ĪSUMĀ:
Iespējams pamiers gaisa kaujām
Pamiers, visticamāk, neattieksies uz sauszemi, jo frontes līnija ir pārāk gara, tāpēc būtu grūti pārbaudīt, vai tiek ievērots uguns pārtraukšanas režīms. Uz to norādīja Makrons.
Francijas prezidents sniedza interviju tūlīt pēc svētdien, 2. martā, Londonā notikušā Eiropas līderu samita, ko rīkoja Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers.
Sākotnēji tika ziņots, ka Francija pamiera priekšlikumu piedāvā kopā ar Lielbritāniju, taču vēlāk Lielbritānijas amatpersonas pavēstīja, ka pašlaik nekāda vienošanās vēl nav panākta. Lielbritānijas bruņoto spēku ministrs Lūks Polards norāda, ka Lielbritānija, Francija un citi sabiedrotie apspriež dažādas idejas, bet pagaidām konkrēti lēmumi vēl nav pieņemti.
Svētdien samita laikā Eiropas valstu līderi vienojās kopā ar Ukrainu izstrādāt miera plānu, ko pēc tam nodotu izskatīšanai Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). Pēc miera līguma noslēgšanas atsevišķas Eiropas valstis būtu gatavas nosūtīt savus karavīrus uz Ukrainu, lai nodrošinātu miera ievērošanu. Makrons sarunā ar “Le Figaro” uzsvēra, ka vēl gan ir pāragri runāt par Eiropas karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu.
Francijas prezidents arī sacīja, ka viņa valstij un citām Eiropas valstīm būtu jāpalielina savi izdevumi aizsardzībai vismaz līdz 3%–3,5% no iekšzemes kopprodukta, ņemot vērā, ka Eiropa vairs nevar pilnībā paļauties uz ASV aizsardzību, bet Krievija turpina tērēt milzīgu sava budžeta daļu militāro vajadzību apmierināšanai. Makrons piebilda, ka Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu radošāk pieiet jautājumam par finansējuma piešķiršanu aizsardzības vajadzībām.
Lielbritānija un Francija ir gatavas nosūtīt savus karavīrus miera uzraudzīšanai Ukrainā, bet NATO ģenerālsekretārs Marks Rute paziņoja, ka koalīcijai vēlas pievienoties vēl vairākas valstis.
Pētnieks atzinīgi vērtē Eiropas pamošanos
Ārpolitikas eksperts, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” atzinīgi vērtēja to, ka Eiropa mēģina pārņemt inicatīvu situācijā, kur ASV runā ar Krieviju par mieru Ukrainā.
“Labi, ka nāk ar citu plānu. Noteikti labāku,” komentēja Andžāns. Pēc viņa teiktā, Eiropa ir pamodusies, tagad gaidāmi tālāki soļi.
Pētnieks arī sacīja, ka Eiropai ir jānāk klajā ar domām, kā rīkoties, lai neizskatītos, ka tā mieru negrib. Tas esot nozīmīgi arī ASV prezidenta Donalda Trampa acīs.
10min
Arī ASV politikas pētnieks Mārtiņš Hiršs uzteica Eiropas iniciatīvu, norādot, ka ASV pieeja miera sarunu risināšanā ir izgāzusies.
Jāpalielina ieguldījumi aizsardzībā un jāstiprina Ukraina
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pēc Londonas sanāksmes uzsvēra, ka ES ir būtiski jāpalielina ieguldījumi savā drošībā un aizsardzībā. Leiena solīja, ka 6. martā paredzētajā ES dalībvalstu vadītāju ārkārtas sanāksmē Briselē viņa nāks klajā ar savu piedāvājumu. Leiena atklāja, ka viņas plāns balstīsies uz trim pīlāriem – ES fiskālo ierobežojumu atvieglošanu, lai nodrošinātu lielāku publisko finansējumu, ES kopīgo līdzekļu mobilizēšanu un Eiropas Investīciju bankas lomas palielināšanu.
EK vadītāja arī uzsvēra, ka ES ir jānodrošina viss, lai pastiprinātu Ukrainas pozīcijas frontē un palielinātu ekonomisko spiedienu uz Krieviju, tādējādi nodrošinot Kijivai lielāku svaru potenciālajās miera sarunās ar Maskavu.
Savukārt Polijas premjers Donalds Tusks pēc sanāksmes atzina, ka Eiropas valstu vidū nav vienprātības par iesaldēto Krievijas aktīvu nodošanu Ukrainai. Rietumvalstu bankās ir iesaldēti Krievijas aktīvi 300 miljardu dolāru vērtībā, taču Ukraina līdz šim ir saņēmusi tikai aizdevumus, ko sedz no Krievijas iesaldēto līdzekļu peļņas.
Tusks uzskata, ka Eiropai būtu jāvienojas par iesaldēto Krievijas līdzekļu piešķiršanu Ukrainas aizsardzībai un atjaunošanai.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, apkopojot savas domas pēc samita, sacīja, ka Eiropas sabiedrotie ir vienoti savā vēlmē turpināt sniegt militāro un finansiālo palīdzību Ukrainai, lai nodrošinātu ilgstošu mieru Ukrainā un Eiropā. Zelenskis arī uzsvēra, ka miera centieni nebūs iespējami bez ASV līdzdalības.
Zelenskis paziņoja, ka viņš no sabiedrotajiem Eiropā ir saņēmis skaidru atbalstu centieniem izbeigt karu un panākt taisnīgu un ilgstošu mieru.
“Tiks īstenota diplomātija, lai panāktu mieru. Un lai mēs visi – Ukraina, visa Eiropa un obligāti Amerika – būtu kopā. Mums ir vajadzīgs miers, nevis nebeidzams karš. Un tāpēc mēs uzsveram, ka drošības garantijas ir šī mērķa atslēga. Tuvākajā nākotnē mēs visi Eiropā formulēsim mūsu kopējās pozīcijas – uzdevumus, kas mums ir jāsasniedz, un jautājumi, kuros mēs nevaram piekāpties. Šīs pozīcijas tiks iesniegtas mūsu partneriem Amerikas Savienotajās Valstīs. Spēcīgs un ilgstošs miers un taisnīga vienošanās par kara izbeigšanu patiešām ir mūsu kopīga prioritāte,” sacīja Zelenskis.
Intervijā britu žurnālistiem Zelenskis paziņoja, ka viņš ir gatavs parakstīt vienošanos ar ASV par Ukrainas derīgo izrakteņu ieguvi.
Taču Ukrainas līderis negrasās atvainoties Trampam par piektdien Baltajā namā notikušo publisko strīdu starp abiem līderiem,
neraugoties uz Trampa administrācijas amatpersonu paziņojumiem, ka Zelenskim tas ir jādara.
ASV vēlas runāt ar Krieviju
Nedēļas nogalē Trampa administrācijas pārstāvji pieprasīja Zelenskim publiski atvainoties par notikušo Baltajā namā, lai gan tieši Tramps un viņa viceprezidents Džeimss Deivids Venss bija tie, kuri centās pazemot Ukrainas līderi.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio svētdien vienā no intervijām medijiem sacīja, ka viņš kopš piektdienas nav sazinājies ar Ukrainas kolēģiem. Rubio atkārtoja Trampa teikto, ka ASV būs gatavas atkal runāt ar Ukrainu, kad tā būs gatava mieram. Viņš arī uzsvēra, ka ir jārunā ar Krieviju, lai mēģinātu izbeigt karu, nevis turpinātu to vēl trīs vai četrus gadus.
Savukārt Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Maiks Volcs intervijā telekanālam CNN norādīja, ka Ukrainai būs jāatzīst teritoriālie zaudējumi apmaiņā pret drošības garantijām. Uz jautājumu, kas šīs garantijas sniegs, Volcs atbildēja, ka tas būs jādara Eiropai. Viņš atkārtoja, ka ASV kategoriski iebilst pret Ukrainas uzņemšanu NATO.
KONTEKSTS:
Svētdien, 2. martā, Londonā pēc britu premjera Kīra Stārmera uzaicinājuma pulcējās Eiropas līderi, lai apspriestu tālākos soļus Ukrainas un drošības jautājumos.
Baltijas valstu līderi uz samitu netika aicināti, un tas izraisījis sašutumu šo valstu vidū. Tā vietā Stārmers pirms samita ar šo valstu līderiem sazinājās attālināti.
Stārmers paziņojis, ka Lielbritānija, Francija un Ukraina izstrādās plānu kara izbeigšanai un miera nodrošināšanai Ukrainā. Pēc tam šo plānu paredzēts apspriest ar ASV.
Samits Lielbritānijā sekoja saspringtajām Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un ASV prezidenta Donalda Trampa sarunām ASV Baltajā namā. Tramps asi kritizēja Zelenski, apsūdzot viņu nepateicībā un centienos likt šķēršļus ASV mēģinājumiem izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā.
Bija paredzēts, ka tikšanās laikā ASV un Ukrainas līderi parakstīs vienošanos par Ukrainas derīgo izrakteņu ieguvi. Sarunu noslēgumā plānotā preses konference tika atcelta un līgums netika parakstīts.
