ĪSUMĀ:
Ratklifs apstiprināja, ka ir iesaldēta arī izlūkdatu apmaiņa, Ukrainai aizvien cenšoties atvairīt Krievijas zvērīgos uzbrukumus.
“Prezidentam Trampam bija reāls jautājums par to, vai prezidents Zelenskis ir apņēmības pilns panākt mieru,” Ratklifs sacīja “Fox News”.
CIP direktors arī sacīja, ka šis pārtraukums “militārajā un izlūkošanas frontē” ir īslaicīgs un ASV nākotnē atkal “strādās plecu pie pleca kopā ar Ukrainu”.
Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Melbārde (“Jaunā Vienotība”) Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” norādīja, ka izlūkošanas informācijas sniegšanas apturēšanu Ukrainai var uzskatīt par daļu no ASV taktikas. Viņa atzina, ka šī informācija ir “svaigi iegūta” un par to trūkst detaļu.
“Tāpēc no Ārlietu ministrijas skatupunkta to vērtējam kā daļu no taktikas, no kopējās pieejas, ka tiek apturēta ASV militārā palīdzība Ukrainai,” sacīja Melbārde.
Arī ASV nacionālās drošības padomnieks Maiks Volcs apliecinājis, ka palīdzību Ukrainai varētu atjaunot, ja notiks miera sarunas un sekos pasākumi uzticības stiprināšanai.
“Manuprāt, ja varēsim nostiprināt šīs sarunas un virzīties uz priekšu, ka arī piedāvāt dažādus uzticības veicināšanas pasākumus, tad prezidents rūpīgi apsvērs šīs pauzes atcelšanu,” intervijā telekanālā “Fox News” paziņoja Volcs.
Tramps otrdien sacīja, ka Zelenskis viņam teicis, ka Kijiva ir gatava sarunām ar Maskavu, kā arī parakstīt vienošanos ar ASV par derīgajiem izrakteņiem. Viņaprāt, arī noticis progress Vašingtonas un Kijivas komunikācijā pēc piektdien notikušās saķeršanās ASV Ovālajā kabinetā.
Zelenskis iepriekš sociālajos tīklos rakstīja, ka notikušo nožēlo un situāciju vēlas labot. Vēlāk otrdien savā uzrunā ASV Kongresā Tramps skaļi nolasīja Zelenska vēstuli.
“Šodien saņēmu svarīgu vēstuli no Ukrainas prezidenta Zelenska. Vēstulē rakstīts, ka Ukraina ir gatava sēsties pie sarunu galda pēc iespējas ātrāk, lai tuvinātos noturīgam mieram. Neviens nevēlas mieru vairāk nekā ukraiņi – tā viņš teica,” Zelenska rakstīto citēja Tramps. “Viņš turpina, ka “mana komanda un es esam gatavi strādāt zem prezidenta Trampa stingrās vadības, lai gūtu stabilu mieru. Mēs novērtējam, cik daudz Amerika darījusi, lai palīdzētu Ukrainai saglabāt tās suverenitāti un neatkarību”.”
Tramps norādīja, ka Zelenskis vēstulē paudis arī gatavību parakstīt minerālu un drošības līgumu pēc iespējas ātrāk. Baltā nama saimnieks norādīja, ka nesen viņa administrācija runājusi ar Krieviju, kas devusi signālus par miera sarunām, bet nav skaidrs, kad šādas sarunas notikušas.
Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks un ASV nacionālās drošības padomnieks Maiks Volcs trešdien telefonsarunā vienojušies par abu valstu delegāciju tikšanos tuvākajā laikā.
“Bija telefonsaruna ar ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieku Maiku Volcu. Apspriedām turpmākos soļus ceļā uz taisnīgu un ilgtermiņa mieru,” pavēstīja Jermaks.
Pēc viņa teiktā, viņi arī apmainījās viedokļiem par drošības jautājumiem un pozīciju saskaņošanu Ukrainas un ASV divpusējo attiecību ietvaros.
“Vienojāmies par mūsu komandu tikšanos tuvākajā laikā, lai turpinātu šo svarīgo darbu,” pavēstīja Jermaks.
Savukārt Ukrainas kara eksperts un politologs Jevhens Magda sarunā ar LTV norādīja, ka ir skeptisks par Ukrainas iespējām kaut ko ietekmēt pamiera sarunās, kamēr noteikumus diktēs Tramps kopā ar Krievijas vadoni Vladimiru Putinu.
“Domāju, ka iestāsies brīdis, kad Tramps būs vīlies Putinā. Kad viņš sapratīs, ka Putins cenšas viņu regulēt, nevis sajūsminās par viņu,” prognozēja Magda.
“Un tā Trampam būtu ļoti nopietna vilšanās. Un tas, iespējams var novest pie kaut kādas apskaidrības. Man gribētos, lai tas notiek ātrāk,” viņš piebilda.
“Par attiecībām ar ASV – ziniet, kamēr mēs runājam, ir viena situācija un tad Tramps pamodīsies un būs pavisam savādāk. Tādēļ ir jāmaina attieksme un jāsaprot, ka viņi mums vairs nav sabiedrotie. Viņi grib mūs izmantot. Un tas ir lakmusa papīrs arī citām Eiropas valstīm un tai skaitā Baltijas valstīm arī,” brīdināja politologs.
KONTEKSTS:
20. janvārī ASV prezidenta amatā stājās republikāņu līderis Donalds Tramps, kurš novembrī uzvarēja prezidenta vēlēšanās.
78 gadus vecais Tramps atgriezies Baltā nama saimnieka postenī pēc četru gadu pārtraukuma, jo viņš jau bija ASV prezidents laikā no 2017. līdz 2021. gadam.
Tramps pēc stāšanās amatā pavēstīja, ka tagad esot sācies “zelta laikmets” ASV vēsturē un viņa valdība parūpēsies, lai amerikāņu intereses vienmēr būtu pirmajā vietā.
Viņš nekavējoties parakstīja virkni rīkojumu: par ASV izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas un ANO klimata vienošanās, par ārvalstu palīdzības iesaldēšanu, par stingrāku vēršanos pret nelegālo imigrāciju u.c.
Tramps arīdzan brīdinājis, ka ASV ievestās preces tiks apliktas ar lielākām nodevām.
Tramps arī paudis apņēmību panākt karadarbības izbeigšanu Ukrainā. Viņš licis noprast, ka ir gatavs runāt ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
