ES dalībvalstu līderi ceturtdien pulcējās uz ārkārtas Eiropadomes sanāksmi Briselē, lai spriestu par Eiropas Komisijas (EK) rosināto aizsardzības stiprināšanas plānu un atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. Briselē ieradies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
27 ES dalībvalstu līderi saskaņojuši samita galadokumentu par aizsardzību.
Tajā atbalstīts EK piedāvātais plāns, kas paredz mobilizēt 800 miljardus eiro bloka pārapbruņošanai, ļaujot dalībvalstīm plašākus tēriņus.
“Eiropa patlaban saskaras ar nepārprotamām briesmām, un tāpēc Eiropai ir jāspēj sevi aizsargāt,” norādīja EK prezidente Urzula fon der Leiena, Eiropadomes sanāksmi nodēvējot par “pagrieziena punktu”.
Plāns sastāv no piecām daļām. Pirmā no tām ļaus dalībvalstīm uz aizsardzības rēķina palielināt budžeta deficītu, neiedarbinot pārmērīga deficīta novēršanas procedūru. Lai to paveiktu, EK jārosina pieņemt izņēmuma klauzula ES Stabilitātes un izaugsmes paktā. Pēc EK aprēķiniem, ja dalībvalstis vidēji palielinātu aizsardzības izdevumus par 1,5% no iekšzemes kopprodukta, tas nozīmē, ka nozarē kopumā ieplūstu par 650 miljardiem eiro vairāk.
Otrs plāna punkts paredz ieviest jaunu aizdevuma instrumentu. Proti, dalībvalstīm būtu pieejams 150 miljardu eiro fonds tieši investīcijām aizsardzībā. Tas nozīmē, ka dalībvalstis, piemēram, iepērkot jaunu militāro aprīkojumu, varētu vairāk atbalstīt arī Ukrainu.
Trešā daļa paredz lielākas ES budžeta izmantošanas iespējas. Komisija rosinās papildu stimulus dalībvalstīm, lai, izmantojot kohēzijas fondus, tās izlemtu palielināt izdevumus aizsardzībā.
Vēl divu darbības jomu mērķis ir mobilizēt privāto kapitālu, paātrinot Uzkrājumu un ieguldījumu savienības izveidi, kā arī izmantojot Eiropas Investīciju banku.
Dalībvalstu līderi arī vienojās par pieciem principiem, kas jāievēro gadījumā, ja sāksies miera sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā. Tās nedrīkst notikt bez Ukrainas un Eiropas pārstāvju līdzdalības, jāievēro Ukrainas suverenitāte, jāparedz drošības garantijas un stabils miers nākotnē. Orbāna iebildumu dēļ netika apstiprināta deklarācija par atbalstu Ukrainai, tomēr vairākas valstis apņēmās individuāli piešķirt Ukrainai papildu 15 miljardus eiro.
Latvijas premjerministre Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”), komentējot sanāksmes iznākumu, bija gandarīta. Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” viņa norādīja gan uz panākto bloka aizsardzības stiprināšanā, gan to, ka kopā ar Poliju panākta lielākas uzmanības pievēršana ES ārējai robežai.
Atbildot uz jautājumu par neapstiprināto deklarāciju Ukrainas atbalstam, Siliņa sacīja, ka tas jau bijis gaidāms. Tādēļ pārējās valstis gatavojušās 26 valstu secinājumu formai, nepaļaujoties uz Orbānu. Vienlaikus Siliņa atzīmēja, ka Eiropai izdevīgāk ir mēģināt turpināt sadarboties ar Ungāriju, nevis mēģināt to atstumt, atstājot Krievijas ietekmes zonā.
Telefonintervija ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) 7min
Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (“Jaunā Vienotība”) Pozitīvais, ka Eiropa rīkojas daudz ātrāk nekā līdz šim, paredzot bloka dalībvalstīm iespēju atbalstīt Ukrainu finansiāli. Vienlaikus viņa atzīmēja, ka ne visu Ukrainai vajadzīgo spēj nodrošināt Eiropa.
Tāpat arī Kalniete norādīja, ka ne visas ES valstis vienādi spēcīgi jūtas par karu Ukrainā. Viņa sacīja, ka Eiropas Parlamenta un citu institūciju gaiteņos ir jūtamas lobistu pastiprinātas pastaigas, kas mēģina skaidrot un pārliecināt, ka tiklīdz izskanēs pēdējais šāviens Ukrainā, tā uzreiz būtu jāatjauno gāzes piegādes ar Krieviju.
KONTEKSTS:
ASV prezidents Donalds Tramps mēģinājis uzsākt vienpusējas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par Maskavas uzsāktā kara izbeigšanu ar Ukrainu, pat nepieaicinot Kijivu un tās Eiropas sabiedrotos.
Par spīti paša izslavētajai sarunu vešanas mākai, Tramps pretrunā ar elementārākajiem diplomātijas likumiem jau pirms jebkādu sarunu uzsākšanas Maskavai faktiski apsolījis izpildīt visas tās absurdās prasības.
ASV prezidenta un Ukrainas līdera Volodimira Zelenska tikšanās Vašingtonā piektdien, 28. februārī, aizritēja ļoti saspringtā gaisotnē, jo Tramps asi kritizēja Zelenski, apsūdzot viņu nepateicībā un centienos likt šķēršļus ASV mēģinājumiem izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā.
Drīz pēc tās Tramps paziņoja par visas militārās palīdzības apturēšanu kara plosītajai valstij. Šāds lēmums būšot spēkā, līdz Tramps izlems, ka Kijiva “demonstrē apzinīgu uzticību mieram”, ziņo avoti Pentagonā.
