Par palīdzību Ukrainai un visas Eiropas aizsardzību tiek spriests ceturtdien Briselē notiekošajā Eiropas Savienības (ES) valstu līderu sanāksmē, uz kuru ieradies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Top jauna koalīcija Ukrainas atbalstam
Bet jau pagājušās nedēļas nogalē Londonā notika tikšanās šaurākā lokā. Svētdienas samitu Londonā britu premjers Kīrs Stārmers sasauca vēl pirms šokējošās sarunas starp Zelenski un Tampu mediju klātbūtnē piektdienas vakarā. Taču tur izskanējušais deva svētdienas sanāksmei pavisam citu sajūtu par steidzamību. 20 uzaicināto valstu līderu vidū gan nebija neviena Baltijas valstu pārstāvja.
Lielbritānija un Francija uzņēmušās līderību jaunā miera priekšlikuma projektā, ko Stārmers un Francijas prezidents Emanuels Makrons plāno iesniegt Trampam un kurā, iespējams, būs apkopotas eiropiešu drošības saistības attiecībā uz Ukrainu, ieskaitot miera uzturēšanas spēkus. Stārmers paziņojis, ka “vairākas” valstis ir pievienojušās šai koalīcijai, taču tai ir nepieciešams ASV atbalsts, lai atturētu no turpmākas Krievijas agresijas.
Dienu vēlāk intervijā “Fox News” ASV viceprezidents Dž. D. Venss izsmēja domu – kas gan par miera uzturētājiem nāktu no “kādām nejaušām valstīm, kas nav karojušas 30 gadus”. Briti reaģēja asi, atgādinot par Lielbritānijas atbalstu ASV operācijām Afganistānā un Irākā. Saskāries ar šo kritiku, Venss noliedza, ka būtu runājis tieši par Franciju vai Lielbritāniju.
Venss: Eiropieši patiesībā vēlas piespiest Zelenski uz miera sarunām
Tomēr ASV viceprezidents sēj aizdomas, ka ne visi Eiropas līderi ir gatavi atbalstīt Zelenski līdz pēdējam. Un te var minēt, ka viņš runā par tām valstīm, kas atrodas tālu no Krievijas un Ukrainas un neuztver Krieviju kā draudu.
“Problēma ar eiropiešiem ir – daudzi no viņiem ir draugi, sabiedrotie, prezidentam ir labas attiecības ar daudziem Eiropas valstu vadītājiem, un man arī. Bet viņiem jābūt reālistiskiem. Un trakākais šajā lietā ir tas, ka dažkārt Eiropas valstu vadītāji, kuri publiski izrietīs krūtis un teiks: mēs ar prezidentu Zelenski esam kopā nākamos desmit gadus, un tad privāti pacels klausuli un teiks: tas nevar turpināties mūžīgi, viņam jānāk pie sarunu galda,” spriež Venss.
“Tāpēc man, godīgi sakot, ir vienalga, ko eiropieši saka publiski. Man rūp tas, ko viņi saka privāti. Un viņiem jāsaka prezidentam Zelenskim: tas nevar turpināties mūžīgi.
Asinsizliešana, slepkavības, ekonomiskie postījumi, tas visiem pasliktinās. Es domāju – vienīgais ceļš atpakaļ uz mieru, mieru un labklājību, ir tas, ko prezidents [Tramps] cenšas paveikt.”
Eiropiešiem ir jāsaņemas
Amerikāņi netic Eiropas piedāvātajam miera plānam. Liela spriedze pašlaik valda ne tikai Ukrainas un ASV attiecībās, bet arī Eiropas un ASV attiecībās.
“Mēs netiksim nogrūsti no sliedēm ar šādiem komentāriem, bet izmantosim savas attiecības ar ASV un Eiropas sabiedrotajiem, lai atbalstītu Ukrainu miera līguma panākšanā un pārliecinātos, ka drošība ir daļa no tā,” uzsver Lielbritānijas vicepremjere Andžela Rainere.
Pēc ASV paziņojuma par militārās palīdzības Ukrainai apturēšanu otrdien sekoja Eiropas centieni aizvietot potenciāli zaudēto.
Eiropas Komisija piedāvā izveidot 150 miljardu eiro lielu aizsardzības fondu, no kura varētu aizdot naudu dalībvalstīm ieroču pirkšanai Ukrainai.
Eksperti gan norāda – 150 miljardi eiro 27 valstīm uz pieciem gadiem nav daudz. Salīdzinājumam, ASV aizsardzības budžets šogad ir gandrīz 900 miljardi dolāru.
Tāpēc neoficiāli izskan, ka kādas dalībvalstis varētu nākt ar lielāku piedāvājumu. Eiropas līderi cer, ka, palielinot aizsardzības izdevumus un uzņemoties vairāk, ASV atkal būs sabiedrotais, uz kuru var paļauties. Itālijas premjere Džordžija Meloni jau aicinājusi uz ES un ASV kopēju samitu.
“Ja mums šodien kaut kā trūkst, tad tas nav ekonomiskais pārākums vai iedzīvotāju skaits, bet gan pārliecība, ka mēs patiešām esam globāla vara,” uzsver Polijas premjers Donalds Tusks.
