumi nebija perfekti, tomēr nevajagot arī viņu kritizēt:
“Lai runātu ar Trampu un republikāņiem kopumā, ir jābūt ļoti specifiskam vēstījumam un specifiskiem sarunu uzstādījumiem.
Ir jāizceļ mūsu sociāli konservatīvās vērtības, republikāņu dzimtenes mīlestība, Trampa vārdiem sakot, – to, kā atbalsts Ukrainai nāk par labu pašiem amerikāņiem un noliek Ameriku pirmajā vietā.
Tie visi ir ļoti svarīgi vēstījumi. Tāpēc es neuzskatu, ka saruna no Zelenska puses un vēstījumi, ko viņš nodeva, bija perfekti, bet kritizēt viņu, zinot, kam Zelenskis un viņa valsts ir gājis cauri, arī nav saprātīgi.”
Savukārt politikas analītiķis Dogs Kleins norādīja, ka Trampa vēstījumus pēc skaļās sarunas varot tulkot dažādi:
“Šo jautājumu – kas tālāk – tagad uzdod visi. Pirmais lielais jautājums ir, vai Ukraina un ASV parakstīs lielo vienošanos par derīgajiem izrakteņiem. Tam bija jābūt attiecību uzlabošanās sākuma punktam, lai strādātu kopā un sagatavotos miera sarunām. Taču daudz plašāks ir jautājums, vai ASV turpinās atbalstīt Ukrainu. Tramps savā sociālajā platformā ir publicējis paziņojumu, ka Zelenskis nav gatavs mieram. Un to var nolasīt dažādos veidos, arī kā draudus pārtraukt ASV atbalstu Ukrainai. Eiropa cenšas apkopot spēkus un sūtīt lielāku militāro atbalstu Ukrainai, tomēr ASV militārais atbalsts nav aizstājams.
Ja Tramps gatavotos nogriezt šo atbalstu, tas būtu vislielākais bažu punkts Ukrainai un Eiropai, kāds jebkad ir bijis.
Mēs vēl līdz tam neesam nonākuši, bet tiešām ir jautājums par to, kas varētu sekot.”
Tikmēr Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga intervijā LTV pauda, ka Ukrainas un ASV attiecības ir iespējams glābt, bet pie tā būs smagi jāstrādā.
Vai ASV un Ukrainas attiecības vēl var glābt? 10min
Viņasprāt, atbalsts Ukrainai no ASV puses varētu tikt apdraudēts ilgtermiņā, jo šobrīd vēl ir noteiktas saistības, kas jāpilda:
“Militārie eksperti saka – pat, ja tiktu pieņemts lēmums pārtraukt [militārās] piegādes, tas pusgada laikā dramatiski nesamazinātu ukraiņu spējas. Daudz bīstamāka situācija ir ilgtermiņā, īpaši tas attiecas uz pretgaisa aizsardzību, ņemot vērā, ka arī eiropieši ar to nevar palīdzēt uzreiz.”
Savukārt tūlītēji būtu jāuztraucas par izlūkošanas informāciju, norādīja Struberga.
Zelenskis ieradies Londonā
Lai meklētu atbalstu pēc piedzīvotā fiasko Baltajā namā, Zelenskis ieradies Londonā, kur tiekas ar britu premjeru Kīru Stārmeru. Vēlāk viņš plāno tikties arī ar karali Čārlzu. Šī vizīte notiek pirms svētdien Londonā gaidāmā Eiropas līderu samita, kur runās par to, kā šajā diplomātiski sarežģītajā laikā Kijivai palīdzēt.
Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka viņš sagaida svarīgu lēmumu pieņemšanu Londonā:
“Eiropiešiem ir jāpieņem būtiski un svarīgi, stratēģiski un steidzami lēmumi, kas ir saistīti ar Eiropas drošību. Es domāju, ka Vācijai, Francijai un Lielbritānijai beidzot ir jāatbrīvojas no visiem ierobežojumiem, kas ir uzlikti iekšpolitiski un ārpolitiski, lai atbalstītu Ukrainu. Beidzot ir jāpanāk politiska vienošanās, ka Eiropa kā vienots aktors atbalsta Ukrainu.”
KONTEKSTS:
ASV prezidenta un Ukrainas līdera tikšanās Vašingtonā piektdien aizritēja ļoti saspringtā gaisotnē, jo Tramps asi kritizēja Zelenski, apsūdzot viņu nepateicībā un centienos likt šķēršļus ASV mēģinājumiem izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā.
Bija paredzēts, ka tikšanās laikā ASV un Ukrainas līderi parakstīs vienošanos par Ukrainas derīgo izrakteņu ieguvi. Sarunu noslēgumā plānotā preses konference tika atcelta un līgums netika parakstīts. Baltā nama pārstāvji apgalvo, ka vienošanos varētu parakstīt, kad Ukraina būšot gatava “konstruktīvām sarunām”. Tramps paziņoja, ka Zelenskis vēl neesot gatavs mieram.
