ĪSUMĀ:
Igaunijas aizsardzības ministrs: Jārēķinās ar mainīgām un augsta spiediena situācijām.
Pēc viņa teiktā, izlūkošanas informācija ir būtiski svarīga militāro operāciju daļa. “Jo, ja jūs nezināt, ko dara pretinieks, un jums ir ļoti maz informācijas, tad, piedodiet, mēs atgriežamies viduslaikos, kad karalis stāvēja uz kalna, paskatījās un teica: laikam ejam uz turieni. Nē, tā karot nevar,” teica Rajevs.
ASV sniegtie izlūkdati – būtiski Ukrainas aizsardzībai
Viņš norādīja, ka ASV izlūkošanas informācijas trūkums būs būtiska problēma Ukrainas armijai, jo to aizvietot ar Eiropas Savienības militārajām spējām praktiski nav iespējams.
“Ne īstermiņā, varbūt ilgtermiņā, bet jautājums, vai Ukrainai šobrīd ir tas ilgtermiņš,” sprieda politiķis.
Tās nav labas ziņas Ukrainas aizstāvjiem, kuri lielā mērā ir bijuši atkarīgi no ASV izlūkdienestu sniegtajām ziņām par Krievijas spēku plāniem frontē un gaidāmajiem uzbrukumiem Ukrainas pilsētām.
Amerikāņu izlūki līdz šim nodrošināja Ukrainas bruņotos spēkus ar augstas izšķirtspējas attēliem, kas ir uzņemti no gaisa, kā arī ar slepus noklausītu Krievijas militārpersonu saziņas ierakstiem,
kas palīdzēja ukraiņiem paredzēt Krievijas gaisa un sauszemes uzbrukumus, ļāva izsekot Krievijas spēku virzību, kā arī ievērojami atviegloja Ukrainas izlūkošanas darbības, vēstīja telekanāls “NBC News”, atsaucoties uz bijušajām ASV izlūkdienestu amatpersonām.
Domnīcas “Kara izpētes institūts” analītiķi brīdina, ka amerikāņu lēmums iedragās Ukrainas spējas aizsargāt savus karavīrus un civiliedzīvotājus pret Krievijas uzbrukumiem, kas notiek ik dienu. Tas ļaus Krievijai pastiprināt dronu un raķešu triecienus frontes aizmugurē, kas apdraudētu miljoniem Ukrainas civiliedzīvotāju un Ukrainas militāro rūpniecību.
Būtiskas izlūkošanas informācijas trūkums apgrūtinās ukraiņu spējas veikt precīzus triecienus pa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmām Krievijā un okupētajā Krimas pussalā.
Savukārt tas, visticamāk, ietekmēs to, cik tuvu frontes līnijai varēs darboties Krievijas iznīcinātāji un bumbvedēji, ļaujot paplašināt Krievijai efektīvi izmantot vadāmās aviācijas bumbas uzbrukumiem frontē un Ukrainas pilsētām.
ASV Kongresa Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejas loceklis demokrāts Džims Haimss nosodīja Trampa administrācijas lēmumu. Viņš uzsvēra, ka amerikāņu sniegtie izlūkošanas dati ir ļāvuši glābt daudzu Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru dzīvību.
Ukrainā vēl pāris mēnešiem pietiks bruņojuma krājumu
Savukārt, runājot par ASV lēmumu apturēt militāro palīdzību Ukrainai, Rajevs sacīja: “Šobrīd nav tik dramatiski, kā liekas, jo tā pēdējā militārā palīdzība vismaz daļēji ir atnākusi uz Ukrainu un tieši tās lietas, kas visvairāk vajadzīgas – pretgaisa aizsardzības raķetes,” skaidroja deputāts.
Viņš sacīja, ka vismaz pāris mēnešiem Ukrainai bruņojuma krājumu pietiks. “Varbūt pat vairāk, jo mēs tagad redzam paradoksālu situāciju.
Arī Krievijas armija tagad vairākās vietās ir piebremzējusi savas operācijas,” teica Rajevs, norādot, ka Krievijas armija vairāk nekā gadu ir nepārtrauktā uzbrukumā.
“Viņi arī nav no dzelzs izkalti, viņi arī ir piekusuši, un arī viņiem ir vajadzīga atelpa. Tāpēc šis moments varētu būt tāds, kuru Ukraina varētu pārdzīvot, bet ir jāsaprot, kas notiks pēc tam un kāds būs turpmākais atbalsta plāns,” teica Rajevs.
Bijušais CIP vadītājs: Tramps rīkojas kā izspiedējs
Bijušais CIP vadītājs Džons Brenans uzskata, ka Tramps faktiski rīkojas kā izspiedējs.
“Tiek mēģināts panākt, lai Zelenskis būtībā piekāpjas Trampa administrācijas vēlmēm attiecībā uz kaut kādu miera vienošanos, kas vairāk atgādina padošanos, ņemot vērā to, ko Tramps saka par Putinu un Krieviju. Izlūkinformācijas izmantošana kalpo kā ietekmes svira. Tas ir šausmīgi, bet tas nav pārsteidzoši, ņemot vērā to, ka tieši tā dara Trampa administrācija – draudot, iebiedējot -, bet tagad arī rīkojoties, lai liegtu izlūkošanas informāciju, uz kuru ukraiņi tik ļoti paļaujas,” Brenans sacīja telekanālam MSNBC.
Pastāv bažas arī par to, ka Trampa administrācijā ietekmīgais miljardieris Īlons Masks varētu atslēgt Ukrainai pieeju viņam piederošā uzņēmuma “Starlink” nodrošinātajam satelītinternetam.
“Starlink” tehnoloģija ir ļoti svarīga, lai ukraiņu karavīri frontē varētu savstarpēji sazināties, kā arī attālināti vadīt dronus, kas ir efektīvs līdzeklis iebrucēju iznīcināšanai. Pagājušajā nedēļā parādījās informācija, ka “Starlink” darbību Ukrainā varētu pārtraukt, bet pats Masks to ir noliedzis.
Krievija turpina apšaudīt Ukrainu
Un, lai gan Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps apgalvo, ka Krievija vēlas izbeigt pašas uzsākto karu, okupantu rīcība par to neliecina.
Vismaz trīs cilvēki nogalināti, bet vēl 31 ievainots trešdienas vakarā notikušā Krievijas raķešu uzbrukumā Krivijrihā. Krievu ballistiskā raķete trāpīja viesnīcas ēkai, to daļēji sagraujot, nodarīti postījumi arī citai civilajai infrastruktūrai.
Bet vismaz viens cilvēks nogalināts šonakt notikušā Krievijas trieciendronu uzbrukumā Sumu pilsētai.
Kanāda gatava iesaistīties miera uzturēšanas spēkos Ukrainā
Tikmēr Kanāda pavēstījusi, ka ir gatava iesaistīties miera uzturēšanas spēkos Ukrainā.
Valsts apņēmusies tā rīkoties, ja Ukrainā tiks izvietoti ārvalstu miera uzturēšanas spēki, paziņoja Kanādas aizsardzības ministrs Bils Blērs.
Valstu, kas gatavas veidot koalīciju starptautisko miera uzturētāju kontingenta izvietošanai Ukrainā, starpā notiek diskusijas, Otavā teica Blērs, piebilstot, ka Kanāda ir gatava un spējīga pievienoties tādiem spēkiem.
Kā vēstīja Kanādas sabiedriskā raidorganizācija CBC, ministrs paudis uzskatu, ka ir jānotiek nopietnām diskusijām par drošības garantijām Ukrainai un ārvalstu spēku, kas varētu tikt dislocēti.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir apstiprinājis, ka tiek apsvērta miera uzturētāju kontingenta izveidošana, un daudz ir atkarīgs no ASV gatavības iesaistīties.
Iepriekš Francijas un ASV prezidenti vienojās, ka miera līgumā ir jāparedz Eiropas miera uzturētāju izvietošana.
Igaunijas aizsardzības ministrs: Jārēķinās ar mainīgām un augsta spiediena situācijām
Savukārt Igaunijas aizsardzības ministrs paudis, ka pienācis laiks pielāgoties pasaulei, kurā notikumi risinās ātri un pastāv augsta spiediena situācijas, kāda bija nesenā ASV un Ukrainas prezidentu tikšanās Baltajā namā.
Turklāt šāds ātrums varētu ilgt vairākus gadus, ceturtdien Baltijas aizsardzības koledžas rīkotajā konferencē par Krieviju paziņoja Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs. Amatpersona norādīja, ka publiskas domstarpības sabiedroto vidū draud mazināt atturēšanu.
Savukārt mazināta atturēšana paātrinās virzību uz neskaidru daudzpolāro pasauli. Kaimiņvalsts aizsardzības ministrs pēdējā laika notikumu sakarā sniedzis arī šādu novērtējumu:
“Ziņas no ASV par visas militārās palīdzības Ukrainai apturēšanu ir sliktas ziņas ukraiņiem, kas cīnās pret agresoru. Šodien ir kļuvis skaidrs, ka Krievija ir spērusi lielu, stratēģisku soli tās mērķī pārveidot pasauli. Godīgi sakot, tas nav noticis tāpēc, ka viņi ir uzvarējuši karā. Tālu no tā. Situācija kaujas laukā ir tālu no strupceļa. [..] Ir signāli, ka Krievijai ir grūtības segt visas savas vajadzības un tagad ir sastingusi savās ražošanas spējās. Tā nav vienkārša situācija, un tas nozīmē, ka Ukrainai ir iespējas.”
KONTEKSTS:
ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien, 3. martā, nolēmis apturēt visu veidu militāro palīdzību Ukrainai.
Tramps mēģinājis uzsākt vienpusējas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par Maskavas uzsāktā kara izbeigšanu ar Ukrainu, pat nepieaicinot Kijivu un tās Eiropas sabiedrotos.
Par spīti paša izslavētajai sarunu vešanas mākai, Tramps pretrunā ar elementārākajiem diplomātijas likumiem jau pirms jebkādu sarunu uzsākšanas Maskavai faktiski apsolījis izpildīt visas tās absurdās prasības.
ASV prezidenta un Ukrainas līdera Volodimira Zelenska tikšanās Vašingtonā piektdien, 28. februārī, aizritēja ļoti saspringtā gaisotnē, jo Tramps asi kritizēja Zelenski, apsūdzot viņu nepateicībā un centienos likt šķēršļus ASV mēģinājumiem izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā.
