Zelenskis pēc intensīvām sarunu dienām vairākās valstīs atgriezies Kijivā. Piedzīvotas neveiksmīgas sarunas Vašingtonā, kur publiskā un sakāpinātā izrādē ar Baltā nama saimnieku Donaldu Trampu un viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu lika Zelenskim pamest telpas. Pēc tam Londonā Ukrainas prezidentu sagaidīja krietni siltāk, gūts arī liels Eiropas atbalsts.
Līgums ir gatavs
Vairāku valstu vadītāji gan norādīja, ka Ukrainas un ASV prezidentu dialogam jāatjaunojas, lai normalizētu attiecības un neriskētu ar Amerikas atbalsta zušanu Ukrainai. Zelenskis norādījis, ka joprojām ir gatavs parakstīt retzemju izrakteņu līgumu.
“Līgums par minerāliem ir gatavs. Mēs esam ļoti konsekventi cilvēki. Bija vairāki varianti. Bet tagad ir gatava galīgā versija. Ministri to var parakstīt.
Kā prezidents es jau teicu, ka varam to izdarīt. Mēs neatkāpsimies, jo mūsu politika ir būt konsekventiem. Neskatoties uz to, kas notika iepriekš, mēs esam konstruktīvi, ja jau piekrītam to parakstīt. Es domāju, ka arī ASV būs gatavas parakstīt,” teica Zelenskis.
Ieguvums no samita Londonā ir arī vairāku Eiropas valstu apņemšanās sniegt Ukrainai drošības garantijas, to skaitā sūtīt miera uzturētājus, ja tiks noslēgts kāda veida miers vai pamiers ar Krieviju. Tāpat Eiropa sūtīs militāro palīdzību Ukrainai un pastiprinās ekonomisko spiedienu uz Krieviju.
“Tas, ko mēs redzam, ka Eiropas valstis patiešām cenšas palīdzēt ar drošības garantijām brīdim, kad noslēgs miera līgumu. Skaidrs, ka vēl nav vienošanās, nav pat pamiera. Bet mums jāgatavojas šim brīdim, tāpēc jābūt skaidram, ka Eiropas valstis vēlas palīdzēt ar drošības garantijām. Un samitā es redzēju daudzas šādas valstis, protams, galvenā iniciatīva nāk no Lielbritānijas un Francijas, bet citi arī izrādīja vēlmi palīdzēt,” vēsta NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.
Eiropai vairāk jāiegulda aizsardzībā
Taču, lai palīdzētu, vispirms jāstiprina pašiem sevi. Uz to sevišķi intensīvi norāda Ziemeļvalstis, kas no iekšzemes kopprodukta savai aizsardzībai tērē vairāk nekā valstis vairāk uz dienvidiem vai rietumiem.
“Tagad ir ārkārtīgi svarīgi palielināt ieguldījumus aizsardzībā uz ilgu laiku. Eiropas Savienības drošībai, kā arī ģeopolitiskajai situācijai, kurā pašlaik dzīvojam, ir nepieciešams gatavoties uz ļaunāko,” atzina Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Tikmēr Ukraina jau tagad piedzīvo ļaunāko. Agresors Krievija turpina uzlidojumus pilsētām. Aizvadītajā naktī cietusi Harkiva, kur dronu uzbrukumā pamatīgi bojāta dzīvojamā ēka. Ievainoti astoņi cilvēki, viņu vidū septiņgadīgs bērns. Kamēr Kremlis liekulīgi runā par gatavību miera sarunām, Krievijas droni turpina iznīcināt Ukrainas pilsētas un ukraiņu cilvēkus.
