EK svētdien, 9. martā, bija aicinājusi uz preses konferenci, lai gan nebija nekādu steidzamu paziņojumu. EK prezidente uzskaitīja EK paveikto pirmajās 100 dienās – tai skaitā brīvās tirdzniecības līguma ar “Mercosur” noslēgšanu, darbu sākumu pie birokrātijas mazināšanas, runājot ar konkrētām nozarēm. Tomēr galvenais akcents bija uz aizsardzību un šonedēļ izsludināto 800 miljardu lielo “ReArm Europe” plānu.
Nepieminot ASV un tās izmaiņas attieksmē pret Ukrainu, fon der Leiena sacīja, ka ES tagad “skaidri ir iegājusi jaunā skarbās ģeostratēģiskās konkurences ērā”. Taču viņa bija ļoti uzmanīga neaizskart ASV un nekādus tiltus nesadedzināt.
“ASV ir bijušas mūsu tuvākais sabiedrotais vairāk nekā 80 gadus. Saskaroties ar grūtībām, ASV un Eiropa vienmēr ir bijušas spēcīgākas kopā.
Un jā, pastāv atšķirības, mums var būt atšķirīgi viedokļi par dažām tēmām, bet, ja paskatās uz mūsu kopējām interesēm, tās vienmēr atsver mūsu atšķirības.
Tāpēc, es domāju, ka ir svarīgi strādāt kopā. Mums būs atšķirības, tās ir jārisina un mums būs jāatrod kopīgi ceļi,” pauda EK prezidente.
Taču atšķirības ir ne tikai ASV un ES nostājā. EK piedāvātā “ReArm” plāna daļa, kas paredz izveidot 150 miljardu lielu fondu kopējiem militārajiem iepirkumiem, ir saņēmusi vienprātīgu politisko atbalstu ceturtdien, taču par detaļām ir karstas diskusijas starp Vāciju un Franciju.
Vai šo naudu varētu tērēt ieročiem, kas ražoti ārpus bloka? Vācija sacījusi – tai ir svarīgi projekti ar valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES), piemēram, Lielbritāniju, Norvēģiju, Šveici vai Turciju. Savukārt Francija sacījusi – tikai ES ražotāji, jo jāpalielina Eiropas autonomija, bet kas realitāte nozīmē – nauda tiktu daudz franču uzņēmumu.
Šī nebūtu pirmā reize, kad šāda Francijas prasība aptur atbalstu aizsardzības nozarei. Šobrīd, kā uzsvēra EK prezidente, 80% no Eiropas tērētās naudas aizsardzībai iet ražotājiem ārpus ES.
