Krievijas izvērstais karš pret Ukrainu un citas pēdējā laika ārpolitikas un drošības politikas aktualitātēs ir diskusiju redzeslokā pasākumā, kas notiek Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu.
Konferences oficiālais temats ir stratēģiskie ceļi Krievijas–Ukrainas kara izbeigšanai.
Vairākkārt tematam veltītās paneļdiskusijas gaitā izskanēja doma, ka Krievija vēlas pārkārtot pasaules kārtību.
Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta Austrumeiropas un Eirāzijas pētījumu nodaļas vadītāja Margarēte Kleina, atbildot uz jautājumu, kāda ir Kremļa pieeja sarunās ar Vašingtonu, piekrita diskusijas vadītāja formulējumam, ka viņi reizē ciena spēku un tādējādi saziņā ar Trampa administrāciju vēlas izslēgt Eiropas valstis, kā arī vēlme no plašākas spēles iedzīt ķīli starp abām Atlantijas okeāna pusēm.
“Krievija redz, ka ASV uzvedas kā Krievijas pozīcijas veicinātājs, kā spēku vairotājs. Maskavā nav pārliecības, vai ASV nostāja saglabāsies. Jo pirmās Trampa administrācijas laikā viņi (Krievija – red.) piedzīvoja neveiksmi,” pauda Kleina. “Šobrīd, manuprāt, viņi cer, ka ASV virzās uz [..] Ukrainas atstāšanu novārtā. Otrs mērķis, protams, ir Eiropa, jo Eiropas spējas var iedragāt, graujot uzticību transatlantiskajām saitēm. Tādējādi Krievija agresīvi virzās šajā virzienā un, manuprāt, skaidri to turpinās.”
Pieskaroties diskusijas tematam par iespējām izbeigt Krievijas sākto karu,
Kleina norādīja, ka Krievija neatsakās no saviem maksimālajiem mērķiem un saskata iespēju tos virzīt uz priekšu. Viņa arī neredz iespēju Krievijai nonākt pie panāktas vienošanās.
Krieviju sarunas par pamieru interesē tikai kā process, nevis sarunas kā iznākums.
Bijušais Francijas vēstnieks Krievijā Pjērs Levī ir pārliecināts, ka Krievijas pusē nav gatavība iziet uz kompromisiem. Savukārt, raugoties Vašingtonas virzienā, diplomātam ir jautājums, vai prezidentam Trampam būtu pieņemama ASV sakāve Ukrainas jautājumā, zinot, ka Krievija savā veidā to atzīmēs.
Britu domnīcas “Chatham House” Krievijas un Eirāzijas programmas vecākais konsultējošais pētnieks Kīrs Džailzs sarunā ar Latvijas Radio vērtēja, ka
ASV būtībā steidzina padošanās nosacījumu noteikšanu Ukrainai, lai tā piekrīt Krievijas vēlmēm. Un tā neesot panākumu atslēga ilgstošam, kur nu vēl taisnīgam mieram.
“Labākajā gadījumā tas būtu pagaidu pamiers, kas Krievijai dotu iespēju atjaunot un apbruņot savus bruņotos spēkus vēl ātrāk, nekā tā to darījusi līdz šim. Un būt gatavai nākamajai rīcībai laikā, kad Krievija to uzskatītu par pareizu. Tas, protams, neattur Savienotās Valstis no iespējami ātrākas uzstāšanas uz tā saucamo pagaidu risinājumu. Mēs nevaram spekulēt par iemesliem, bet viens no veicinošajiem faktoriem ir Trampa solījums nest mieru. Pat ja miers ir ļoti atšķirīga lieta no nepārliecinoša pagaidu pamiera,” sacīja Džailzs.
Arī konferences rīkošanas laiks ir veiksmīgi sakritis ar pēdējā laika aktualitātēm pasaulē. Protams, konferencē uzmanība tiek pievērsta arī citiem aktuāliem jautājumiem. Šobrīd notiek diskusija par to, kāds ir NATO valstu redzējums uz pretdarbošanos Krievijas agresijai. Diskusijā piedalās arī Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča padomniece nacionālās drošības jautājumos Ilze Milta.
Savukārt piektdien plānotas diskusijas par svarīgākajām mācībām tehnoloģiskajā un loģistikas jomā, ko nesis Krievijas karš pret Ukrainu, kā arī par drošumspējas uzlabošanu Baltijas valstīs un to, kā izstrādāt vienošanos par mieru.
