Apjomīgākā kontrabanda Latvijā ir cigaretes – pērn atklāti 23 miljoni šo tabakas izstrādājumu, kas ir par 10 miljoniem vairāk nekā 2023. gadā. Visbiežāk tās nelegāli mēģina ievest pa dzelzceļu no Baltkrievijas, un Indras muitas kontroles punktā tās atklāj visaktīvāk.
“Attīstot mūsu riska analīzi – gan attēlu analīzi, gan kravas transportlīdzekļu plūsmu pāri robežai –, salīdzinām, kādi viņi izbraukuši, kādi viņi iebrauc,” par pārbaudēm stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine.
Kontrabandas apjomi, kas pieaug, un arī ģeopolitiskā situācija Latgales muitas kontroles punktos rada šaubas par spēju vēl vairāk atklāt nelegāli ievestās kravas. Viena no lielākajām problēmām ir tas, ka muitas darbiniekiem jāiegulda ilgs fizisks darbs – jākāpj vagonos, jāmeklē. Trūkst sakārtotas infrastruktūras.
“Mēs konstatējam slēpņus, kas izveidoti, gan transportlīdzekļu piekabju griestos, gan sienās, gan sānu stiprinājumos, sānu sienās,” skaidroja Kārkliņa-Ādmine.
Liels akcents uz robežas tiek likts uz kinologu apmācītiem suņiem, kur 40% ir tieši tabakas izstrādājumu specializācijā, taču kontrabandisti vērtē arī viņu darbu.
“Analizē, kādi suņi, kā viņi meklē, kā apzīmē, kā suņus sauc. Mēs saskaramies ar profesionāliem pārkāpējiem jeb robežas šķērsotājiem, kuriem ir pietiekoši daudz informācijas par mūsu suņu darba specifiku,”
pastāstīja VID Muitas pārvaldes Kinoloģijas daļas vecākais eksperts Valdis Bikovskis.
Muitā akūti jūtams cilvēkresursu trūkums. Jauniešus un arī cilvēkus brieduma gados strādāt muitā demotivē zemās algas, lielā atbildība un darba grūtības pakāpe.
“Nav nemaz tik vienkārši atklāt, pat ja arī suns parāda, ka tur kaut kur ir cigaretes. Tu skaties uz transportlīdzekļu grīdu, tur pat bez īpašas urbšanas, laušanas vai kaut kādas meklēšanas nevar ieraudzīt slēpni,” stāstīja Kārkliņa-Ādmine.
Visvairāk kontrabandas konstatēts tieši Daugavpilī, Rēzeknē un Salaspilī. Atbildīgās iestādes zina par muitas problēmām, un tiek solīts, ka tās mēģinās risināt.
