Aisbergs, kura platība ir divas reizes lielāka nekā Lielbritānijas galvaspilsēta Londona, īsi pēc izveidošanās jau uzsēdās uz sēkļa pie Antarktīdas krastiem, bet pēc vairākiem gadiem nokļuva lielā ūdens virpulī.
Zinātnieki tam velta īpašu uzmanību arī ietekmes uz vidi dēļ. Ledus kūstot izdala ūdenī barības vielas, kas veicina fitoplanktona augšanu. Tas savukārt kalpo par barību daudzām lielākām dzīvām būtnēm. Tomēr aisberga sadursme ar sauszemi var apdraudēt biotopus, kā arī jūras dzīvnieku un putnu dzīvotnes.
Zinātnieki mierina, ka šis aisbergs lēnām kusīs un, visticamāk, neapdraudēs netālu esošo salu. Ledus lauka veidošanās nav arī saistīta ar klimata izmaiņām, un tā “ceļojums” ir dabiskā cikla daļa. Taču pēdējos gados aisbergu skaits palielinās, un tie var mainīt ūdens sastāvu, kā arī veicināt okeāna līmeņa paaugstināšanos.
