Rūjienas vidusskolā kopā ar iniciatīvas “Demokrātija sākas ģimenē” pārstāvjiem tiek veidots informatīvs videomateriāls par bērnu un jauniešu vēlēšanām. Trīs vecāko klašu skolēni – Rinalds, Katrīna un Nils – piekrituši šī materiāla veidošanai un atbild uz dažādiem jautājumiem – arī to, kas ir demokrātija.
Sarunā jaunieši neslēpa, ka maz ko zina par vēlēšanām un politiskā dzīve ir diezgan sveša. Arī uz vēlēšanām līdzi vecākiem nav bijuši.
Vaicāti, ja tagad būtu bērnu un jauniešu vēlēšanas, par ko gribētu balsot, jaunieši viens pēc otra atbildēja:
“Es gribētu, lai mums ir draudzīga vide, piemēram, dzīvniekiem draudzīga, cilvēkiem, ka nav nekādi bīstami šķēršļi pa ceļam. Es šobrīd neko nevēlos mainīt par manu pilsētu, jo baigi nezinu, man nav nekādas problēmas. Es droši vien balsotu par kaut ko tādu, kas man šķistu interesants un aizrautīgs, piemēram, man pietrūkst sporta aktivitāšu.”
Stāv projekta līdzautore Beatrise Lasmane. Skolēni Nils, Katrīna, Rinalds. Foto: Gunta Matisone / Latvijas Radio
To, ka arī bērniem un jauniešiem būs iespēja piedalīties vēlēšanu procesā, atzinīgi vērtēja Rūjienas vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā un audzināšanas darbā Baiba Riekstiņa.
“Tas ir ļoti pozitīvi, jo mūsdienās jaunieši ir ļoti, ļoti aktīvi, un ir liels prieks, ka mūsu jauniešiem būs dota tāda iespēja, ka, kamēr tu vēl neesi sasniedzis 18 gadu vecumu, tev jau ir iespēja ielūkoties, kas notiks pieaugušā cilvēka dzīvē, kad tev būs jādodas vēlēt. Es esmu gājusi vienmēr, esmu ņēmusi līdzi arī savus bērnus, un mēs ar ģimeni to darām vienmēr, uz visām vēlēšanām,” norādīja Riekstiņa.
Lai jaunieši būtu aktīvāki
Iniciatīva “Demokrātija sākas ģimenē” ir tapusi Mākslas akadēmijas kursā “Komunikācijas dizains”. Par tās izveidi stāsta projekta līdzautore Beatrise Lasmane:
“Atceros, kad biju maza un mani vecāki devās vēlēt, es mammai pie rokas gāju līdzi, taču atmiņas ir tādas, teikšu godīgi, – process likās ļoti garlaicīgs.
Kad nokļuvu Latvijas Mākslas akadēmijā, iepazinos ar savu kolēģi Ullu Ozollapu, kursa darbā mums bija jādomā risinājums, kā palielināt balsstiesīgo iesaisti vēlēšanu dienā. Tad nu Ulla nāca klajā ar savu ģeniālo ideju, ka vajadzētu vēlēšanas bērniem.”
Projektam ir divi saukļi: viens ir Latvijas Valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes citāts “Demokrātija sākas ģimenē”, bet otrs – “Ejam vēlēt kopā!”.
Pirmo reiz šī iniciatīva tika īstenota 2022. gadā Cēsīs.
“Mēs sasniedzām Cēsīs trešdaļu no visiem bērniem, jauniešiem. Aktīvākā bija pirmā un otrā vecuma grupa, bet mazāk aktīvi bija jaunieši, tāpēc mēs šogad ļoti aktīvi strādājam pie tā, lai pamudinātu arī jauniešus aktīvāk doties vēlēt,” pastāstīja Lasmane.
“Vēlēšanu” jautājumus vēl domā, tiem jābūt izdarāmiem
Šogad tika uzrunātas vairākas pašvaldības, un viena no tām, kas atsaucās šai iniciatīvai, ir Valmieras novads.
“Kā mēs zinām, vēlētāju aktivitāte ar katrām vēlēšanām, nenoliedzami, tomēr samazinās. Iespējams, bērni un jaunieši varbūt arī savā ģimenē nesajūt šo vēlmi iet balsot. Varbūt vecāki ir skeptiski. Bet mēs gribam šādā veidā viņiem nodot šo informāciju – caur skolām, caur izglītības iestādēm, ka arī viņiem būs iespēja iet vēlēt,” Valmieras novada lēmumu iesaistīties iniciatīvā pamatoja pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Inese Bērziņa.
Iespējams, notiek brīnums, un bērns ļoti grib iet [uz vēlēšanām], izdarīt savu izvēli, un viņš paņem līdzi savus vecākus, kas, iespējams, savā dzīvē nekad nav bijuši vēlēt.”
Tādējādi, iespējams, palielinātos arī kopējā vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās.
Vēl nav zināms, par kuriem jautājumiem bērni un jaunieši varēs izteikt viedokli.
Demokrātija sākas ģimenē Foto: Publicitātes attēls
“Ir ieskanējušās idejas par to, ka varētu balsot, kādu mūzikas grupu vai izpildītāju varētu redzēt savas pašvaldības pilsētas svētkos. Bērni labprāt balsotu arī par mentālām tēmām. Valmieras novada jauniešiem ļoti interesēja saliedēšanās pasākumi,” iespējamās tēmas ieskicēja Lasmane.
Jautājumu izstrādē, pēc Bērziņas domām, ļoti būtiski ir tas, lai bērnu un jauniešu izteiktās iniciatīvas būtu reāli piepildāmas, lai jaunie cilvēki saprastu, ka, izsakot savu viedokli, var kaut ko mainīt vai uzlabot.
“Tas ir galvenais nosacījums – lai tas būtu izpildāms. Lai bērni nejustos vīlušies. Mēs nevaram tagad viņiem pajautāt, vai viņi grib, piemēram, Legolandi Valmierā vai kādu citu atrakciju. Tam ir jābūt piepildāmam,” akcentēja Bērziņa.
Viņa uzsvēra – aicināt jauno paaudzi piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā ir svarīgi ne vien tādēļ, lai nākamā vēlētāju paaudze būtu pilsoniski aktīvāka, bet arī – lai rosinātu jauniešus iesaistīties politikā.
“Tas, protams, var būt arī kā pirmais solis tālāk jaunietim radīt vēlmi veidot savu valsti, pašam kādreiz kļūt par deputātu. Lai viņš nebūtu tas, kurš sūkstās par visu, ka viss ir slikti, bet viņš pats ir tas, kurš veido skaisto Latviju.”
Tātad reizē ar pašvaldību vēlēšanām pie urnām 7. jūnijā bērni un jaunieši dosies trīs Latvijas pašvaldībās – Valmieras un Bauskas novados, kā arī Liepājā.
