ĪSUMĀ:
Trampa izteikumi rada iespaidu, ka par Krieviju viņš ir labākās domās nekā par Ukrainu vai pat Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm, kas ir ilggadējās amerikāņu partneres drošības un ekonomikas veicināšanā. Tas izraisījis pamatotu satraukumu, ka Baltā nama saimnieka postenī nonācis cilvēks, kurš gatavs darboties Krievijas interesēs.
Jau padomju laikā gribēja būvēt debesskrāpi Maskavā
Sociālo mediju vidē jau izplatījušās dažādas sazvērestības teorijas, ka Tramps esot VDK aģents ar segvārdu “Krasnovs”, kurš esot savervēts jau pirms gandrīz 40 gadiem. Šiem apgalvojumiem gan nav nekādu pierādījumu; tāpat kā tam, ka Tramps būtu sadarbojies ar Krievijas specdienestiem.
Visticamāk, Tramps nav Krievijas aģents, taču viņa personības šķautnes ir ideāli piemērotas ietekmēšanas operācijām: psihologu vērtējumā, Tramps, iespējams, ir sevī iemīlējies narciss un egoists, tādēļ Krievijas specdienestiem ar Putinu priekšgalā nav problēmu izmantot šo ASV līdera vājo vietu savā labā.
ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas līderis Vladimirs Putins tikšanās laikā Helsinkos, 2018. gadā Foto: AFP, BRENDAN SMIALOWSKI
Ja iedziļinās Trampa biznesa vēsturē, nevar nepamanīt, ka viņam jau sen bijusi ļoti liela interese par iespējām pelnīt ar krievu naudas palīdzību. Trampa draudzība ar Maskavu sāka veidoties pirms gandrīz 40 gadiem, kad 1986. gadā viņš iepazinies ar Juriju Dubiņinu, toreizējo PSRS vēstnieku ASV.
Tramps savā grāmatā “The Art of the Deal” (Darījuma māksla) vēlāk rakstīja, ka viņi iepazinušies kādās viesībās un Dubiņina meita Natālija paudusi apbrīnu par Ņujorkā uzbūvēto Trampa torni. Taču pati Natālija izklāstīja atšķirīgu versiju: kad viņas tēvs ieradies Ņujorkā, Dubiņins pats izrādījis iniciatīvu apmeklēt Trampa torni un iepazīties ar Trampu. Dubiņins teicis: “Pirmā lieta, ko es ieraudzīju pilsētā, ir jūsu tornis!”
Dubiņina meita atceras: “Tramps uzreiz izkusa. Viņš ir emocionāls cilvēks, diezgan impulsīvs. Viņam ir vajadzīga atzinība. Un, protams, viņam patīk to saņemt. Mana tēva vizīte viņam bija kā medus bitei.”
Tramps piedāvājis, ka viņš varētu Maskavā, iepretim Kremlim, uzbūvēt kaut ko līdzīgu Trampa tornim.
Ja vēl dažus gadus iepriekš doma, ka amerikāņu kapitālists piedāvā būvēt debesskrāpi Maskavas sirdī, tiktu uzskatīta par ķecerīgu fantāziju, tad pēc Mihaila Gorbačova nākšanas pie varas padomju režīms patiešām sāka interesēties par amerikāņu investīciju piesaistīšanu.
Padomju specdienesti pieskatīja Trampu un viņa sievu
1987. gadā Dubiņins uzaicināja Trampu apmeklēt PSRS. Kopā ar Trampu šajā vizītē devās arī viņa pirmā sieva Ivana, kurai bija ciešas saites ar Austrumeiropu, jo Ivana Zeļņičkova bija čehu modele, dzimusi toreizējā Čehoslovākijā.
Donalds Tramps ar pirmo sievu Ivanu, 1988. gadā, kad viņa ieguva ASV pilsonību Foto: AP
Pagājušā gadsimta 70. gados viņa pārcēlās uz Rietumiem; 1977. gadā Ivana apprecējās ar Trampu, viņa ir Trampa trīs vecāko bērnu māte. 2022. gadā Ivana Trampa aizgāja mūžībā, bet arī Trampa tagadējā sieva slovēniete Melānija ir no Eiropas.
Čehoslovākijas un arī PSRS specdienesti jau kopš 70. gadu beigām izrādīja pastiprinātu interesi par Trampu pāri, jo meklēja cilvēkus, ko varētu savervēt, lai iefiltrētos ASV biznesa un politikas elitē.
Donald and Ivana Trump in the USSR, 1987. pic.twitter.com/RJvcAbq2D6 — Soviet Visuals (@sovietvisuals) February 1, 2017
1987. gada vasarā Tramps ar sievu Ivanu devās vizītē uz PSRS, kur viesojās Maskavā un Ļeņingradā (tagadējā Sanktpēterburgā), lai izvērtētu iespējas uzbūvēt greznas viesnīcas. Grandiozās ieceres tā arī nepiepildījās, taču šī vizīte ievadīja gadu desmitiem ilgo Trampa sadarbību ar Maskavu.
Bijušais VDK virsnieks Jurijs Švecs laikrakstam “The Guardian” stāstīja, ka PSRS specdienesti ļoti centušies apstrādāt Trampu.
“VDK tā bija šarma ofensīva. Viņi bija savākuši daudz informācijas par Trampa personību un zināja, kas viņš ir par tipu. Valdīja uzskats, ka viņš ir viegli izmantojams intelektuāli un psiholoģiski, ka viņš viegli pakļaujas glaimiem. To viņi arī izmantoja.
Viņi izlikās, ka ir ārkārtīgi iespaidoti par Trampu, ka viņam kādu dienu jākļūst par ASV prezidentu, ka tādiem cilvēkiem kā viņam ir jāmaina pasaule.”
Amerikāņu žurnālists Kreigs Angers, kurš sarakstījis grāmatu par Trampa saitēm ar Krieviju, gan norāda, ka Maskavas specdienesti nevarēja paredzēt, ka pēc vairākām desmitgadēm Tramps patiešām kļūs par ASV prezidentu.
“Tas nebija nekāds grandiozs daudzpakāpju plāns attīstīt šo puisi, lai pēc 40 gadiem viņš kļūtu par ASV prezidentu.
Toreiz, kad krievi sāka šo programmu, ap 1980. gadu, viņi centās savervēt daudzus, desmitiem cilvēku. Tramps daudzējādā ziņā bija ideāls mērķis: viņa iedomība, narcisms padarīja viņu par dabisku mērķi savervēšanai. Tas tika kultivēts 40 gadu garumā, līdz pat ievēlēšanai par prezidentu,” sarunā ar “The Guardian” teica Angers.
Pēc vizītes PSRS pēkšņi izrādīja interesi par ASV ārpolitiku
Zīmīgi, ka pāris mēnešus pēc Trampa vizītes PSRS vairāku amerikāņu laikrakstu slejās parādījās Trampa apmaksāts reklāmas materiāls, kurā viņš kritizēja toreizējā ASV prezidenta Ronalda Reigana ārpolitiku un pauda viedokli, ka amerikāņiem nav jātērē tik daudz naudas savu sabiedroto aizsardzībai.
Trampa vēstījums jau tolaik bija ļoti līdzīgs tam, ko viņš tagad, 2025. gadā, izplata kā ASV prezidents: amerikāņiem nav jātērē sava nauda, lai aizstāvētu valstis, kas pašas ir spējīgas parūpēties par savu aizsardzību. Ja pašlaik Tramps ar to domā Eiropas valstis, tad tolaik viņš vairāk kritizēja ASV ieguldījumu Japānas, Saūda Arābijas un citu Āzijas valstu aizsardzībā.
Donalda Trampa atklātā vēstule, ko viņš 1987. gada septembrī publicēja vairāku ASV laikrakstu slejās. Par to viņš samaksāja gandrīz 100 000 dolāru Foto: “The New York Times”
“Aplieciet ar nodokļiem šīs bagātās valstis, nevis Ameriku. Samaziniet mūsu milzīgo deficītu, samaziniet mūsu nodokļus un ļaujiet Amerikas ekonomikai augt bez apgrūtinājuma, ko rada nepieciešamība aizstāvēt tos, kas viegli varētu atļauties samaksāt mums par viņu brīvības sargāšanu,” savā vēstulē rakstīja Tramps.
Katrā ziņā vismaz šajā jomā viņam nevar pārmest konsekvences trūkumu, jo līdzīgus uzskatus Tramps aizstāv arī tagad, pēc gandrīz 40 gadiem.
Toreiz par atklātās vēstules publicēšanu ietekmīgo laikrakstu “The New York Times”, “The Washington Post” un “Boston Globe” slejās viņš samaksāja gandrīz 100 000 dolāru. Protams, šis vēstījums bija izdevīgs arī Maskavai, kas centās vājināt NATO aliansi un ASV ieguldījumu sabiedroto drošībā.
1988. gadā vizītē Ņujorkā ieradās PSRS līderis Mihails Gorbačovs, un Tramps centās panākt, lai viņš apmeklē arī Trampa torni, taču šī ideja cieta neveiksmi. Gorbačova vietā pie viņa ieradās PSRS līdera dubultnieks, kurš sarokojās ar Trampu un centās viņu izjokot.
Trampam pašam jau tolaik bija radusies doma, ka vajadzētu izmēģināt spēkus ne tikai biznesā, bet arī politikā. Čehoslovākijas slepenais dienests, kas tolaik izspiegoja Trampa sievu Ivanu, savos ziņojumos rakstīja, ka Tramps jau 1988. gadā apsvēris domu par kandidēšanu ASV prezidenta vēlēšanās.
Krievu nauda palīdzēja glābt Trampa biznesu
Pēc dažiem gadiem izjuka gan PSRS, gan Trampa sievas dzimtā Čehoslovākija, taču Tramps saglabāja saites ar Austrumeiropu un bija biežs viesis Maskavā. Šīs saites it sevišķi noderēja 2000. gadu sākumā, kad Trampa biznesa impērija nonāca pamatīgās grūtībās. Vairākiem viņa uzņēmumiem nācās iziet maksātnespējas procedūru, un ASV bankas vairs negribēja aizdot naudu Trampa biznesa projektu attīstīšanai.
Tramps apgalvoja, ka ASV biznesa vidē bankrots nav nekas īpašs un viņš esot veikli izmantojis sistēmas nepilnības savā labā.
“Es esmu parādu karalis. Neviens nepārzina parādus labāk par mani. Es ar to esmu nopelnījis milzu bagātību. Ja kaut kas saiet greizi, es vienkārši iesaku pārskatīt kredīta nosacījumus. Kā tas notiek? Es eju un saku: ziniet, ekonomika sabruka, es jums atmaksāšu pusi no kredīta summas,” savulaik intervijā telekanālam “CBS” klāstīja Tramps.
Protams, ka amerikāņu bankas nebija sajūsmā par šādu biznesa stratēģiju un atteicās turpināt sadarbību ar Trampu.
Viņam talkā nāca Krievijas un citu bijušās Padomju Savienības republiku bagātnieki, kas bija daudz mazāk izvēlīgi naudas ieguldīšanas jomā un labprāt finansēja Trampa projektus.
Bieži vien šī nauda bija iegūta ar ļoti šaubīgām metodēm, bet Trampa biznesā to varēja ērti legalizēt. “Šī biznesa vērtība bija simtiem miljonu dolāru, ko viņš ieguva sadarbībā ar Krievijas biznesmeņiem. Viņi bija priecīgi par iespēju strādāt ar Donaldu Trampu,” telekanālam “ABC” stāstīja uzņēmējs Sergejs Milians, kurš tika turēts aizdomās par sadarbību ar Krievijas izlūkdienestu.
“Tramps ātri saprata, ka vieglāk ir veidot biznesu ar blēžiem, nevis godīgiem cilvēkiem. Blēžiem ir divas lielas priekšrocības. Pirmkārt, viņi ir gatavi maksāt vairāk. Otrkārt, ja lieta nonāca līdz tiesai, viņi vienmēr zaudē, jo visi zina, ka viņi ir blēži,” žurnālistam Angeram stāstīja zviedru ekonomists Anderss Oslunds, kurš daudz pētījis Austrumeiropas politiku un ekonomiku.
Trampa biznesa partneri darbojušies ar mafijas metodēm
Viens no šādiem kopīgiem projektiem bija uzņēmums “Bayrock Group”, ko dibinājis Kazahstānā dzimušais Tevfiks Arifs. Padomju laikā viņš darbojās viesnīcu nozarē un uzkalpojās līdz direktora vietnieka amatam ministrijas nodaļā, kas pārraudzīja PSRS viesnīcu darbību. Pēc padomju režīma sabrukuma Arifs pievērsās biznesam un pārcēlās uz dzīvi Turcijā, kur strauji kļuva par miljonāru. Tiesa gan, vēlāk viņš iekūlās skandālā, jo Turcijas varas iestādēm radās aizdomas, ka Arifs kontrolē suteneru tīklu un nodarbojas ar prostitūtu importēšanu no Austrumeiropas valstīm. Turcijas tiesa viņu attaisnoja.
Arifa izveidotā “Bayrock Group” savu biroju izveidoja Trampa tornī Ņujorkā un drīz vien iesaistījās kopīgos darījumos ar amerikāņu miljardieri. “Bayrock Group” kopā ar vēl vienu padomju imigrantu, Gruzijā dzimušo Tamiru Sapiru, apņēmās uzbūvēt “Trump SoHo” debesskrāpi 450 miljonu dolāru vērtībā.
Saskaņā ar darījuma nosacījumiem Tramps tajā neieguldīja savu naudu, bet par viņa zīmola izmantošanu varēja saņemt 18% no gaidāmās peļņas.
“Bayrock Group” izpilddirektora amatā darbojās vēl viens kolorīts personāžs, no PSRS izceļojušas ebreju dzimtas atvase Fēlikss Saters. 90. gadu sākumā viņš tika notiesāts par kautiņu Ņujorkas bārā, kur Saters ar sasistu glāzi uzbruka kādam vīrietim un sagrieza viņam seju. Par šo uzbrukumu viņš gadu atsēdēja cietumā, bet pēc atbrīvošanas iesaistījās finanšu sektora darījumos. Arī šajā jomā viņš nonāca konfliktā ar likumu, jo tika turēts aizdomās par līdzdalību naudas atmazgāšanas shēmās. No atgriešanās cietumā viņu paglāba tikai tas, ka Saters piekritis kļūt par ASV drošības dienestu informatoru un piegādājis ļoti vērtīgu informāciju.
ASV prese vēsta, ka mafijas aprindās iegūtās prasmes Saters esot licis lietā arī darījumos, kas saistīti ar Trampa vārdu. Kad neveiksmi cieta Trampa nodoms uzbūvēt greznu viesnīcu Fīniksā, Saters vienam no darījumu partneriem piedraudējis, ka “ar elektrošoku apstrādās viņa sēkliniekus, nogriezīs kājas, bet līķi iemetīs automašīnas bagāžniekā”.
Savulaik, kad raidsabiedrības “BBC” žurnālisti izvaicāja Trampu par Satera saistību ar mafiju, miljardieris intervijas vidū piecēlās un pameta telpu, aizbildinoties ar steidzamām darīšanām.
Toronto torņa pēdas ved uz Austrumeiropu
Vēl viens milzu projekts, kas uzbūvēts par aizdomīgas izcelsmes līdzekļiem, bija 277 metrus augstais Trampa tornis Kanādas lielpilsētā Toronto.
Donalds Tramps ar savām atvasēm Ivanku, Donaldu junioru un Ēriku piedalās Trampa torņa atklāšanā Kanādas pilsētā Toronto, 2012. gadā Foto: REUTERS, Mike Cassese
Debesskrāpja galvenais finansētājs bija miljardieris Alekss Šnaiders, kurš tāpat kā vairāki citi Trampa līdzgaitnieki cēlies no PSRS ebreju aprindām. Padomju laikā viņa ģimene pārcēlās uz Izraēlu, bet vēlāk nonāca Kanādā, kur Šnaiders strauji kļuva stāvus bagāts. 2005. gadā viņš pat atļāvās par 50 miljoniem dolāru iegādāties “Formula 1” autosacīkšu komandu, kas tika prezentēta Maskavā un raksturota kā pirmā krievu “Formula 1” komanda.
Šnaidera bagātības galvenais avots ir uzņēmums “Midland Group”, kas aktīvi darbojas Austrumeiropas metalurģijas, lauksaimniecības, nekustamā īpašuma un citās nozarēs.
ASV laikraksts “The Wall Street Journal” rakstīja, ka Šnaiders naudu Toronto debesskrāpja būvēšanai saņēmis no Krievijas valsts bankas “Vņešekonombank”, kas savukārt palīdzēja nokārtot darījumu par “Midland Group” piederošā Ukrainas metalurģijas uzņēmuma “Zaporižstaļ” pārdošanu.
2010. gadā Šnaiders savas daļas pārdevis par 850 miljoniem dolāru.
Šnaideram šajos darījumos ļoti noderēja sakari, ko viņam piespēlēja sievastēvs, Lietuvā dzimušais Kanādas pilsonis Boriss Biršteins. Krievijas presē izskanējušas versijas, ka Biršteins bijis VDK un Izraēlas specdienesta “Mossad” dubultaģents, kura dibinātais uzņēmums “Seabeco Group” nodarbojās ar naudas izpumpēšanu no Krievijas un citām padomju republikām.
Kāds bijušais VDK virsnieks laikrakstam “Financial Times” stāstīja, ka Biršteins bijis viens no cilvēkiem, kas palīdzēja PSRS kompartijas un VDK vadībai legalizēt naudu, ieguldot to Rietumos.
Biršteins sadarbojies arī ar Sergeju Mihailovu, kurš pazīstams kā Solncevas organizētās noziedzības grupējuma līderis ar iesauku “Mihasjs”. Mihailovs sarunā ar “Financial Times” gan noliedza, ka ir mafijas boss; viņš esot “parasts uzņēmējs”.
Krievi esot labākie pircēji
Lūk, šādu cilvēku nauda nereti slēpās aiz Trampa projektu spožās izkārtnes. Trampa dēls Donalds juniors savulaik atzina, ka krievu nauda veido neproporcionālu lielu daļu no Trampa biznesa impērijas investīcijām.
Tipiski “krievu naudas” pārstāvji bija Vjačeslavs Ivankovs ar iesauku “Japončiks” (savulaik darbojies Ņujorkā, 2009. gadā nošauts Maskavā) vai Alimžans Tohtahunovs ar iesauku “Taivančiks”, ko ASV varas iestādes raksturo kā “likumīgo zagli”, vienu no Krievijas kriminālajām autoritātēm.
Taivančiks iekūlās nepatikšanās jau 2002. gadā, kad ASV likumsargi viņu apsūdzēja par mēģinājumu piekukuļot Soltleiksitijas olimpisko spēļu daiļslidošanas tiesnešus. Vēlāk viņu apsūdzēja par nelegālu azartspēļu biznesu, kas tika vadīts no Trampa torņa Ņujorkā un izmantots, lai atmazgātu aptuveni 100 miljonus dolāru. Taivančika uzticības persona bija krievu bandīts Anatolijs Golubčiks, kuram ASV tiesa par līdzdalību šajā shēmā piesprieda piecu gadu cietumsodu.
Trampa dēls Ēriks izteicies, ka krievi esot labākie nekustamā īpašuma pircēji, jo neuzdod liekus jautājumus un gatavi maksāt skaidrā naudā.
Sevišķi izdevīgu darījumu Tramps noslēdza ar Monako dzīvojošo krievu miljardieri Dmitriju Ribolovļevu, kurš 2008. gada finanšu krīzes laikā samaksāja 95 miljonus dolāru par Trampa villu Floridā, ko pats Tramps dažus gadus iepriekš bija nopircis par 41 miljonu dolāru.
That time a Russian billionaire paid Trump $95 million for a mansion https://t.co/DcyCwLJ7HI pic.twitter.com/L6ZnXXDqf6 — CNN (@CNN) July 28, 2016
“Tas bija lielisks darījums. Es esmu meistars nekustamo īpašumu biznesā,” sarunā ar izdevumu “Politico” dižojās Tramps.
“To grūti noliegt. Mazāk nekā četru gadu laikā Tramps vairāk nekā divkāršoja īpašuma pārdošanas cenu. Viss, kas vajadzīgs, bija Trampam raksturīgā bravūras un pārspīlējumu kombinācija, kā arī vēl kas pretrunīgāks: krievu nauda,” secināja “Politico”.
Zaķusalā gribēja būvēt “jauno Lasvegasu”
Ar krievu naudas palīdzību Trampam bija ieceres attīstīt biznesu arī Latvijā. Trampa pārstāvji pētījuši iespējas sadarboties ar Krievijas komponistu un biznesmeni Igoru Krutoju, kurš ilgus gadus Jūrmalā organizēja jauno dziedātāju konkursu “Jaunais vilnis”.
Konkurss notika Dzintaru koncertzālē Jūrmalā, bet Krutojs bija iecerējis Rīgā uzbūvēt vērienīgu izklaides kompleksu, kas varētu kalpot kā jauna mājvieta konkursam.
2010. un 2011. gadā notikušas vairākas Krutoja tikšanās ar Trampa pārstāvjiem, kuri izrādījuši lielu interesi par šo projektu.
Trampam esot solīts, ka Rīgā taps kaut kas līdzīgs Lasvegasas izklaižu kompleksiem. Kā piemērotākā vieta šāda kompleksa būvēšanai bija noskatīta Zaķusala.
No Latvijas puses šajā projektā bija iesaistīti tādi biznesmeņi kā Ainārs Šlesers un Viesturs Koziols. Taču projekts izčākstēja, kad tā sauktās “oligarhu lietas” ietvaros Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pievērsa pastiprinātu uzmanību Šlesera un viņa biznesa partneru aktivitātēm.
Baumas par orģijām Maskavā
Ciešas biznesa saites Tramps izveidoja arī ar Krievijā dzīvojošo azerbaidžāņu miljardieri Arazu Agalarovu, kura dēls Emins bija precējies ar Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva meitu Leilu. Agalarovs savulaik Piemaskavā uzbūvēja Maskavas lielāko iepirkšanās un izstāžu centru “Crocus City” (2024. gada martā šis komplekss nonāca pasaules ziņu virsrakstos, kad “Crocus City” koncertzālē teroristi sarīkoja slaktiņu, nogalinot 145 cilvēkus).
Donalds Tramps ar Krievijas biznesmeni Arazu Agalarovu skaistumkonkursa “Mis Visums” preses konferencē, 2013. gada novembrī Foto: REUTERS, Maxim Shemetov
2013. gadā “Crocus City” kompleksā notika skaistumkonkurss “Mis Visums” (Miss Universe), kura rīkošanas tiesības tolaik piederēja Trampam. Pirms konkursa Tramps izteica cerību, ka uz šo pasākumu varētu ierasties arī Krievijas prezidents Putins un viņi kļūs par labākajiem draugiem.
Do you think Putin will be going to The Miss Universe Pageant in November in Moscow – if so, will he become my new best friend? — Donald J. Trump (@realDonaldTrump) June 19, 2013
Putins toreiz neieradās uz Trampa rīkoto pasākumu, bet Trampa vizītes laikā Maskavā, iespējams, notika incidents, par ko vēl tagad klīst daudz baumu.
Bijušais britu specdienestu aģents Kristofers Stīls bija apkopojis tā saukto “Stīla dosjē”, kurā, balstoties uz anonīmiem avotiem, bija savākta kompromitējoša informācija par Trampu.
Piemēram, dosjē bija iekļauts apgalvojums, ka Trampa uzturēšanās laikā “Ritz–Carlton” viesnīcā pie miljardiera ieradušās prostitūtas, ko viņš noalgojis, lai ar “zelta lietus” (urīna) palīdzību apgānītu gultu, kurā savulaik gulējis ASV prezidents Baraks Obama un viņa sieva Mišela.
Krievijas specdienestu rīcībā esot šo orģiju videoieraksts, ko vajadzības gadījumā varot izmantot, lai šantažētu Trampu.
Liela daļa “Stīla dosjē” iekļautās informācijas balstās uz nepierādītiem apgalvojumiem. Tramps vēsta, ka informācija par viņa orģijām Maskavā esot “viltus ziņas” jeb pilnīgas muļķības, ko sacerējuši viņa politiskie konkurenti.
Trampa komandā ir virkne prokrievisku cilvēku
Taču, ja atmetam šantāžas versiju, ir grūti izskaidrot Trampa īpaši labvēlīgo attieksmi pret Putinu un Krieviju, kas izpaudās jau viņa pirmās prezidentūras laikā. Piemēram, ievērojamais amerikāņu žurnālists Bobs Vudvards savā grāmatā raksta, ka Covid–19 pandēmijas laikā Tramps esot parūpējies, lai Putins saņemtu Covid–19 noteikšanas testus, kas pandēmijas sākumā bija liels deficīts. Trampa pārstāvji nolieguši šīs ziņas, tāpat kā informāciju, ka Tramps ar Putinu vairākkārt sazinājušies pa tālruni laikā, kad Tramps vairs nebija ASV prezidents.
Plakāts aicina ASV un Krievijas līderus “padarīt pasauli atkal varenu” Foto: AFP, SAVO PRELEVIC
Trampa tuvāko padomdevēju vidū gan pirmās prezidentūras laikā, gan tagad ir virkne cilvēku, kas atklāti pauduši Krievijai draudzīgus uzskatus. Piemēram, 2016. gadā Trampa priekšvēlēšanu kampaņu kādu laiku vadīja Pols Menaforts, kurš agrāk strādājis prokrieviskā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča labā, saņemot miljoniem dolāru par saviem pakalpojumiem.
ASV tiesa vēlāk Menafortam piesprieda vairāku gadu cietumsodu, bet 2020. gadā prezidents Tramps viņu apžēloja.
Pēc kļūšanas par ASV prezidentu Tramps par savu pirmo valsts sekretāru (ārlietu ministru) iecēla naftas milža “Exxon Mobil” šefu Reksu Tillersonu, kurš ilgus gadus darbojies Krievijā un saņēmis Draudzības ordeni no Putina. Savukārt par savu nacionālās drošības padomnieku Tramps iecēla Maiklu Flinnu, kurš bieži uzstājies Kremļa propagandas kanālā “Russia Today” un pat devies apmaksātā braucienā uz Maskavu.
Tramps un Putins uz pasauli raugās līdzīgi
Arī tagadējā Trampa administrācijā ir vairāki Krievijai draudzīgi personāži, piemēram, uzraudzību pār visiem ASV izlūkdienestiem uzņēmusies Talsi Gabarda, kas agrāk izplatījusi Krievijai labvēlīgus vēstījumus. Gabarda apgalvoja, ka Ukrainu nevajag uzņemt NATO, kā arī izplatīja nepatiesus apgalvojumus par ASV bioloģisko ieroču laboratorijām, kas it kā esot darbojušās Ukrainā.
Savukārt veselības ministra amatā Tramps iecēlis Robertu Kenediju junioru, kurš attaisnojis Krievijas iebrukumu Ukrainā un kritizējis tagadējo Ukrainas valdību. Viņš arī atkārtojis Krievijas propagandas apgalvojumus, ka ASV organizēja 2014. gada “valsts apvērsumu” Ukrainā un ukraiņi paši sākuši slepkavot krievus Doneckas un Luhanskas apgabalos.
Bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) priekšnieks Leons Paneta secina, ka rodas iespaids: Tramps vairāk uzticas Krievijas specdienestu, nevis ASV izlūkdienestu informācijai.
Par to varētu liecināt arī nesenie Trampa izteikumi, ka Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski atbalsta tikai 4% ukraiņu. Zelenskis pēc šiem izteikumiem secināja, ka Tramps acīmredzot dzīvo Krievijas izplatītās dezinformācijas telpā.
Pēc bijušā britu diplomāta Džona Formena domām, Trampam un Putinam ir līdzīgs skatījums uz pasauli. “Tas ir smagais ārpolitikas reālisms, konfliktu atrisināšana bez citu tautu ziņas, pārzīmējot karti ar Amerikas spēka palīdzību. Un arī Putins tā raugās uz pasauli,” laikrakstam “The Daily Telegraph” norāda Formens.
Kremlis cer, ka Tramps būs Krievijai “noderīgais idiots”
Trampa izteikumi par to, kā viņš grasās pakļaut ASV kontrolei Grenlandi, Panamas kanālu un pat kaimiņvalsti Kanādu, ļoti atgādina Putina apgalvojumus par Ukrainu, ar kuras neatkarību Kremļa saimnieks nekādi nevar samierināties.
Lai gan daļa komentētāju Trampu uzskata par Putina marioneti, ko Kremlim izdevies iebīdīt ASV politikas virsotnē, bijušais CIP direktors Maikls Heidens spriež, ka patiesība ir daudz prozaiskāka: Tramps ir Kremlim “noderīgais idiots”, kurš gatavs atbalstīt Maskavas intereses apmaiņā pret dažām lētām uzslavām.
Krievijā tirgoti suvenīri ar Putinu un Trampu Foto: AFP, MLADEN ANTONOV
Drīzumā ir gaidāma Trampa un Putina tikšanās, kurā viņi varētu spriest par to, kā izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā un turpmāk veidot ASV un Krievijas sadarbību.
Pieredzējušais čekists Putins noteikti cer, ka viņam izdosies aptīt ap pirkstu Trampu, lai gan mūsdienu pasaulē ASV ekonomiskā un militārā vara ir daudz lielāka nekā Krievijai.
“Putins būs sajūsmā, ka viņa sarunu partneris ir Tramps. Viņš ir narciss, viegls laupījums. Galvenais ir viņu slavēt. Viņš uz Putinu raugās no apakšas,” spriež amerikāņu žurnālists Kreigs Angers.
