Ja Tramps patiešām ieviestu šādu sadarbības modeli, teorētiski tas būtu izdevīgs Baltijas valstīm, kas seko Trampa ieteikumiem un savai aizsardzībai atvēl salīdzinoši lielāku daļu no IKP, lai gan absolūtos skaitļos Baltijas valstu militārais budžets ir krietni mazāks nekā Eiropas lielvalstīm.
Tramps grasās izvirzīt priekšnoteikumus palīdzībai
“NBC News” vēsta, ka saskaņā ar Trampa apsvērto priekšlikumu ienaidnieka uzbrukuma gadījumā ASV nedotos palīgā tām alianses dalībvalstīm, kas aizsardzībai netērē noteiktu procentu no IKP. Tā gan būtu atkāpšanās no NATO līguma 5. panta, kas paredz: uzbrukums vienai no alianses dalībvalstīm tiek uztverts kā uzbrukums visām, tādēļ pārējām dalībvalstīm ir jādodas palīgā.
NEW: President Trump is considering a major change to the U.S.’ participation in NATO, officials say.
As part of the potential shift, the U.S. might not defend a NATO member that is attacked if the country doesn’t meet the defense spending threshold. https://t.co/71VpELS3i7 — NBC News (@NBCNews) March 6, 2025
Baltais nams pagaidām nav komentējis “NBC News” izplatīto informāciju.
Tramps jau pirmā prezidentūras termiņa laikā paudis skeptisku attieksmi pret NATO lietderību. Viņš mudināja Eiropas valstis palielināt izdevumus aizsardzībai, jo uzskatīja, ka eiropieši pārāk ilgi dzīvojuši uz ASV sniegto drošības garantiju rēķina.
Ja agrāk Tramps prasīja, lai citas dalībvalstis aizsardzībai tērētu vismaz 2% no IKP, tad pēc atgriešanās prezidenta amatā viņš ir pacēlis latiņu un izteicies, ka tām vajadzētu tērēt līdz pat 5% no IKP.
Tiesa gan, šo robežu pašlaik nav sasniegusi neviena no NATO dalībvalstīm, arī ne pašas ASV, kas aizsardzībai tērē ap 3,4% no IKP.
NATO Defence Spending 2024
(% of GPD by Country)1. 🇵🇱Poland – 4.12
2. 🇪🇪Estonia – 3.43
3. 🇺🇸United States – 3.38
—
10. 🇷🇴Romania – 2.252024 Average – 2.71 ↗️
2023 Average – 2.53source: Statista pic.twitter.com/0DmsluJG6V — Brave Romania (@brave_romania) January 29, 2025
Eiropas līderi ir Polija, kas šiem nolūkiem tērē 4,1% no IKP. Saraksta augšgalā ir arī Baltijas valstis, piemēram, Latvijas aizsardzības budžets šogad ir ap 3,45% no IKP. Jau nākamgad to plānots palielināt vismaz līdz 4% no IKP.
Pagājušā gada novembrī, sveicot Trampu ar uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās, Latvijas premjere Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) neaizmirsa atgādināt, ka Latvija aizsardzībā iegulda vairāk nekā 3% no IKP.
Congratulations to @realDonaldTrump on winning the US presidential election! Latvia’s priority is to continue strenghtening transatlantic ties. We count on strong US leadership in the world. The US is our strategic partner and strong NATO Ally. Latvia spends over 3% on defence. — Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦 (@EvikaSilina) November 6, 2024
Trampa apsvērtais plāns arīdzan paredz vairāk rīkot kopīgas militārās mācības ar tām NATO dalībvalstīm, kuras pašas vairāk iegulda savā aizsardzībā.
ASV negrasās atkāpties no savām saistībām
Pēdējā laikā izskanējušas bažas, ka ASV varētu mazināt savu militāro klātbūtni Eiropā.
Taču no Trampa administrācijas izskanējuši arī signāli, ka ASV negrasās atkāpties no savām saistībām.
Demokrātu senators Kriss Kūns, kurš piedalījies topošā ASV vēstnieka NATO Metjū Vitakera izvaicāšanā, sarunā ar “NBC News” atzina, ka saņēmis nomierinošas atbildes par Trampa valdības uzticību NATO un 5. panta saistībām.
Iepriekš izskanējušas bažas, ka Tramps varētu vispār mēģināt panākt ASV izstāšanos no NATO. Taču Kongress vēl 2023. gada nogalē pieņēma likumu, kas ASV prezidentam neļauj vienpersoniski pieņemt lēmumu par valsts izstāšanos no NATO.
Kā zināms, Krievija pieprasa, lai NATO spēki Eiropā atkāptos līdz 1997. gada robežām, kas nozīmētu NATO spēku aiziešanu no Baltijas valstīm un visas Austrumeiropas.
NATO amatpersonas gan uzsvērušas, ka alianse nepakļausies Krievijas ultimātiem.
