“Šīs pauzes dēļ ir simtiem bojāgājušo ukraiņu,” intervijā “Time” piektdien Kijivā atzinis viens no virsniekiem, lūdzot neminēt viņa vārdu.
“Lielākā problēma ir morāle,” piebildis avots, jo armija spiesta cīnīties bez dažām no labākajām ieroču sistēmām nevis Krievijas uzbrukumu, bet ASV attieksmes dēļ. “Tas frontē dod priekšrocības ienaidniekam.”
Izdevums raksta, ka vissmagāk cietušas ukraiņu vienības Kurskas apgabalā, kur tās cenšas noturēt Krievijas teritoriju, ko ieņēma pagājušā gada augustā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzskata, ka šis reģions ir ļoti svarīgs ietekmes instruments jebkādās turpmākajās miera sarunās ar Krieviju.
Tomēr pēc tam, kad ASV pārtrauca dalīties ar izlūkdatiem, krievi Kurskas apgabalā sākuši strauji virzīties uz priekšu, mēģinot pārraut Ukrainas apgādes līnijas, atzīst militārpersonas.
Kāds avots Zelenska valdībā apstiprinājis, ka operācijas Kurskas reģionā ir visvairāk cietušas no tā, ka tika zaudēta piekļuve ASV izlūkdatiem.
Ukraiņi ir zaudējuši spēju konstatēt Krievijas bumbvedēju un citu lidmašīnu tuvošanos, kad tās paceļas no lidlaukiem Krievijā. Tā rezultātā Ukrainai ir mazāk laika, lai brīdinātu civiliedzīvotājus un karavīrus par gaisa trieciena vai raķešu tuvošanos.
ASV izlūkdienestu atbalsta zaudēšana arī mazinājusi Ukrainas armijas spēju veikt triecienus pa Krievijas mērķiem vidējā un lielā attālumā.
Šīs spējas tagad ir paralizētas bez piekļuves informācijai no ASV satelītiem.
