Pirms 330 gadiem Kurzemes hercogs Frīdrihs Kazimirs Ketlers Jelgavā parakstīja dokumentu, piešķirot Grobiņai pilsētas tiesības. Divus gadus vēlāk viņš apstiprināja tās ģerboni, kurā attēlota uz vienas kājas stāvoša sudraba dzērve, bet otra kāja tur akmeni.
“Dzērve sargā pilsētu. Ja, sargājot pilsētu, iemieg, viņai šis akmens izkrīt un viņa uztrūkstas un pamostas, tādējādi simbolizējot modrību, ka pilsēta būs drošībā,” simbolisko nozīmi paskaidroja Dienvidkurzemes tūrisma centra pārstāve Maija Ostele.
Grobiņa Foto: Novadu Ziņas LTVGrobiņa Foto: Novadu Ziņas LTV
Grobiņa tiek pieminēta 854. gadā Rimberta hronikā, kurā aprakstīta dzīve pie kuršiem, kuri dzīvoja vietā, kas tolaik tika dēvēta par “Seeburg” jeb Jūrpili. Arheoloģiskie izrakumi Grobiņas apkārtnē pierāda, ka šī vieta apdzīvota krietni agrāk – jau akmens laikmetā. Bet mūsdienās pilsēta auga lēni.
“Ir bijis tā, ka cilvēkiem patika pazoboties par grobiņniekiem – patika viņus paķircināt un pajautāt: “Uz kuras ielas tu dzīvo?” Jo senāk Grobiņā bija tikai viena iela,” sacīja Ostele.
Un tieši šīs ielas nozīmība 330. dzimšanas dienas svētkos tika celta īpašā godā, aicinot doties pastaigā, ļaut izjust pagātnes un mūsdienu elpas saplūšanu pilsētas vaibstos.
Šobrīd pilsētā ir vairāk nekā 50 ielu un aptuveni 3500 iedzīvotāju.
