“Esam ļoti sašutuši. Mums ir tiesības cīnīties, neskatoties uz to, ko teiks Donalds Tramps. Bet viņš paziņo, ka mums tādas tiesības ir tikai tāpēc, ka viņš tās dod. Turklāt viņš vēl aptur piegādes un tādā veidā piespēlē Krievijai, lai mēs te ietu bojā,” savu sašutumu neslēpj Oleksandra.
Protesta akcijas dalībnieki pie ASV vēstniecības Kijivā. Plakāti vēsta: “Informējiet valstis par Krievijas noziegumiem”, “Padariet Ameriku atkal varenu, padarot Krieviju maziņu” Foto: Odita Krenberga, LTV
“Mums ir tiesības uz neatkarību. Mums to it kā grib atņemt un panākt kaut kādu mieru. Bet mēs zinām, ka tas miers ne pie kā nenovedīs. Un pēc kāda laika Krievija atkal mums varēs uzbrukt. Un mums nav nekādu drošības garantiju,” atzīst Uļjana.
Ukraiņi nezaudē cerību
“Grib apmānīt. Tāda ir pirmā reakcija, kas ir uz sirds – ka mani un mūs visus grib apmānīt. Sirds sažņaudzas un nevar nekādi pieņemt. Gribas pakāpties atpakaļ, paņemt pauzi un paskatīties uz visu no malas un viennozīmīgi nekādus lēmumus nepieņemt nekad. Ar viņiem – nekad,” uzsver Maksims.
“Ceru, ka viņi mainīs taktiku pēc mūsu šodienas akcijas. Jo diemžēl palīdzība mums ir vajadzīga gan no Eiropas Savienības, gan no Amerikas, lai tiktu galā ar šo terorismu,” secina Viktorija.
Akcijas organizatori galveno akcentu lika uz aicinājumu ASV iesaistīties un izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai panāktu vairāku desmitu tūkstošu gan militāro, gan civilo karagūstekņu atbrīvošanu, uzsverot, ka pretēji Ženēvas konvencijai Krievija tos tur badā, spīdzina un neļauj sazināties ar tuviniekiem.
Protesta akcija pie ASV vēstniecības Ukrainā. Plakāts vēsta “Krievija slēpj ukraiņu karagūstekņus” Foto: Odita Krenberga, LTV
“Esmu mātes māsa Aleksandram Rosinam. Viņš skaitās oficiāli pazudis bez vēsts jau kopš 2022. gada 12. aprīļa. Un mēs, ko vien varam, darām, visur vēršamies, visos gaiteņos, visās akcijās piedalāmies, lai mūs sadzird un ierauga mūsu bērnu. Un palīdzētu viņu atrast,” stāsta Irina.
Mieram jābūt taisnīgam
Akcijas dalībnieki arī parakstīja aicinājumu, kas paredzēts nosūtīšanai Trampam, atzīstot, ka atbalsta noturīga un taisnīga miera panākšanu.
“Ukrainas pilsoņi stingri atbalsta šo nostāju. Bet mieram jābūt taisnīgam. Miers nevar balstīties uz Krievijas Federācijas pastrādāto noziegumu ignorēšanu,” uzsver akcijas organizētāja Natālija Epifanova.
Akcijas dalībnieki arī pauda, ka karagūstekņu atbrīvošana būtu labs veids, kā Krievija varētu nodemonstrēt, ka ir gatava sarunām par taisnīgu un noturīgu mieru.
Karagūstekņu atbrīvošana ir arī Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska minētais pirmais posms ceļā uz vismaz pamiera panākšanu.
