Daugavpils Kultūras pilī martā atcelti divi koncerti – rumānim Jonicam Jonsam un kazaham Žandaurenam Ablajevam. Rumānis plānoja izpildīt padomju laikā atpazīstamību guvušā krievu mūziķa Jurija Šatunova dziesmas. Kazaha repertuāru sociālajos medijos reklamē kā augstākā labuma krievu dziesmas.
“Par Šatunovu varu teikt, ka tur bija aizķeršanās par dziesmu vārdiem. Savukārt par 9. marta pasākumu – viņš [Ablajevs] ir mākslinieks ar saknēm Kazahstānā, šeit vienkārši bija vairāk jāpapēta pieejamā, varbūt drīzāk nepieejamā informācija,” atzina Daugavpils Kultūras pils vadītāja Astrīda Leščinska.
Viņa apgalvoja, ka turpmāk pirms pasākuma izsludināšanas vērsīsies valsts iestādēs pēc padoma.
Savukārt pērn rudenī Rēzeknē Nacionālo biedrību kultūras namā pēc iekļaušanu nevēlamo personu sarakstā atcēla komiķa Valerija Ponomarenko izrādi. Iestādes vadītāja Svetlana Semeņaka stāstīja, ka pēcāk šī paša pasākuma rīkotājs piedāvājis ciemos uzaicināt vēl kādu dziedātāju.
Taču šoreiz viņa pārbaudīja, kas ir šis piedāvātais mākslinieks, un atklāja, ka dziedātājs uzstājies arī Krievijā.
“Tagad uzmanīgi ļoti pētām informāciju un esam modri, bet rīkotājiem tomēr arī būtu [jāpārbauda]. Labi, ja būtu vairāk atbildības,” teica Semeņaka.
Ir pasākuma rīkotāji, kas no atbildības vairās, taču ir arī gadījumi, kad sanāk “apdedzināties” arī atbildīgam uzņēmējam, atzina pasākumu rīkotājs Daugavpilī Harijs Vucins. Viņš atklāja, ka sācis pārrunas ar kādu mūziķu grupu, kas, sākoties pilna mēroga karam Ukrainā, Krieviju nosodīja. Papētot grupas darbību vairāk, atklājies, ka viņi uzstājušies arī okupētajā Doneckā.
“Protams, tā ir tāda abpusēja atbildība. Ja tu cilvēku visu laiku barosi ar kaut ko vienu, viņš agri vai vēlu neko citu arī negribēs, nezinās, kas ir kaut kas cits,” klāstīja Vucins.
Nevēlamo personu saraksts paliek aizvien garāks, bet Ārlietu ministrijā norādīja, ka publiski skaitlis, cik mākslinieku sarakstā iekļauti, netiek izpausts.
