ASV ārvalstu palīdzības programmas sasniedza medijus aptuveni 30 pasaules valstīs, tajā skaitā arī Eiropas Savienībā. Skaidrs, ka straujā finansējuma apturēšana ir graujošākas sekas radījusi tur, kur mediju brīvība ir vistrauslākā, kā arī tur, kur ir smaga situācija kara dēļ, kā tas ir Ukrainā, tomēr riski pastāv arī citviet.
Starptautiskās organizācijas “Reportieri bez robežām” Eiropas Savienības un Balkānu valstu nodaļas vadītājs Pavols Salai (Pavol Szalai) norāda – īstermiņā ASV varbūt ietaupīs naudu federālajā budžetā, bet ilgtermiņā šis lēmums iedragās žurnālistu cīņu ar korupciju un galu galā arī demokrātiju.
Starptautiskās organizācijas “Reportieri bez robežām” Eiropas Savienības un Balkānu valstu nodaļas vadītājs Pavols Salai Foto: “Reportieri bez robežām”
Viņu uz sarunu aicināja Latvijas Radio žurnāliste Māra Jansone.
Pavols Salai: ASV ārvalstu palīdzība bija ļoti svarīgs atbalsts medijiem visā pasaulē. Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju 2023. gadā no šiem fondiem ir finansētas mācības un sniegts atbalsts 6000 žurnālistiem, 700 ziņu dienestiem, ir atbalstītas gandrīz 300 nevalstiskās organizācijas, kas darbojas, lai stiprinātu neatkarīgos medijus.
Mēs redzam, ka ļoti bieži šis atbalsts bija sniegts medijiem, kas nodarbojas ar pētniecisko žurnālistiku un atklāj korupciju. Tie ir mediji Balkānos, Centrālajā Eiropā, arī Ukrainā. Pastāv risks, ka līdz ar ASV palīdzības fonda slēgšanu nāksies slēgt trešdaļu Ukrainas mediju. Trīs no četriem Ukrainas medijiem finansējums nāca no amerikāņu grantiem.
Tā kā šī lēmuma ietekme ir milzīga. Tā nāks un jau nāk par labu diktatoriem. Kamēr šī ļoti svarīgā palīdzība neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem ir apturēta, Krievijas iestādes, arī Ungārijas un Slovākijas valdības, politiskās partijas Centrāleiropā un Balkānos pieprasa izveidot sarakstus ar plašsaziņas līdzekļiem, kas gūst labumu no ASV palīdzības fonda, lai tos varētu labāk apkarot, uzbrukt tiem, diskreditēt tos un galu galā slēgt. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns skaidri pateica, ka šie plašsaziņas līdzekļi ir jāslēdz. Tātad tas ir reāls apdraudējums.
Korupcijas atklāšana tiesiskuma, demokrātijas jomā ir jebkura demokrātiska politiķa interesēs, tāpat arī to uzņēmumu interesēs, kuri ir ieguldījuši ārvalstīs, tostarp amerikāņu uzņēmumu interesēs. Tāpēc šis lēmums ir patiešām absurds. Varbūt tas kalpo īstermiņa interesēm un, protams, tas atbilst Donalda Trampa populismam, taču ilgtermiņā tas kaitēs demokrātijai kopumā un, iespējams, radīs negatīvas sekas ekonomikā.
Māra Jansone: Jūs jau pieminējāt situāciju Ukrainā, to, ka ir daļa mediju, kam pastāv risks tikt slēgtiem naudas trūkuma dēļ. Vai pastāv risks, ka tos var mēģināt pārņemt ar Krievijas naudas palīdzību?
Ilgtermiņā ir risks, ka medijus Ukrainā, kā arī citviet Austrumeiropā sagrābj Krievijas oligarhi. Bet es nedomāju, ka šobrīd šie žurnālisti, kas tur strādā un dara lielisku darbu, ka viņi spētu sākt strādāt citādāk.
Risks ir tāds, ka virsroku var gūt Krievijas propaganda. Tā jau ir klātesoša okupētajās teritorijās Ukrainā, varbūt nedaudz arī citur Ukrainā, bet noteikti tā ir izplatīta Centrālajā Eiropā, Balkānos. Tādi plašsaziņas līdzekļi kā “RT” (bijušais “Russia Today”), kas ir tīrākais Kremļa kūrētais propagandas kanāls – tas jau svin, viņiem tā ir liela diena, viņi ir iedrošināti paplašināt savu darbību.
Mūsu organizācija ir pētījusi propagandas tehnikas, un mēs esam stāstījuši par “RT” aktivitātēm Balkānos, un tās arvien paplašinās. Tas ir informācijas karš. Mēs redzam, kā neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi, kas cīnās pret korupciju, tiek novājināti un kaut kādā mērā izstājas no publiskās telpas, un šo tukšo telpu riskē ieņemt Krievijas propaganda.
Vai ASV atbalsta fondi spēja sasniegt plašsaziņas līdzekļus Krievijā un Ukrainā, kas tur fiziski atrodas, vai šobrīd jau tikai tos, kas ir aizgājuši prom no Krievijas un nobāzējušies kaut kur Eiropā?
Jā, lielākoties tie ir trimdas mediji, jo Krievijā saņemt ārvalstu finansējumu ir nelikumīgi un žurnālisti riskē ar ieslodzījumu, ja saņems ārvalstu atbalstu. Tā kā tie ir trimdas plašsaziņas līdzekļi, kuros darbojas žurnālisti no Krievijas un Baltkrievijas un kas tagad Eiropā ir eksistenciāli apdraudēti, lai arī ir vienīgie, kas nodrošina uzticamu informāciju Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem un citiem.
Mūsu organizācija atbalsta šos trimdas plašsaziņas medijus, mums ir izveidota satelītkanālu pakete šiem trimdas medijiem, un tos var redzēt Krievijā un okupētajās Ukrainas teritorijās. Un tie tagad ir ļoti apdraudēti.
“Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” birojs Prāgā. Trampa līdzgaitnieks Īlons Masks aicinājis slēgt no ASV budžeta finansētos medijus Foto: EPA, MARTIN DIVISEK
“Radio Brīvā Eiropa”, ļoti slavena un sena raidstacija, tāpat TV kanāls “Current Time” – tagad tie arī skaidri nezina, kā darbosies tālāk. Bet tas ir ļoti svarīgs informācijas avots krieviem, kuri dzīvo Eiropā un no kuriem daudzi ir pievērsušies Krievijas propagandai.
Tieši tā. Es nupat atgriezos no Prāgas, kur mēs apmeklējām “Radio Brīvā Eiropa” un satikām dažus trimdas žurnālistus. Viņi veic izcilu darbu, nodrošinot neatkarīgu informāciju tur, kur bez viņiem būtu gandrīz vai informatīvais tuksnesis.
Un ir svarīgi, ka viņi raida ne tikai postpadomju teritorijās, bet arī, piemēram, Pakistānā, Irānā, citur, kur vārda brīvības līmenis ir izteikti zems, bet tās ir vietas, kur Krievijas propaganda cenšas izplatīties. Tas ir ļoti skumji, ka ar vienu Īlona Maska tvītu mēs saskaramies ar eksistenciāliem draudiem tik nozīmīgai institūcijai kā “Radio Brīvā Eiropa”. Es ceru, ka tie nepiepildīsies.
Yes, shut them down.
1. Europe is free now (not counting stifling bureaucracy). Hello??
2. Nobody listens to them anymore.
3. It’s just radical left crazy people talking to themselves while torching $1B/year of US taxpayer money. https://t.co/PnmN4erD91 — Elon Musk (@elonmusk) February 9, 2025
Un mēs arī aicinām ASV amatpersonas nenodot valstu valdībām informāciju par to, kuri mediji ir saņēmuši ASV ārvalstu atbalstu, jo tas šos medijus padara par vieglu mērķi, kā tas ir bijis Ungārijā un kā tas ir bijis Krievijā.
Mēs arī aicinām starptautiskos donorus, Eiropas Savienību ieskaitot, iesaistīties un kompensēt finansējuma zaudējumu.
Vai jums ir dati par medijiem, kuri varētu tikt slēgti šī lēmuma dēļ?
Šķiet, ka šis lēmums ir ietekmējis vairāk nekā 100 medijus visā pasaulē. Ir grūti pateikt, cik daudziem tas ir drauds viņu eksistencei, bet mēs jau redzam piemērus tādās valstīs kā Moldova, kur izmeklējošās žurnālistikas izdevums “Ziarul Garda” vienas nakts laikā zaudēja lielāko daļu finansējuma, ir arī citi mediji, kas ir zaudējuši daļu finansējumu izmeklējošajai žurnālistikai.
Katrā ziņā var sacīt, ka tas ir eksistenciāls drauds Ukrainas medijiem, drauds trimdas plašsaziņas līdzekļiem visā Eiropā, tāpat izmeklējošajai žurnālistikai Balkānos. Mēs joprojām apkopojam informāciju, lai aptvertu postījumu pakāpi.
Vai šiem medijiem iespējams atrast alternatīvus finansējuma avotus? Vai Eiropa spēs kompensēt to, ko izdarījis Tramps?
Par spīti visām negatīvajām sekām, mums vajadzētu šo visu uzlūkot kā iespēju, jo mediju atkarība no ASV atbalsta var raisīt jautājumus, mēs redzam, cik bīstama tā var būt noteiktiem medijiem. Tādēļ mums Eiropā ir jāizveido labāka mediju atbalsta sistēma.
Mūsu organizācija jau gadiem ilgi aicina Eiropu stingrāk atbalstīt neatkarīgo žurnālistiku, ne tikai pārrobežu žurnālistiku, kā tas vairāk vai mazāk ir šobrīd. Mēs arī cenšamies kāpināt sabiedrības apziņu par nepieciešamību iesaistīties ar ziedojumiem, un mēs redzam tam labus piemērus.
Ukrainā “The Kyiv Independent” uzsāka līdzekļu vākšanas kampaņu, lai atbalstītu trīs neatkarīgos medijus Sumi, Harkivas un Mikolajivas reģionos, un vienas nedēļas laikā tika savākti 66 tūkstoši dolāru. Tādējādi mēs redzam, ka sabiedrībā ir interese par žurnālistiku. Tāpat ir arī privātie ziedotāji, ir institūcijas, kas ziedo, un viņus nepieciešams mobilizēt, cik ātri vien iespējams.
