ĪSUMĀ:
Pēc negaidīti dramatiskās tikšanās Baltajā namā Zelenskis sniedza tiešraides interviju Donaldam Trampam simpatizējošajā telekanālā “Fox News”. Tās laikā Zelenskis centās labot pamatīgi sabojātās attiecības ar ASV prezidentu.
Zelenskis sacīja, ka Baltā nama Ovālajā kabinetā notikušais strīds nenāca par labu nevienam.
“Tās nav tikai manas attiecības ar ASV prezidentu. Tās ir vēsturiskas un spēcīgas attiecības starp mūsu tautām. Es cienu prezidentu, un es cienu Amerikas iedzīvotājus, un es domāju, ka mums ir jābūt ļoti atklātiem un godīgiem vienam pret otru. Bet es arī domāju, ka dažas lietas mums ir jāapspriež bez mediju klātbūtnes,” teica Zelenskis.
“Es runāju kā prezidents tautai, kas jau trīs gadus cīnās, un viņi vienkārši vēlas dzirdēt, ka Amerika ir mūsu pusē un ka Amerika paliks ar mums. Nevis ar krieviem, bet ar mums.”
Zelenskis arī pateicās amerikāņiem par viņu sniegto atbalstu Ukrainai kara gaitā.
Par spīti Zelenska samiernieciskajam tonim, Tramps turpināja kritizēt Ukrainas prezidentu. ASV līderis sacīja, ka Zelenskis ir pārvērtējis savas spējas un pieprasīja, lai Kijiva nekavējoties piekristu pamieram ar Krieviju.
Tramps arī kārtējo reizi apgalvoja, ka Krievijas vadītājs Vladimirs Putins vēloties mieru.
Sabiedrotie atbalsta Zelenski
Tikmēr Ukrainas sabiedrotie visā pasaulē apvienojās ap Zelenski.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks neilgi pēc Zelenska un Trampa tikšanās ar sociālajā medijā “X” paziņoja, ka Ukraina “nav viena”.
Dear @ZelenskyyUa, dear Ukrainian friends, you are not alone. — Donald Tusk (@donaldtusk) February 28, 2025
Tam sekoja arī citu Eiropas līderu solidaritātes apliecinājumi Zelenskim un Ukrainai.
Eiropas Savienības ārlietu vadītāja Kaja Kallasa paziņoja, ka Eiropa palielinās atbalstu Ukrainai, lai tā varētu turpināt cīnīties pret agresoru.
Kallasa arī uzsvēra, ka “brīvajai pasaulei ir vajadzīgs jauns līderis” un ka Eiropai būs jāuzņemas šis pienākums.
Ukraine is Europe!
We stand by Ukraine.
We will step up our support to Ukraine so that they can continue to fight back the agressor.
Today, it became clear that the free world needs a new leader. It’s up to us, Europeans, to take this challenge. — Kaja Kallas (@kajakallas) February 28, 2025
Austrālijas premjerministrs Entonijs Albanīzs sacīja, ka viņa valsts atbalsts Ukrainai ir nelokāms. “Ukrainas iedzīvotāji cīnās ne tikai par savas valsts suverenitāti, bet arī par likuma varas ievērošanu starptautiskajās attiecībās. Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, jo šī ir demokrātiskas nācijas cīņa pret autoritāru režīmu, ko vada Vladimirs Putins, kuram ir skaidri imperiālistiski plāni ne tikai Ukrainā, bet visā reģionā,” teica Albanīzs.
For three years Australia has proudly supported the brave people of Ukraine in their struggle to defend their sovereignty against the brutality of Russian aggression and in support of international law.
Australia stands with Ukraine. 🇦🇺🇺🇦 — Anthony Albanese (@AlboMP) March 1, 2025
Kanādas premjers Džastins Trudo solīja, ka viņa valsts turpinās atbalstīt Ukrainu un ukraiņus, “lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru”. “Krievija nelikumīgi un nepamatoti iebruka Ukrainā. Nu jau trīs gadus ukraiņi ir cīnījušies ar drosmi un izturību. Viņu cīņa par demokrātiju, brīvību un suverenitāti ir cīņa, kas ir svarīga mums visiem,” rakstīja Trudo.
Russia illegally and unjustifiably invaded Ukraine.
For three years now, Ukrainians have fought with courage and resilience. Their fight for democracy, freedom, and sovereignty is a fight that matters to us all.
Canada will continue to stand with Ukraine and… — Justin Trudeau (@JustinTrudeau) February 28, 2025
Francijas prezidents Emanuels Makrons vietnē “X” atgādināja, ka agresors ir Krievija, bet upuris – Ukraina. “Mēs rīkojāmies pareizi pirms trim gadiem un arī tagad, palīdzot Ukrainai un piemērojot sankcijas Krievijai. Ar “mēs” es domāju amerikāņus, eiropiešus, kanādiešus, japāņus un daudzus citus,” rakstīja Makrons.
There is an aggressor: Russia.
There is a victim: Ukraine.
We were right to help Ukraine and sanction Russia three years ago—and to keep doing so.
By “we,” I mean the Americans, the Europeans, the Canadians, the Japanese, and many others.
Thank you to… — Emmanuel Macron (@EmmanuelMacron) February 28, 2025
Topošais Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs sacīja, ka šajā karā nedrīkst sajaukt agresoru un upuri, un arī pašreizējas Vācijas kanclers Olafs Šolcs pauda atbalstu Ukrainai. Savukārt Itālijas premjere Džordža Meloni aicināja uz “tūlītēju samitu” starp Eiropu un ASV.
Turpretī viens no Trampa un Putina tuvākajiem sabiedrotajiem Eiropā Ungārijas premjers Viktors Orbāns slavēja Trampu par to, ka viņš ir “drosmīgi iestājies par mieru, pat ja daudziem to ir grūti sagremot”. “Stipri vīri noslēdz mieru, vāji vīri rīko karu,” komentēja Orbāns.
Strong men make peace, weak men make war.
Today President @realDonaldTrump stood bravely for peace. Even if it was difficult for many to digest. Thank you, Mr. President! — Orbán Viktor (@PM_ViktorOrban) February 28, 2025
Arī Baltijas valstis uzmundrina Ukrainu
Arī Baltijas valstu amatpersonas sociālajos tīklos paudušas atbalstu Ukrainas prezidentam. Latvijas premjere Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) kodolīgā ierakstā norādīja, ka “Latvija ir kopā ar Ukrainu”, un līdzīgu nostāju pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, uzsverot, ka “Ukraina ir Krievijas agresijas upuris, kas cīnās ar daudzu draugu un partneru atbalstu”.
Ukraine is a victim of the Russian aggression. It fights the war with the help from many friends and partners. We need to spare no effort for just and lasting peace. Diplomacy sometimes is the art of the impossible in difficult circumstances.
Latvia stands with Ukraine 🇱🇻 🇺🇦 — Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) February 28, 2025
Sarunā ar Latvijas Radio prezidents Rinkēvičs izteica cerību, ka pēc neliela pārdomu brīža, emocijām norimstot, būs iespēja atjaunot ASV un Ukrainas dialogu. Atzīstot, ka situācija ir sarežģīta, prezidents uzsvēra, ka mums vajag turpināt strādāt pie saviem mērķiem.
“Ir skaidri redzamas dziļas domstarpības starp ASV un Ukrainas prezidentiem. Bijusi asa vārdu pārmaiņa. Analizēt, kas un kā notika, prasīs laiku. Drīzāk vajadzētu cerēt, ka iestāsies pārdomu brīdis un pēc kāda laika, emocijām norimstot, būt iespējams atjaunot dialogu,” norādīja prezidents.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka ASV joprojām ir daļa no NATO:
“Jā, ir skaidri redzams, ka atsevišķos jautājumos viedoklis, kas ir šai [ASV prezidenta Trampa] administrācijai atšķiras no iepriekšējām administrācijām, bet tas nenozīmē, ka mēs neturpināsim sadarbību. Tieši otrādi. Lai kā varbūt viena otra lieta satrauktu cilvēkus vai radītu bažas, tas nenozīmē, ka Latvija vai pārējās Baltijas valstis neuzticētos kopējai alianses politikai. Būs jāstrādā un jāmēģina izmantot visus tos kontaktus, lai skaidrotu, kāpēc mēs uzskatām Ukrainu par būtisku ne tikai Eiropas, bet visas pasaules drošībai.”
Diplomātija ir jāizmanto kā galvenais instruments, lai pārvarētu šo sarežģīto situāciju, skaidroja Rinkēvičs.
Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas komentārs sociālajos tīklos bija īss – Ukraina, tu nekad nebūsi viena.
Ukraine, you’ll never walk alone. — Gitanas Nausėda (@GitanasNauseda) February 28, 2025
Igaunijas prezidents Alars Kariss apliecināja Igaunijas nelokāmo atbalstu Ukrainai, norādot, ka tās drosme iedvesmo visus.
#Estonia’s support for #Ukraine is unwavering. Your courage inspires us all. We stand with you, President @ZelenskyyUa, and with people of Ukraine. You are not alone. — Alar Karis (@AlarKaris) February 28, 2025
Pētnieks: Būtu loģiski, ja ASV administrācija iestātos par Ukrainu
Ukrainai un ASV ir jāpārvar domstarpības, lai kopā ar sabiedrotajiem izbeigtu Krievijas agresiju Ukrainā. Turklāt tas ir jādara no spēka pozīcijām, jo Krievija nepilda diplomātiskas vienošanās. To, komentējot Zelenska un Trampa vakardienas tikšanos Baltajā namā, sarunā ar Latvijas Radio sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders.
“Pašreiz Rietumi caur Ukrainu karo pret Austrumiem,
jo mēs jau redzam, ka Krievijā ir Ziemeļkorejas karavīri, ka Ķīna, Irāna un citas valstis, kuras ASV ir nosaukušas par saviem ienaidniekiem, ir Ukrainas pretinieka Krievijas atbalstītāji.
Līdz ar to būtu tikai loģiski, ka ASV administrācija iestājas par Ukrainu un beidzot kopā ar eiropiešiem pieliek punktu šim karam, sniedzot pietiekamas drošības garantijas. Jo mēs redzam, ka pamieri un līgumi vienkārši nestrādā,” komentēja Šrāders.
Pētnieks pauda cerību, ka “dažādi diplomātiskie kanāli pašreiz izmanto iespēju un runā viens ar otru – eiropieši ar amerikāņiem, ukraiņi ar eiropiešiem un ukraiņi ar amerikāņiem, – lai vērstu visu par labu un izlabotu šo kļūdu, jo tāds ir diplomātijas mērķis”.
“Es ļoti ceru, ka ASV un Ukraina atgriezīsies pie šīs [derīgo izrakteņu] vienošanās, lai cik grūti un neiespējami tas pašreiz izskatītos, jo tas ir visu pušu interesēs,” vērtēja Šrāders.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta un Ukrainas līdera tikšanās Vašingtonā piektdien aizritēja ļoti saspringtā gaisotnē, jo Tramps asi kritizēja Zelenski, apsūdzot viņu nepateicībā un centienos likt šķēršļus ASV mēģinājumiem izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā.
Bija paredzēts, ka tikšanās laikā ASV un Ukrainas līderi parakstīs vienošanos par Ukrainas derīgo izrakteņu ieguvi. Sarunu noslēgumā plānotā preses konference tika atcelta un līgums netika parakstīts. Baltā nama pārstāvji apgalvo, ka vienošanos varētu parakstīt, kad Ukraina būšot gatava “konstruktīvām sarunām”. Tramps paziņoja, ka Zelenskis vēl neesot gatavs mieram.
