Baltais nams apstiprināja, ka ASV uzsākusi tiešas sarunas ar “Hamās”, ko Vašingtona atzinusi par teroristisku grupējumu. Abas puses pārrunājušas amerikāņu ķīlnieku likteni Gazā. Tā bija pirmā reize kopš 1997. gada, kad Vašingtona runājusi ar šiem kaujiniekiem.
Tiek uzskatīts, ka starp “Hamās” ķīlniekiem joprojām ir pieci amerikāņi – četri no viņiem ir miruši, bet viens – Edans Aleksandrs – vēl esot dzīvs.
Gazā iepriekš noslēgtais pamiers šobrīd ir nestabils un iestrēgušas arī sarunas par tā otro kārtu. Tramps stingri atbalsta Izraēlu un arī pavēstīja, ka dos Izraēlai visu nepieciešamo, lai “pabeigtu iesākto darbu”.
“Atbrīvojiet visus ķīlniekus tagad, nevis kaut kad vēlāk, un nekavējoties atdodiet visu mirušo cilvēku līķus, kurus jūs noslepkavojāt, vai arī tās jums ir beigas,” viņš rakstīja “Truth Social” pēc tikšanās ar iepriekš atbrīvotajiem ķīlniekiem.
“Šis ir pēdējais brīdinājums! “Hamās” vadība – tagad ir pēdējais laiks pamest Gazu, kamēr jums vēl ir iespēja,” viņš uzsvēra.
Tramps arī brīdināja ar postošām sekām visai Gazai, kas jau lielā mērā pārvērsta gruvešos, Izraēlai atbildot uz “Hamās” nežēlīgo iebrukumu Izraēlā 2023. gada 7. oktobrī.
Trešdienas vakarā intervijā ASV valsts sekretārs Marko Rubio aicināja “Hamās” nopietni uztvert Trampa draudus par atbildes reakciju:
“Ja viņš saka, ka kaut ko darīs, viņš to arī izdarīs.”
Iepriekš “Hamās” un Gazas joslas iedzīvotājiem draudējis arī Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu. Viņš solīja “tādas sekas, kādas nav iedomājamas”, ja vien “Hamās” neatgriezīs Izraēlā atlikušos sagūstītos cilvēkus, tostarp arī mirušo ķīlnieku ķermeņus.
Lai gan Izraēla ir paziņojusi, ka vēlas pagarināt pirmo pamiera posmu līdz aprīļa vidum, “Hamās” līdz šim uzstājis ieviest pāreju uz otro posmu, kam būtu jānoved pie ilgstoša pamiera Gazā.
Izraēla ir pastiprinājusi spiedienu uz Gazas iedzīvotājiem un kaujiniekiem ne tikai ar draudiem, bet arī ar preču un piegāžu plūsmas apturēšanu Gazā. Kā iepriekš norādīja Izraēlas ārlietu ministrs – viņaprāt, humānā palīdzība Gazā kļuvusi par galveno “Hamās” ienākumu avotu.
Francija, Lielbritānija un Vācija trešdien kopīgi nosauca humāno situāciju Gazā par “katastrofālu” un aicināja Izraēlu tomēr nodrošināt netraucētu palīdzības piegādi.
Dienvidāfrika paziņoja, ka Izraēlas ierobežojumi attiecībā uz palīdzības piegādi Gazai ir līdzvērtīgi bada kā kara ieroča izmantošanai.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī “Hamās” sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas Rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu “Hamās”. Līdz šim Gazas joslā nogalināti vairāk nekā 48 tūkstoši cilvēku, tostarp civiliedzīvotāji, liecina “Hamās” pārvaldītās Veselības ministrijas dati.
Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam, taču Netanjahu vadītā valdība solīja turpināt cīņu par “Hamās” likvidēšanu Gazas joslā.
2024. gada novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjera Netanjahu un citu Gazas karā iesaistīto amatpersonu aizturēšanai, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
2025. gada 19. janvārī stājās spēkā pamiers starp Izraēlu un “Hamās”.
