ĪSUMĀ:
“Prezidents ir skaidri licis saprast, ka fokusējas uz mieru. Mums vajag, lai arī mūsu partneri būtu uzticīgi šim mērķim. Mēs iepauzējam un pārskatām mūsu palīdzību, lai nodrošinātu, ka tas veicina atrisinājumu,” īsā paziņojumā sacīja Baltā nama amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.
Ziņu aģentūra “Bloomberg”, atsaucoties uz ASV Aizsardzības ministrijas augsta ranga ierēdni, ziņoja, ka Tramps pavēlējis Pentagonam apturēt visu militāro palīdzību Ukrainai.
Pentagona ierēdnis sacīja, ka lēmums būs spēkā, līdz Tramps izlems, ka Kijiva “demonstrē apzinīgu uzticību mieram”.
Viņš pavēstīja, ka Tramps uzdevis aizsardzības ministram Pītam Hegsetam apturēt visas ASV militārās tehnikas piegādes, kas vēl nav nonākušas Ukrainā. Tas attiecas arī uz bruņojumu, kas tiek transportēts ar lidmašīnām un kuģiem vai atrodas tranzīta zonās Polijā.
Pārtraukums stājās spēkā nekavējoties un ietekmē simtiem miljonu dolāru vērtus ieročus, kas atrodas nosūtīšanas procesā uz Ukrainu, ziņoja laikraksts “New York Times”.
Kad Tramps 20. janvārī stājās prezidenta amatā, ASV budžetā vēl bija palikuši apmēram 3,8 miljardi dolāru neizlietotu līdzekļu militārai palīdzībai Ukrainai, kas bija piešķirti ar iepriekšējā prezidenta Džo Baidena pilnvarām.
Tramps pirmdien bija paziņojis, ka Vašingtona vairs ilgāk nesamierināsies ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska nostāju jautājumā par uguns pārtraukšanu karā ar Krieviju.
“Tas ir sliktākais, ko varēja paziņot Zelenskis, un Amerika ar to vairs nesamierināsies,” savā kārtējā ierakstā paša izveidotajā sociālās saziņas vietnē “Truth Social” norādīja Tramps, komentējot Ukrainas prezidenta izteikumus, ka līdz Krievijas uzsāktā kara beigām ir vēl tālu.
“Šis puisis, kamēr tam ir Amerikas atbalsts, nevēlas mieru,” piebilda Baltā nama saimnieks.
Vēlāk uz jautājumu, vai viņš var apstiprināt ziņas, ka apsver militārās palīdzības apturēšanu Ukrainai, Tramps atbildēja, ka “šobrīd pat nav par to runājis”.
“Ar to es domāju, paskatīsimies, kas notiks. Daudz kas notiek šobrīd, kad runājam,” piebilda ASV prezidents. Tramps precizēja, ka pēc atgriešanās Ovālajā kabinetā viņš var uzzināt, ka tikko sniegtā atbilde ir novecojusi.
ASV amatpersona: Sekas kaujas laukā būs nopietnas
ASV militārā palīdzība Ukrainai. 3 galvenie veidi:
Avots:BBC
CNN vēsta, ka saskaņā ar vairāku amatpersonu teikto Tramps un viņa padomnieki vēlas saņemt Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska apliecinājumu – iespējams, publiskas atvainošanās formā –, pirms turpināt darbu pie darījuma par minerāliem vai diskusijas par ārvalstu palīdzības turpināšanu.
Viena amatpersona teica, ka lēmums apturēt palīdzības sniegšanu ir daļa no spiediena stratēģijas uz Ukrainu.
CNN arī norāda, ka šis lēmums vēl vairāk sašķeļ Trampu ar ASV tradicionālajiem sabiedrotajiem Eiropā, piemēram, Lielbritāniju un Franciju, kas svētdien samitā Londonā skaidri pauda savu atbalstu Zelenskim.
Kāda amerikāņu amatpersona, kas pārzina šo jautājumu, CNN sacīja, ka paies zināms laiks – iespējams, vairākas dienas vai nedēļas –, līdz Ukrainas kaujas laukā būs jūtama šī lēmuma ietekme.
Taču, tiklīdz valsts pašreizējie krājumi sāks izsīkt, sekas būs nopietnas, pat ja citas valstis steigsies aizpildīt trūkstošos krājumus.
“Eiropa viena pati nevar aizpildīt šo spēju trūkumu,” sacīja amatpersona.
Kopš kara sākuma iepriekšējā ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ir paziņojusi par 74 atsevišķiem militārās palīdzības komplektiem, kas tika izņemti tieši no ASV noliktavām, ļaujot Ukrainai ātri saņemt svarīgo munīciju un piegādes. Lielākā no šīm pakotnēm bija gandrīz 3 miljardi ASV dolāru vērtībā, lai gan pārsvarā tās bija daudz mazākas, vēsta CNN.
“Ietekme būs liela. Es to sauktu par kropļojošu,” CNN sacīja Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra vecākais padomnieks Marks Kancians, kurš ir cieši sekojis līdzi kara gaitai.
Pētnieks lēsa, ka Ukraina izjutīs palīdzības pārtraukšanas ietekmi divu līdz četru mēnešu laikā, jo Eiropas valstu palīdzība pagaidām palīdz Kijivai turpināt cīņu.
“Tāpēc viņi nenokrīt no klints, bet, kad piegādes tiek samazinātas uz pusi, galu galā tas parādās frontes līnijās,” viņš sacīja. “Viņu frontes līnijas turpinās sarukt, un galu galā tās izjuks, un Ukrainai nāksies pieņemt nelabvēlīgu – pat katastrofālu – miera risinājumu.”
Tomēr viņš brīdināja, ka Trampa administrācijai ir vēl citi palīdzības veidi Ukrainai, kurus var apturēt vai atcelt pavisam, tostarp izlūkdatu apmaiņa un Ukrainas spēku apmācība. “Iespējams, ka ir izeja no šīs situācijas, taču Zelenskim tā būs ārkārtīgi pazemojoša,” viņš sacīja.
Republikāņu domas Kongresā dalās
Republikāņi Kongresā, kur partijai ir vairākums abās palātās, nav vienisprātis par palīdzības turpināšanu Ukrainai trīs gadus ilgušā kara ar Krieviju laikā, ziņo CNN.
Pirmdien Trampa sabiedrotais, senators Markveins Malins sacīja, ka, viņaprāt, ASV saistības pret Ukrainu sniedzas tikai “tik tālu”, sakot, ka “amerikāņu nodokļu maksātāji ir noguruši no šī kara finansēšanas, un tam nav redzams beigas”.
Savukārt senatore Sjūzena Kolinsa pirmdienas vakarā palīdzības apturēšanu nosodīja, apgalvojot, ka ASV ir jāturpina atbalstīt savu sabiedroto.
“Šis ir kritisks laiks Ukrainai. [..] Es nedomāju, ka mums vajadzētu apturēt mūsu centienus. Ukraiņi ir tie, kas lej asinis,” viņa sacīja.
Kolinsa atzina, ka Kongress, iespējams, nevarēs neko darīt, lai nodrošinātu, ka Ukraina turpina saņemt palīdzību no ASV.
“Diemžēl šo filmu mēs jau esam redzējuši, un es joprojām esmu pārliecināta, ka ne tikai Ukrainas, bet arī mūsu interesēs ir atbalstīt Ukrainu, jo Putins negrasās apstāties,” viņa teica.
Pārstāvju palātas ārlietu priekšsēdētājs republikānis Braiens Masts telekanālam CNN sacīja, ka viņš zina, ka Trampa administrācijai ir iespēja apturēt visu ASV militāro palīdzību Ukrainai.
“Es zināju, ka tā ir viena no iespējām,” Masts sacīja CNN. “Es domāju, ka cilvēki var pieņemt, ka šobrīd ar Ukrainu viss ir iespējams.”
Tikmēr valsts sekretārs Marko Rubio nāca klajā ar paziņojumu, reaģējot uz lēmumu apturēt militāro palīdzību Ukrainai, sakot, ka Tramps “šobrīd ir vienīgais līderis pasaulē, kuram pat ir izredzes panākt ilgstošu un noturīgu kara izbeigšanu Ukrainā”, vēsta britu raidsabiedrība BBC.
“Mēs vēlamies panākt, lai krievi sēstos pie sarunu galda. Mēs vēlamies noskaidrot, vai ir iespējams miers,” pauda Rubio.
Tomēr Vašingtona pilnībā nesarauj attiecības ar Kijivu, un prezidenta republikāņu kongresmenis Braiens Ficpatriks paziņojis, ka tuvākajā laikā tiks parakstīts asas diskusijas raisījušais līgums par derīgo izrakteņu ieguvi Ukrainā. Viņam par šo jautājumu esot bijusi laba saruna ar prezidenta Volodimira Zelenska pārstāvi.
Kongresa deputāte Mārdžerija Teilora-Grīna paziņoja, ka šādi Tramps vēlas panākt mieru Ukrainā un izbeigt tūkstošiem cilvēku nogalināšanu.
Kongresmene arī piebilda, ka viņa jau kopš kara sākuma ir balsojusi pret ASV bruņojuma sūtīšanu Ukrainai.
Bijušais ASV Nacionālās drošības padomes direktors Čārlzs Kupčans uzskata, ka Tramps cenšas piespiest Ukrainu sēsties pie sarunu galda ar Krieviju, lai varētu turpināt saņemt ASV militāro palīdzību.
Stīvens Paifers, kurš bija ASV vēstnieks Ukrainā prezidenta Bila Klintona laikā, uzskata, ka Trampa lēmums apturēt militāro palīdzību Ukrainai ir “ļoti nepareizs”, jo tas “kādā brīdī reāli ietekmēs situāciju frontē”.
Paifers nesaprot Trampa lēmumu, jo ASV prezidenta rīcībā esot daudzas sviras, ar kurām varētu ietekmēt Kremli, lai piespiestu izbeigt karu Ukrainā, piemēram, pastiprinot ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, vai konfiscējot iesaldētos Krievijas līdzekļus, kurus varētu nodot Ukrainai.
Paifers piebilda, ka Tramps līdz šim nav darījis neko, lai palielinātu spiedienu uz Krievijas vadītāju Vladimiru Putinu.
Bijušais ASV vēstnieks Krievijā Maikls Makfols uzskata, ka Trampa lēmums nenāks par labu Amerikas nacionālajām interesēm, bet nāks par labu Krievijas vadītāja Vladimira Putina interesēm.
Pazīstamais Kremļa kritiķis Bils Brauders sociālajā tīklā “X” rakstīja: “Sliktākais scenārijs ir piepildījies. Amerika pameta Ukrainu zem autobusa. Tagad ar Trampa un Putina rokām tiks nogalināti daudzi ukraiņi.”
Amerikāņu rakstnieks Patriks Tomlinsons ironizēja: “Patiesība ir tāda, ka gan Ukrainā, gan Amerikā ir iebrukusi Krievija, bet Amerika jau ir kritusi.”
Telefonintervija ar LTV korespondenti ASV Inu Strazdiņu 4min
Ukrainas parlaments pirms Trampa lēmuma vēl centās glābt attiecības
Ukrainas Augstākās Radas vadība, parlamenta frakcijas un deputātu grupas pirmdienas vakarā, vēl pirms Trampa lēmuma, kopīgajā paziņojumā Trampam, ASV un Amerikas tautai centās glābt attiecības ar ASV, paužot dziļu pateicību ASV un pašam Trampam par “konsekventu atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei, kā arī par Ukrainai sniegtajiem drošības palīdzības pasākumiem, kas palīdzēja stabilizēt situāciju frontē”.
“Amerikas Savienoto Valstu kā Ukrainas stratēģiskā partnera ieguldījumam ir bijusi izšķiroša nozīme, atbalstot mūsu valsti visgrūtākajos laikos tās vēsturē,” teikts paziņojumā.
Tajā arī pausta pārliecība, ka “ASV vadošā loma starptautiskajā arēnā ir nesaraujami saistīta ar brīvības un demokrātijas ideālu aizstāvību, starptautisko līgumu ievērošanu un uzticamību attiecībās ar sabiedrotajiem un draugiem”.
Paziņojumā arī pausts, ka Ukraina vairāk par visiem vēlas mieru un tic, ka Trampam un viņa miera uzturēšanas centieniem būs izšķiroša nozīme ātrā karadarbības pārtraukšanā un miera panākšanā Ukrainā, Eiropā un visā pasaulē, kā arī apsveikta Trampa iniciatīva uzsākt sarunu procesu, kura mērķis ir nodrošināt mieru.
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors
Māris Andžāns LTV “Rīta panorāmā” sprieda, ka situāciju gan tagad var glābt tikai Eiropas līderi, jo Trampam ir pilnīgi vienalga, ko domā Ukrainas parlaments.
KONTEKSTS:
Tramps mēģinājis uzsākt vienpusējas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par Maskavas uzsāktā kara izbeigšanu ar Ukrainu, pat nepieaicinot Kijivu un tās Eiropas sabiedrotos.
Par spīti paša izslavētajai sarunu vešanas mākai, Tramps pretrunā ar elementārākajiem diplomātijas likumiem, jau pirms jebkādu sarunu uzsākšanas Maskavai faktiski apsolījis izpildīt visas tās absurdās prasības.
ASV prezidenta un Ukrainas līdera tikšanās Vašingtonā piektdien aizritēja ļoti saspringtā gaisotnē, jo Tramps asi kritizēja Zelenski, apsūdzot viņu nepateicībā un centienos likt šķēršļus ASV mēģinājumiem izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā.
