ĪSUMĀ:
Valdībai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā birojs norādīja, ka partiju valsts naudas izlietojuma pārskatos nevar dabūt skaidru priekšstatu par līdzekļu detalizētu izlietojumu. Turklāt apvienību veidojošām politiskajām partijām nav pienākuma gada pārskatā atspoguļot no apvienības saņemtā valsts budžeta finansējuma izlietojumu.
KNAB uzskata, ka nepieciešami grozījumi likumos par valsts budžeta finansējuma plašāku atspoguļojumu gada pārskatos, kā arī, lai saņemtās naudas izlietojumu gada pārskatos būtu pienākums atspoguļot arī apvienību veidojošām partijām, paredzot detalizētāku izdevumu izlietojuma atšifrējumu.
Birojā arī akcentēja, ka partijām nav kopīgas izpratnes par finansējuma izlietojuma lietderīgumu, tāpēc jāstiprina vienota pieeja tā izvērtējumam. Partijas, organizējot pasākumus, aizvien lielākas summas izlieto precēm vai pakalpojumiem, kas tiešā veidā nav saistīti ar partiju politiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanu.
Kā piemērus KNAB izcēla dažādus izklaides pasākumus – Ziemassvētku balles, laivu brauciens, sporta spēles, viesmīļu pakalpojumi, naktskluba īre, “Drag” performance.
Nauda tērēta arī ēdināšanas pakalpojumiem – kafijas pauzes, pusdienas un citi.
Birojā rosina noteikt, ka partijām pirms darījumu veikšanas, kuri pārsniedz noteiktu summu, būtu jāveic tirgus izpēte vai cenu aptauja. Vēl arī politisko partiju atskaites kārtība par izdevumiem attiecībā par komandējumiem, dienas naudu, izklaides pasākumiem jāpielīdzina valsts iestāžu atskaitīšanas kārtībai un tajā noteiktiem summu limitiem. KNAB aicina arī noteikt stingrākas prasības iekšējiem attaisnojuma dokumentiem, kas attiecas uz izdevumiem.
KNAB informatīvajā ziņojumā norādījis arī uz to, ka partijas faktiski pusi no saņemtā valsts budžeta finansējuma izlieto komunikācijai ar sabiedrību, tostarp politiskajai aģitācijai.
Otrajā vietā ir izdevumi partijas biroja un darbinieku uzturēšanai. Partijas darbības saturiskai nodrošināšanai, piemēram, semināriem, kongresiem, konferencēm, pētniecības darbiem, aptaujām, jauniešu organizācijas pasākumiem, konsultācijām 2020. līdz 2023. gadā tika atvēlēti tikai 14% no piešķirtā finansējuma.
KNAB apkopotie dati liecina, ka pirms vēlēšanām (īpaši pirms Saeimas vēlēšanām) valsts budžeta finansējuma atlikums politiskajām partijām ir lielāks, kas norāda uz to, ka tās finansējumu galvenokārt uzkrāj ar mērķi izmantot nākamo periodu priekšvēlēšanu izdevumiem. Tādējādi valsts budžeta finansējums galvenokārt tiek izmantots priekšvēlēšanu aģitācijai un mazāk citiem mērķiem.
Lai veicinātu naudas atvēlēšanu arī partijas attīstībai starp vēlēšanām, KNAB aicina izvērtēt iespēju to noteikt regulējumā.
Varētu noteikt minimālo budžeta naudas izlietojumu vienai mērķa grupai, vai arī samazināt šobrīd noteikto 60% maksimāli pieļaujamo finansējuma apmēru, kuru politiskā partija var izlietot vienai mērķu grupai.
KNAB atgādināja, ka politisko organizāciju finansēšanas modelis Latvijā ir pilnveidots vairākas reizes. Pēdējās izmaiņas notika 2020. gada 1. janvārī. Tās paredz, ka valsts finansējums ir tieši atkarīgs no minimālās mēnešalgas apmēra izmaiņām.
KNAB informatīvajā ziņojumā arī norādīja, ka pašlaik nav nepieciešams veikt grozījumus esošajā valsts budžeta finansējuma piešķiršanas modelī, kas piesaistīts Saeimas vēlēšanu rezultātiem un kas paredz papildu finansējuma piešķiršanu par iegūtajām balsīm pašvaldību vēlēšanās.
