ĪSUMĀ:
Aparatūras vairāk nekā citās Eiropas valstīs
Šī gada sākumā publiskots jaunākais OECD dalībvalstu pētījums par vēža novēršanu, diagnostiku, ārstēšanu un ārstēšanas iznākumu, kas aptver daudz un dažādus datus.
Kopumā uz Eiropas Savienības un Baltijas kaimiņvalstu fona Latvija neizskatās visai labi.
Latvijā iegādātas daudzas dārgas un modernas diagnostikas iekārtas jeb aparatūra. Datortomogrāfu skaits Latvijā uz miljonu iedzīvotāju, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ir pats lielākais, – 40. Lietuvā – 33, bet Igaunijā gandrīz uz pusi mazāks nekā pie mums – 21. Esam priekšā arī Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Tas pats attiecībā uz magnētiskās rezonanses iekārtām. Latvijā to skaits uz miljonu iedzīvotāju ir 20, Eiropas Savienībā vidēji – 18, Lietuvā un Igaunijā – 17.
Pētījumā apskatītas arī staru terapijas iekārtas – to skaits pret iedzīvotāju skaitu, taču Latvija par tām nav sniegusi datus.
Bauskā iekārtas ir, bet nav tik daudz pacientu, lai tās noslogotu maksimāli
Datortomogrāfu Bauskas slimnīcā darbina katru darbdienu, taču ne pilnu darba laiku. Izmeklējumus ar kontrastvielu, kas ļauj skaidri saskatīt, vai veidojums ir labdabīgs vai tomēr ļaundabīgs, tur veic reizi nedēļā, otrdienās.
“Ne jau visos gadījumos ir nepieciešama kontrastsviela. Ar kontrastvielu ir otrdienās, savukārt pārējās dienās ir datortomogrāfija bez kontrastvielas. Ja kopumā izmeklējumu skaits gadā mums ir ap 8000, tad ar kontrastvielu tie ir līdz 2000. Tas nozīmē to, ka tā nepieciešamība arī ir mazāka,” atzina Bauskas slimnīcas valdes locekle Margarita Epermane.
Pirms desmit gadiem šo iekārtu nopirka par slimnīcas naudu, vēl ir mamogrāfs, taču magnētisko rezonansi Bauskas slimnīcā neveic. Vidēji ar šo iekārtu izmeklē 20 pacientus dienā. Uz valsts apmaksātu pakalpojumu rindā jāgaida 3-4 nedēļas, par savu naudu – apmēram nedēļu.
Gribētos strādāt vairāk, bet nav tik daudz pacientu, lai iekārtu noslogotu maksimālā jaudā, ieskaitot sestdienas. Citādi slimnīcas vadība uzskata, ka datortomogrāfs Bauskā ir nepieciešams.
“Jo lielāka iekārta, jo tā ir izmaksās dārgāka, un tai ir jāstrādā pēc iespējas ilgāk. Ja darba diena šobrīd ir sešas līdz septiņas stundas, tad mēs, pagarinot, pieņemsim, līdz astoņām stundām, ja būtu šī valsts kvota, jo ir skaidrs, ka ne visi cilvēki spēj samaksāt par maksu… Ja mums būtu lielāka iespēja sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus, protams, mēs pagarinātu darba laiku,” atzina Epermane.
Iekārtu vairāk nekā Eiropā, bet rindas tāpat ir
Uz datortomogrāfijas izmeklējumu, ko apmaksā valsts, jāgaida no piecām dienām, piemēram, “Gaiļezerā” vai Krāslavas slimnīcā, vai Jelgavas slimnīcā, līdz pat 367 dienām, kas ir ilgāk par gadu, piemēram, Balvu un Gulbenes slimnīcu filiālēs.
Uz magnētisko rezonansi ātrākais par valsts apmaksu var tikt pēc 40 dienām, vienīgi Rīgā. Maksimālais rindā gaidīšanas laiks – 500 dienas.
Bet Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) datortomogrāfijas iekārta strādā ar pilnu jaudu. Gadā šajā slimnīcā veic 95 000 datortomogrāfijas izmeklējumu, kas atbilst arī starptautiskiem standartiem. Proti, jo biežāk veic, jo lielāka pieredze.
Bauskā salīdzinājumam veic gandrīz 12 reižu mazāk datortomogrāfa izmeklējumu.
Dārgo aparatūru valsts un slimnīcas iepērk ar Eiropas Savienības fondu atbalstu, tad rūpīgi vērtē, kāda būs dārgās iekārtas noslodze. Bauska pirka pati, un to nevarot aizliegt.
“Iekārtu skaits nenozīmē to populācijas veselumu, veselību, jo, pirmkārt, lai šos izmeklējumus aprakstītu, ir nepieciešami speciālisti. Ja mēs runājam tieši par skaitu, tad droši vien katra veselības iestāde izvēlas, cik aparātu vai izmeklēšanas ierīču ir nepieciešams. Un plāno savu darbu,” sprieda Latvijas Radiologu asociācijas prezidents, RAKUS radiologs Atis Svare.
Bet mazāk skrīningu un mazāk iegulda medikamentu apmaksā
Dzīvildze ar dažādām vēža diagnozēm Latvijā ir īsāka, medikamentu apmaksā ieguldām vismazāk no visām trim Baltijas valstīm, un arī vēža skrīningus Latvijā veic mazāk nekā Eiropā vidēji.
Piemēram, par krūts vēzi, kas ir biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm Latvijā, – Lietuvā un Igaunijā šie rādītāji ir pat virs Eiropas vidējā, rāda OECD dati. Tāpat ar citiem skrīningiem.
“Ņemot vērā mūsu īpatnības un nelielo ārstu skaitu, šos izmeklējumus perifērijā apraksta arī pietiekoši kompetenti ārsti, kas ikdienā strādā arī Rīgas slimnīcās. Par kompetences trūkumu mēs nevarētu sūdzēties. Vai visas iekārtas ir noslogotas? Tas ir audita jautājums, vai konkrētajās iestādēs ir nepieciešamas, vai tas aparāts tur ir attaisnots,” sacīja Svare.
Kopumā, jā, aparātu ir daudz. Jārēķinās, ka daļa pacientu izvēlēsies pārbaudes veikt tikai konkrētās ārstniecības iestādēs. Tāpat jāņem vērā, ka šīs dārgās iekārtas tāpat kā mašīnas vai telefoni, noveco.
“Vai katrai slimnīcai, vai katrai ārstniecības iestādei vajag savu magnētiskās rezonanses iekārtu un datortomogrāfu? Tas ir kopējās stratēģijas trūkums. Izpratnes trūkums,” sprieda onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” valdes locekle Olga Valciņa.
Esot arī bēdīgi stāsti pieredzes trūkuma dēļ
Vietās, kur iekārtas izmanto bieži, kur ārsti uz vietas uzstāda diagnozi, esot viss kārtībā. Bet ir arī bēdīgi stāsti.
“Par tādiem gadījumiem publiski nerunā, bet par tiem visi sačukstas. Mēs zinām, ka ne visi izmeklējumi notiek vienādā kvalitātē visā Latvijā.
Mēs ļoti labi zinām, ka viena slimnīca lūdz – lūdzu, šo izmeklējumu taisiet tikai pie mums, lai mēs zinātu, kāda būs kvalitāte. Vai valstij, vai pacientam no savas kabatas būtu jāmaksā par izmeklējumu, par kuru mēs nezinām, kādā kvalitātē tas tiek veikts?” jautāja Valciņa.
To tagad vērtēšot.
“Radioloģijā no šī gada būs arī metodiskais centrs, kur būs pateikti arī kvalitātes indikatori. Lai mēs to varētu pateikt, ir jābūt šiem kritērijiem, kas būs, un metodiskajam centram tad būs tas jāpasaka, ka šis izmeklējums ir bijis nekvalitatīvs,” norādīja Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.
Un vēl labi tomēr būtu, ja radiologs visur uz vietas bildi varētu pārskatīt un pateikt, šeit vajadzētu izmantot kontrastvielu vai veikt papildu griezienu, lai pacientam nebūtu jānāk vēlreiz.
