ĪSUMĀ:
Uzulniekam atbalstu pauž arī opozīcija
Visi jaunie ministri līdz šim bija parlamentārie sekretāri: Švinka – Aizsardzības ministrijā, Melbārde – Ārlietu ministrijā, Uzulnieks – Labklājības ministrijā.
Uzticību Melbārdei izglītības ministres amatā izteica 54 deputāti, pret bija 35 deputāti. Par Melbārdi balsoja tikai koalīciju veidojošo partiju deputāti un trīs neatkarīgie deputāti – Igors Rajevs, Oļegs Burovs un Andrejs Ceļapīters.
Uzticību Uzulniekam labklājības ministra amatā izteica 72, pret bija 16 deputāti. Par Uzulnieku balsoja ne vien koalīcija, bet arī opozīcija – “Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība.
Savukārt uzticību Švinkam satiksmes ministra amatā pauda 52, pret bija 41 deputāts. Par Švinku balsoja tikai koalīcijas pārstāvji un divi neatkarīgie deputāti – Burovs un Rajevs.
Švinkam kļūstot par satiksmes ministru, viņa vietā Saeimas deputāta pagaidu mandātu saņems Latvijas Universitātes Asociētā profesore Līga Rasnača.
Jaunos ministrus deputāti sveica ar aplausiem.
Melbārdi un Uzulnieku amatos apstiprināja bez debatēm, bet pirms uzticības izteikšanas Švinkam Saeimas deputāti izmantoja izdevību kāpt tribīnē, lai runātu ne tik daudz kā par Švinkas piemērotību amatam, bet valdības darbu kopumā.
Saeimas sēde, kurā lemj par izglītības un zinātnes, satiksmes un labklājības ministru apstiprināšanu amatā. Foto: LETA, Zane BitereSaeimas sēde, kurā lemj par izglītības un zinātnes, satiksmes un labklājības ministru apstiprināšanu amatā. Foto: LETA, Zane BitereSaeimas sēde, kurā lemj par izglītības un zinātnes, satiksmes un labklājības ministru apstiprināšanu amatā. Foto: LETA, Zane BitereSaeimas sēde, kurā lemj par izglītības un zinātnes, satiksmes un labklājības ministru apstiprināšanu amatā. Foto: LETA, Zane BitereSaeimas sēde, kurā lemj par izglītības un zinātnes, satiksmes un labklājības ministru apstiprināšanu amatā. Foto: LETA, Zane BitereSaeimas sēde, kurā lemj par izglītības un zinātnes, satiksmes un labklājības ministru apstiprināšanu amatā. Foto: LETA, Zane BitereSaeimas sēde, kurā lemj par izglītības un zinātnes, satiksmes un labklājības ministru apstiprināšanu amatā. Foto: LETA, Zane BitereSaeimas sēde, kurā lemj par izglītības un zinātnes, satiksmes un labklājības ministru apstiprināšanu amatā. Foto: LETA, Zane BitereSaeimas sēde, kurā lemj par izglītības un zinātnes, satiksmes un labklājības ministru apstiprināšanu amatā. Foto: LETA, Zane BitereSaeimas sēde, kurā lemj par izglītības un zinātnes, satiksmes un labklājības ministru apstiprināšanu amatā. Foto: LETA, Zane Bitere
Opozīcija: Šis nebūs valdības “restarts”
“Vai var saukt šo visu procesu par restartu un izrāvienu? Vai no šī procesa kaut kas mainās? Mēs labi redzam, ka šis tā saucamais 4×4 [premjeres nosauktais izrāviena rīcības plāns] ir nolaidis riepas un iebuksējis, pat neizkustoties,” debatēs pauda opozicionārs Edgars Tavars (“Apvienotais saraksts”).
Tavars sacīja, ka šī “vingrinājuma” mērķis ir iegūt laiku, lai paliktu savos krēslos, īpaši premjera krēslā. “Vai ir atbildīgi par katru cenu to darīt? Vai ir atbildīgi stutēt valdību, kas strauji zaudē sabiedrības uzticību? Runa nav tikai par balsu skaitu vienam otram ministram, runa ir par plašu sabiedrības atbalstu,” akcentēja Tavars, kurš aicināja neatbalstīt vismaz Švinkas kandidatūru.
Tavars arī norādīja, ka šajā Saeimas sasaukumā esošajai koalīcijai ir alternatīva – tās pamatā būtu “nacionāli un atbildīgi politiski spēki”.
Arī “Apvienotā saraksta” deputāts Māris Sprindžuks apšaubīja, ka šis būs “valdības restarts”.
“Vai pārmaiņas, pārbīdot gleznas telpā, padarīs valdību spēcīgāku? Vai iesim kā nācija vienā virzienā?
Vai turpināsies “Vēzis, gulbis un līdaka” [Ivana Krilova fabula], kur katrs iet savā virzienā, spītīgi dara savas pareizās lietas, bet rati stāv uz vietas un sabiedrība neuzticas saviem priekšstāvjiem, un mēs turpinām zaudēt laiku,” pauda Sprindžuks.
“Tie paši vēži citās kulītēs,” par izmaiņām valdības sastāvā tēlaini izteicās deputāts.
Bet deputāts Ingmārs Līdaka (“Apvienotais saraksts”) valdību salīdzināja ar sporta veidu, kur “ar bagijiem 4×4 ar milzīgu uzrāvienu mēģina uzbraukt stāvā, stāvā kalnā. Braucējam ir milzums daudz adrenalīna, bet skatītājiem – milzīgs prieks par to, kā tas bagijs, smaili nesasniedzis, kūleņu kūleņiem ripo lejā. Es negribu skatīties šādu izrādi, bet nākas.”
Savukārt Edvards Smiltēns (“Apvienotais saraksts”) norādīja uz ļoti zemo sabiedrības uzticēšanās līmeni valdībai. Viņaprāt, valdība “karājas mata galā”, aicinot jaunos ministrus pastāstīt par savu rīcības plānu, kura šobrīd nav. Tas vēl vairāk radot neuzticību valdībai. “Vai valdība vispār apjēdz, ko grib darīt? Vai tai ir plāns?” vaicāja Smiltēns, norādot, ka vienīgā izeja būtu veidot plašu koalīciju.
“Šobrīd nav ne vārda, ar ko jaunie ministri būs labāki.”
Tikmēr opozicionārs Ainārs Šlesers (“Latvija pirmajā vietā”) akcentēja, ka valdības restarts ir bijis vajadzīgs tikai tādēļ, lai nomainītu vienu ministru, ar to domājot bijušo satiksmes ministru Kasparu Briškenu (“Progresīvie”). “Briškena zelta pālis [dzelzceļa tilts pār Daugavu “Rail Baltica” projektā – aut.piez.] vēl tiek būvēts, tagad Atis Švinka būvēs,” piebilda Šlesers.
Atis Švinka Foto: Reinis Inkēns, Saeima
Slavē Briškena veikumu
Koalīciju veidojošās partijas “Progresīvie” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs debatēs atzina – lai arī cik garus plānus kāds vēlētos redzēt, valdības galvenie uzdevumi ir divi: finansējums aizsardzībai un atbalsts ģimenēm.
Ir redzams, kā “Apvienotais saraksts” šobrīd ļoti cenšas tikt valdībā, bet Nacionālā apvienība, pēc Šuvajeva domām, ieņem “gudrāku, politiski gudrāku pozīciju un pagaidīs līdz pašvaldību vēlēšanām”. Taču neatkarīgi no koalīcijas sastāva galvenais jautājums būs – kā finansēt drošību. Un tikai tad, kad valdība varēs uz šo jautājumu atbildēt, būs skaidras atbildes arī uz citiem jautājumiem.
Šuvajevs arī slavēja atlaistā satiksmes ministra Kaspara Briškena (“Progresīvie”) gatavību “uzņemt sabiedrības krustugunīs nokļuvušos satiksmes nozares projektus uz sevi”. Šuvajevs uzsvēra, ka Briškena vadībā “Rail Baltica” izmaksas nevis pieauga, bet tika samazinātas par pieciem miljardiem eiro. Tāpat tika saglabāta iespēja savienot Rīgu. Viņš arī izcēla “Lufthansa” un “airBaltic” darījumu, kas noslēgts Briškena laikā.
Jaunais satiksmes ministrs Švinka darbus turpināšot, bet, kā norādīja Šuvajevs, – arī “Atim būs sava pieeja”.
Iezīmē prioritātes
Arī “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics debatēs akcentēja, ka tuvāko gadu laikā būs jāpieņem svarīgi lēmumi par valsts drošību un atbalstu Ukrainai. Nākamā prioritāte, kā noteikusi premjere, ir atbalsts ģimenēm, atbalsts demogrāfijai, ekonomiskā attīstība un birokrātijas mazināšana.
“Esmu pārliecināts, ka visi šie trīs ministri dos nopietnu papildinājumu šai komandai. [..] Esmu pārliecināts, ka viņi būs īsti komandas spēlētāji ar skaidru darba plānu un rīcības plānu,” pauda Jurēvics.
Viņš arī uzskata, ka Švinkas pieredze privātajā sektorā palīdzēs paraudzīties uz problēmām satiksmes jomā daudz plašāk, efektīvāk.
Pēc ministru apstiprināšanas premjere Evika Siliņa solījusi vēl pārmaiņas valdības darbā. Premjere Saeimas sēdē nepiedalījās, jo ir aizbraukusi uz Eiropadomes sēdi, kur gaidāmi svarīgi lēmumi par Eiropas drošību un Ukrainas atbalstu.
Premjere sociālajā tīklā “X” sacījusi, ka no jaunievēlētajiem ministriem sagaida ne tikai iesākto darbu turpināšanu, bet arī jaunas idejas un aktīvu dialogu ar nozari.
Līdz ar Saeimas balsojumu amatā apstiprināti trīs jauni ministri.
▫️ Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV).
▫️ Satiksmes ministrs Atis Švinka (PRO).
▫️ Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS).No viņiem sagaidu ne tikai iesākto darbu turpināšanu, bet arī… — Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦 (@EvikaSilina) March 6, 2025
Ministri turpinās iesākto un izvirza jaunas prioritātes
Švinka ilggadējo pieredzi uzņēmējdarbībā sola izmantot satiksmes ministra amatā, pastiprinot nozares projektu finansēšanas kontroli, kā arī uzsvērs drošības aspektus satiksmes jomas lielajos projektos.
“Kā piemērs – “Rail Baltica” projekts, kas arī ir mūsu drošības jautājums, lai Latvija ir savienota ar Eiropu. Tas saistīts ar militāro mobilitāti, lai mēs saprastu, ka militāra apdraudējuma gadījumā liela apjoma kravas var visātrāk pārvietot pa dzelzceļu. Vairākiem lielajiem projektiem jābūt straujākai virzībai.
Es ļoti gribu, lai tuvāko mēnešu laikā Saeimā nonāktu “Rail Baltica” likums, ostu reforma. Jābūt atsevišķiem darbiem izdarītiem. Arī “airBaltic” akciju piedāvājumam biržā jābūt nekavējoties, tuvāko mēnešu laikā,” pauda jaunais satiksmes ministrs.
Uzulnieks labklājības ministra amatā apņemies stiprināt par prioritāriem nosauktos demogrāfijas atbalsta pasākumus un izvirza jaunu prioritāti – nodarbinātības veicināšanu.
“Mums darba roku trūkst. Attiecīgi ar Nodarbinātības valsts aģentūras atbalstu sagatavosim uzņēmējiem tādus strādniekus, kādi viņiem nepieciešami. Attiecīgi uzņēmēji nāk pie mums, NVA sagatavo un nodrošina darbaspēku,” sacīja jaunais labklājības ministrs.
Savukārt Melbārde izglītības un zinātnes ministra amatā centīsies arī ierobežota finansējuma apstākļos turpināt sākto pāreju uz jauno izglītības finansēšanas modeli. Taču jaunievēlētā ministre pārvērtēs sākto reformu plānu:
“Man svarīgi saprast, ar kādiem argumentiem un pētījumiem balstīta katra iesāktā reforma un vai tās patiešām nodrošinās kvalitatīvu izglītību katram bērnam un jaunietim, un vai šī reforma atvieglos, nevis sarežģīs skolotāju darbu.”
KONTEKSTS:
Vēsmas par pārmaiņām valdībā virmoja jau kopš pērnā rudens. Koalīcijas spēju sastrādāties vēl vairāk lika apšaubīt samocītais Latvijas Bankas prezidenta izvēles process. Tāpat koalīcijai ik pa laikam ir grūtības nodrošināt kvorumu Saeimā, ja tās deputāti slimo vai ir prombūtnē.
“Rail Baltica” projekta dēļ publiski visvairāk kritizēts līdz šim bija līdzšinējais satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”). Premjeres kritiku izpelnījās arī aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”).
21. februāra darbadienas noslēgumā premjere Siliņa lūdza atkāpties trīs ministrus – izglītības ministri Andu Čakšu (“Jaunā Vienotība”), satiksmes ministru Briškenu un labklājības ministru Uldi Auguli (Zaļo un Zemnieku savienība). Ministru atlaišanai koalīcijas piekrišana nebija nepieciešama.
Atlaistie ministri atgriezās Saeimā, Čakša kļuva par Budžeta komisijas vadītāju.
Izskanēji dažādi potenciālo ministru vārdi. “Jaunā Vienotība” sākotnēji izvirzīja izglītības ministra amatam Cēsu mēru Jāni Rozenbergu, bet viņš savu kandidatūru atsauca. Tikmēr “Progresīvajos” notika asas diskusijas, ko darīt: virzīt jaunu satiksmes ministru, uzstāt uz amatu rotāciju vai vispār atteikties no trešā portfeļa valdībā un palikt ar diviem ministriem. Uz to, ka “Progresīvajiem” satiksmes nozares pārraudzība jāturpina, uzstāja Briškens.
Evikas Siliņas valdību apstiprināja 2023. gada 15. septembrī, tādējādi koalīcijā pirmo reizi tika “Progresīvie”.
