Sanāksmē prezentēts arī Eiropas Komisijas kārtējais Šengenas barometrs ar 2024. gada datiem, kas liecina, ka, salīdzinot ar 2023. gadu, ir pieaugusi tendence izsniegt Šengenas tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem. 2024. gadā ir izsniegtas 565 069 Šengenas tūristu vīzas, kas ir par 25 % vairāk nekā 2023. gadā. 90% no šīm vīzām izsniegtas ar tūrisma mērķi.
Kopumā Krievijas pilsoņiem izsniegtās vīzas 2024. gadā bija 5,7% no visām izsniegtajām vīzām Šengenas zonā.
Kozlovskis dalībvalstu kolēģiem atgādināja, ka Latvija jau uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada sākumā pārtrauca Krievijas pilsoņiem tūristu vīzu izsniegšanu un liegusi ieceļošanu uz nebūtisku mērķu pamata.
“Mums jāatzīst, ka esam hibrīdkara apstākļos. [..] Tādēļ aicinu visas dalībvalstis nopietni apzināties apdraudējumu. Liegt šādu pakalpojumu ir mūsu morālais pienākums,” uzsvēra ministrs.
Eiropas Komisija 2022. gadā izdeva vadlīnijas par vīzu un ieceļošanas ierobežojumiem Krievijas pilsoņiem. Latvija ir viena no ES dalībvalstīm – trīs Baltijas valstis, Polija un Čehija –, kas ir pārtraukusi Šengenas tūristu vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem.
Eiropas Savienības komisārs iekšlietu un migrācijas jomā Magnuss Bruners pauda bažas par situāciju un aicināja dalībvalstis būt vienotām jautājumā par Šengenas vīzu izsniegšanu.
Šo jautājumu varētu skatīt atkārtoti nākamajā iekšlietu ministru padomes sanāksmē.
Šengenas vīza ir Šengenas dalībvalsts izsniegta atļauja, kas ļauj ieceļot Šengenas zonā, lai plānoti īstermiņā (īstermiņa vīza) uzturētos Šengenas valsts teritorijā vai arī to šķērsot tranzītā. Īstermiņa uzturēšanās ir uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā. Šengenas vīzas šobrīd izsniedz 23 ES dalībvalstis, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.
