Rapa ieguvusi maģistra grādu Sociālantropoloģijā Rīgas Stradiņa universitātē un bakalaura grādu ekonomikā un biznesa vadībā Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga). Ministra biroja vadītājas līdzšinējā profesionālā darbība saistīta ar finanšu jomu – bijusi finanšu direktore, uzņēmuma izpilddirektore un finanšu analītiķe mazo un vidējo uzņēmumu sektorā, darbojusies vietējās un zviedru kredītkomitejās, aizstāvot klienta prasības.
Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs kā līdz šim būs Ģirts Dubkēvičs, kurš ir ieguvis profesionālo maģistra grādu finansēs Banku augstskolā un maģistra grādu biznesa vadībā Šveices Biznesa skolā (“Swiss Business School”). Dubkēvičs strādājis kā vecākais uzraudzības eksperts Latvijas Bankā, ir vairāku uzņēmumu īpašnieks, no kuriem lielākais darbojas loģistikas jomā. Gan uzņēmējdarbībā, gan biedrībās Dubkēvičs bijis cieši saistīts ar satiksmes nozari.
Līdzšinējā satiksmes ministra biroja vadītāja Ginta Veipa-Kopilova būs Švinkas padomniece juridiskajos jautājumos. Viņa ir ieguvusi Latvijas Universitātes maģistra grādu tiesību zinātnē un juristes kvalifikāciju. Līdz šim strādājusi vadošos amatos juridiskajā un iepirkumu jomā gan publiskajā, gan privātajā sektorā; 14. Saeimas sasaukumā pildījusi vecākās konsultantes pienākumus un piedalījusies likumprojektu izstrādē.
Satiksmes ministra birojā kā padomnieks stratēģiskās komunikācijas jautājumos izraudzīts Edgars Klētnieks, kurš ieguvis Kembridžas Universitātē bakalaura grādu dabaszinātnēs un maģistra grādu skaitļošanas ķīmijā. Līdz šim strādājis pētniecībā un vadošos amatos informācijas un komunikāciju tehnoloģijas nozarē, kā arī bijis aktīvs nevalstiskajā sektorā.
Savukārt Švinkas birojā kā ministra palīdze strādās Beatrise Dreiškina, kura jau bijusi satiksmes ministra palīdze, bet līdz tam strādājusi par Satiksmes ministrijas valsts sekretāra palīdzi.
KONTEKSTS:
Saeima ceturtdien, 6. martā, atbalstīja izmaiņas Evikas Siliņas (“Jaunā Vienotība”) vadītajā Ministru kabinetā. Satiksmes ministra amatā apstiprināja Ati Švinku (“Progresīvie”), izglītības un zinātnes ministra amatā – Daci Melbārdi (“Jaunā Vienotība”), bet labklājības ministra amatā – Reini Uzulnieku (Zaļo un Zemnieku savienība).
Vēsmas par pārmaiņām valdībā virmoja jau kopš pērnā rudens. Koalīcijas spēju sastrādāties vēl vairāk lika apšaubīt samocītais Latvijas Bankas prezidenta izvēles process. Tāpat koalīcijai ik pa laikam ir grūtības nodrošināt kvorumu Saeimā, ja tās deputāti slimo vai ir prombūtnē.
“Rail Baltica” projekta dēļ publiski visvairāk kritizēts līdz šim bija līdzšinējais satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”). Premjeres kritiku izpelnījās arī aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”).
21. februāra darbadienas noslēgumā premjere Siliņa lūdza atkāpties trīs ministrus – izglītības ministri Andu Čakšu (“Jaunā Vienotība”), satiksmes ministru Briškenu un labklājības ministru Uldi Auguli (Zaļo un Zemnieku savienība). Ministru atlaišanai koalīcijas piekrišana nebija nepieciešama.
Atlaistie ministri atgriezās Saeimā, Čakša kļuva par Budžeta komisijas vadītāju.
