Ukraina iztur un cīnās, tomēr Krievijas pilna apmēra karš nozīmē milzīgu slogu un spriedzi valstij un sabiedrībai.
Trīs gadu laikā Ukrainas iedzīvotāju skaits samazinājies par ceturto daļu – par 10 miljoniem, jo cilvēki devušies bēgļu gaitās, mazinājusies dzimstība un cilvēki krituši karā. Krievijas 2014. gadā sāktais karš pret Ukrainu, kas ar pilna apmēra triecienu vilni pastiprinājās 2022. gadā, prasa arvien jaunus upurus. Uz kritušo varoņu piemiņas sienas parādās arvien jaunas fotogrāfijas.
Uzticība prezidentam Zelenskim pieaugusi
Bez kara cilvēkus satrauc arī tādas lietas kā inflācija, ekonomika un korupcija. Bet ASV prezidenta Donalda Trampa politika tagad uzjundījusi neskaidrību par principiem, pēc kādiem reiz varētu tikt slēgts pamiera vai miera līgums.
Mēneša laikā Ukrainas iedzīvotāju uzticība prezidentam Volodimiram Zelenskim pieaugusi par 11 procentpunktiem, un patlaban viņam uzticas 68% valsts iedzīvotāju, liecina Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta jaunāki dati.
Ukrainas politologs Jevhens Mahda norādīja: “Mēs redzam, ka Amerikas Savienotās Valstis Donalda Trampa personā ir nolēmušas būt nevis Ukrainas sabiedrotais, bet gan starpnieks, lai izbeigtu Krievijas un Ukrainas karu. Turklāt to izbeigt pēc principa – jo ātrāk, jo labāk. Jo labāk Savienotajām Valstīm, nevis kādam citam. Ir skaidrs, ka Ukrainas sabiedrībā skatījums ir vienkāršs – ne visi ir sajūsmā par Zelenski, taču situācijā, kad Tramps un viņa komanda sāk viņu kritizēt, tad atbalsts Zelenskim pieaug diezgan strauji, un to fiksē arī sociologi. Taču es domāju, ka Trampa kritiku mums vajadzētu izmantot nevis, lai atbalstītu Zelenski, bet atbalstītu Ukrainu. Tas būtu pareizāk.”
Miera dēļ no teritorijas būtu gatavi atteikties nedaudz vairāk iedzīvotāju
Vairums Ukraiņu arvien uzskata, ka ir jācīnās līdz galam un teritoriāla piekāpšanās nedrīkst būt. Taču, salīdzinot ar pirmo lielā kara gadu, kaut arvien mazākumā, pakāpeniski audzis to iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata, ka miera dēļ no daļas teritorijas tomēr būtu pieļaujams atteikties.
Kara pirmajā gadā vairāk nekā 80% nepieļāva jebkādas teritoriālās piekāpšanās, bet decembrī tie bija 51%. Kara sākumā tikai katrs desmitais uzskatīja, ka Ukraina varētu atteikties no daļas teritorijas, bet pērnā gada nogalē tie bija gandrīz 40%, liecina Kijivas Starptautiskais socioloģijas institūta dati.
Tātad Ukrainas sabiedrībā ir tendence uz zināmu pieaugumu gatavībā piekāpties, bet pārsvarā ir tie, kas ir kategoriski pret piekāpšanos.
Daudz neskaidrību ved pie nomāktības
Pašreizējā situācijā neskaidrību ir daudz, un arī noskaņojums nomākts. Un smagiem lēmumiem ir potenciāls vairot spriedzi sabiedrībā.
Piemēram, Kijivas iedzīvotāja Veronika pauda: “Ne pārāk gribētos pieņemt ienaidnieka nosacījumus un negribētos atdot ne zemi, ne ko citu atdot. Nezinu. Mēs esam par zemju atgūšanu – domāju, ka Ukrainas tauta piekritīs tikai šādiem nosacījumiem. Var notikt jauna revolūcija. Mēs stāvam šeit, Maidanā, vēsturiskā vietā, kur pirms vairāk nekā 10 gadiem daudzi cilvēki gāja bojā par brīvību un Eiropas vērtībām. Es domāju, ka tas var atkārtoties.”
Savukārt Kijivas iedzīvotāja Arīna sacīja: “Man šķiet, ka jebkurš risinājums šai situācijai diemžēl nebūs par labu Ukrainai. Lai arī cik ļoti mēs censtos atrisināt šo problēmu, kaut kādu iemeslu dēļ man šķiet, ka šajā stāstā viss tiks izlemts mūsu vietā. Lai cik briesmīgi tas neizklausītos, man šķiet, tā arī būs. Lai pieņemtu šo situāciju, būs nepieciešams daudz laika.”
Maidanā piemiņas vietā karavīriem parādās arvien jauni karodziņi kritušajiem. Tie ir liecība neskaitāmām personīgām traģēdijām.
“Protams, karš cilvēkus ļoti nogurdina. Ir daudz upuru, daudz zaudējumu. Mēs saprotam, ka šajā laikā praktiski nevienam nav uzlabojusies dzīve un karš ir skāris ikvienu. Taču es neteiktu, ka noskaņojums ievērojami mainās, jo ukraiņi saprot, ka viņi nevar apstāties un padoties. Pēc Bučas, pēc Mariupoles, pēc tā visa – viennozīmīgi nedrīkst padoties. Mums ir jāturpina cīnīties. Bet kā mēs to panāksim – to patlaban ir sarežģīti pateikt, jo karš turpinās. Un būtu pārspīlēti apgalvot, ka pamiers, par kuru tiek runāts, apturēs karu,” vērtēja politologs Mahda.
Jautājumu ir daudz, konkrētu atbilžu – maz. Kas būs un kā būs – šādas pārdomas, pieminot Krievijas kara upurus, šajās dienās nomāc ukraiņus.
