Viņš paskaidroja, ka NBS komandieris valdībā un Nacionālās drošības padomē ir iezīmējis to, kādam vajadzētu būt NBS skaitliskajam sastāvam. To vidū ir gan Zemessardze, gan rezerves karavīri, gan profesionālā dienesta, gan Valsts aizsardzības dienesta (VAD) karavīri.
“No aptuveni 20 000 jāsasniedz tuvākajos gados 31 000, varbūt pat perspektīvā jāiet uz teju dubultošanu – 38 000. Sākam ar to pirmo soli – no 20 000 uz 31 000; attiecīgi attīstoties aizsardzības spējām, nevar izslēgt tālāku kāpinājumu,” sacīja prezidents.
Rinkēvičs sacīja, ka, palielinot aizsardzības budžetu, Latvija varēs iepirkt vairāk bruņojuma, bet vajadzīgs arī palielināt NBS skaitlisko sastāvu, jo kādam ar šo ekipējumu un bruņojumu ir jāoperē.
Prezidents norādīja, ka skaita palielināšanai jābūt pakāpeniskai, nav iespējama masveida iesaukšana. Viņš skaidroja, ka tas ir jautājums par infrastruktūru un instruktoriem. Par abu palielināšanu NBS jau rūpējas, tomēr pašlaik nebūtu iespējams masveidā izguldīt un apmācīt karavīrus. Viņš norādīja, ka mērķis nav kvantitāte.
“Tas ir jādara, lai ir nevis vienkārši skaits, bet kvalitatīvi sagatavoti karavīri,” sacīja prezidents.
NBS pērn publiskotais attīstības plāns 2025.–2036. gadam turpmāko 12 gadu laikā paredz miera laika struktūru palielināt līdz 31 000 karavīru. To paredzēts komplektēt ar 4000 VAD karavīriem, kuri dienestu veic 11 mēnešu ilgumā, 8000 profesionālā dienesta karavīriem, 12 000 zemessargiem un 7000 augstas gatavības rezerves karavīriem, kas ikgadēji tiek iesaukti uz mācībām, lai uzturētu iemaņas un kaujas gatavību.
Prezidents un premjerministre Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) preses konferencē skaidroja, ka NBS jau esošo plānu mēģinās sasniegt ātrāk.
Tuvākajos gados Latvijas bruņotajiem spēkiem jāaug lielākiem 2min
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc šā gada pirmās tikšanās ar premjerministri paziņoja, ka nākamo gadu perspektīvā būs jāpalielina izdevumi aizsardzībai līdz 4% no IKP.
Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps izteicies, ka NATO dalībvalstīm aizsardzības tēriņus vajadzētu palielināt līdz 5% no IKP.
Lietuvas Valsts aizsardzības padome jau lēmusi 2026.–2030. gadā aizsardzībai atvēlēt 5–6% no IKP.
Aizsardzībai Latvijā 2025. gadā atvēlēts lielākais finansējums Latvijas vēsturē – vairāk nekā 1,5 miljardi eiro jeb 3,45% no iekšzemes kopprodukta.
Pašlaik 2026. gadā aizsardzībai paredzēts veltīt vairāk nekā 1,7 miljardus eiro (3,73% no IKP), 2027. gadā – 1,8 miljardus eiro (3,69%), bet 2028. gadā – 1,6 miljardus eiro (3,15%).
Februāra vidū valdība apņēmās no nākamā gada aizsardzībai atvēlēt vismaz 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tālākajos gados šiem izdevumiem tērēt 5% no IKP. Premjerministre Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) neizslēdz iespēju aizsardzības tēriņus līdz 4% no IKP sasniegt jau šogad.
