Kā norādīja izdevuma avoti, vēlēšanu apspriešanā ar ASV amatpersonām iesaistījās bijusī Ukrainas premjerministre Jūlija Timošenko, kā arī Ukrainas eksprezidenta Petro Porošenko līdzgaitnieki.
Un arī iepriekš gan Timošenko, gan Porošenko publiski izteikušies pret vēlēšanu rīkošanu pirms Krievijas izraisītā kara beigām. Tomēr, kā norādīja “Politico” avoti, sarunās ar ASV amatpersonām viņi esot “pozicionējušies kā cilvēki, ar kuriem Trampam būtu vieglāk sastrādāties, un kā cilvēki, kuri piekristu daudzām lietām, kam Zelenskis nepiekrīt”.
Oficiālā ASV pozīcija ir tāda, ka Baltais nams neiejaucas Ukrainas iekšpolitikā. Tomēr tā pašreizējais saimnieks Tramps iepriekš bija nodēvējis Ukrainas prezidentu par “diktatoru bez vēlēšanām”.
Turklāt, neminot nekādus pierādījumus, Tramps pauda, ka Ukrainas līderim esot zems reitings un ka viņu atbalstot tikai 4% ukraiņu.
Ukrainā vēlēšanu rīkošana atbilstoši konstitūcijai ir atlikta karadarbības un karastāvokļa dēļ. Taču Krievija un Trampa administrācija apgalvo, ka prezidents Volodimirs Zelenskis nav leģitīms līderis, un aicina rīkot vēlēšanas.
Reaģējot uz mediju ziņoto, eksprezidents Porošenko, kurš 2019. gadā zaudēja Zelenskim prezidenta vēlēšanās, šodien paziņoja, ka viņa komanda vienmēr bijusi un paliek kategoriski pret vēlēšanu rīkošanu kara laikā.
“Mēs esam teikuši un turpinām teikt, ka vēlēšanas var notikt tikai pēc pamiera un miera līguma parakstīšanas ar drošības garantijām Ukrainai,” paziņoja Porošenko.
Kritizējot Zelenska administrāciju, Porošenko sacīja, ka starp Ukrainas valdību un ASV administrāciju trūkst komunikācijas, kas rada risku valstij.
Saasinoties Porošenko un Zelenska attiecībām, pagājušajā mēnesī Zelenskis aizliedza Porošenko izbraukt no valsts un liedza viņam piekļuvi aktīviem.
Savukārt Timošenko, kura divus termiņus bija Ukrainas premjerministre un vada partiju “Tēvzeme”, paziņoja, ka viņas komanda “risina sarunas ar visiem Ukrainas sabiedrotajiem, kas spēj palīdzēt pēc iespējas ātrāk nodrošināt taisnīgu mieru”.
“Līdz tam laikam, un es to esmu teikusi vairāk nekā vienu reizi – par jebkādu vēlēšanu rīkošanu Ukrainā nevar būt ne runas,” pavēstīja Timošenko.
KONTEKSTS:
20. janvārī ASV prezidenta amatā stājās republikāņu līderis Donalds Tramps, kurš novembrī uzvarēja prezidenta vēlēšanās.
78 gadus vecais Tramps atgriezies Baltā nama saimnieka postenī pēc četru gadu pārtraukuma, jo viņš jau bija ASV prezidents laikā no 2017. līdz 2021. gadam.
Tramps pēc stāšanās amatā pavēstīja, ka tagad esot sācies “zelta laikmets” ASV vēsturē un viņa valdība parūpēsies, lai amerikāņu intereses vienmēr būtu pirmajā vietā.
Viņš nekavējoties parakstīja virkni rīkojumu: par ASV izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas un ANO klimata vienošanās, par ārvalstu palīdzības iesaldēšanu, par stingrāku vēršanos pret nelegālo imigrāciju u.c.
Tramps arīdzan brīdinājis, ka ASV ievestās preces tiks apliktas ar lielākām nodevām.
Tramps arī paudis apņēmību panākt karadarbības izbeigšanu Ukrainā. Viņš licis noprast, ka ir gatavs runāt ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
